Lindermans gatavo “etnisko latgaliešu” biedrības uznācienu 0
Būtu maldīgi cerēt, ka, pērn pakutinājis sabiedrības nervus ar Latgales autonomijas ideju, tās rosinātājs (autora un tēva gods laikam gan pienākas citiem) Vladimirs Lindermans jau pievērsies kādam ašāk īstenojamam projektam vai paguris, lūdzot ziedojumus viņa politiskā “bērna” “Par dzimto valodu” uzturēšanai pie dzīvības.
Zinātāji stāsta, ka uzņēmēju simtiem nosūtīto vēstuļu atbalss nav pieminēšanas vērta tās niecīguma pēc. Vai nu šis apstāklis un partijas tukšā kase, vai kas cits, ieskaitot vēlmi pievērst sev uzmanību, nupat rosinājis “profesionālo revolucionāru” paust, ka no drošiem avotiem nākušas ziņas liecinot par viņa fizisko apdraudējumu. Šā vēstījuma saturs bija pietiekami nopietns, lai pagājušās otrdienas vakarā V. Lindermans baudītu iespēju gandrīz stundu TV5 programmā “Bez cenzūras” iedvesmot savus atbalstītājus un publiski trīt provokatīvās demagoģijas nazi.
Jāteic, lielākoties nekā svaiga: galdā viņš cēla uzsildītu to pašu jau pērn valodu referenduma priekšvakarā sagatavoto brūvējumu, kur vienā katlā samaisīti latviešiem adresētie apvainojumi, valdības kritika un no zemapziņas deķa apakšas lienoši pusmūžnieka kompleksi. Tādā rimti miegainā noskaņā intervija urdzēja līdz brīdim, kad raidījuma vadītājs nolasīja programmas viesim adresētu elektronisko vēstuli: pēc plaši atspoguļotajām viņa aktivitātēm Latgales autonomijas sakarā viena Jūrmalas iedzīvotāja jau sarosījusies jurģot uz Preiļiem, bet nu atkal klusums un kā nu būt – turpināt sēdēt uz paunām vai raisīt tās vaļā?…
No tiešas atbildes V. Lindermans izvairījās, bet skatītājus gan uzmodināja, pavēstīdams: tuvākajā laikā tiks piereģistrēta etnisko latgaliešu apvienība (iespējams, biedrība?), kas darbosies roku rokā ar krieviem, un tad jau process uzņemšot jaunus apgriezienus.
Protams, demokrātiskā iekārtā cilvēki drīkst apvienoties dažādās nevalstiskās organizācijās, kam savukārt ir tiesības rosināt likumu izmaiņas un kļūt par sabiedrības interešu lāpnesēm. Bet šajā konkrētajā gadījumā stipri dīvains jau pats organizācijas veidošanas princips – piederība etniskajiem latgaliešiem. Kas, diez, V. Lindermana & Co skatījumā tās par būtnēm un pēc kādām pazīmēm šos radījumus klasificēs? Gana būs tikai piedzimšanas aiz Varakļāniem vai tiks izvirzīti kādi papildu kritēriji? Ta smuts (šajā vārdā Rēzeknes apvidū sauc nelabo) viņus zina!… Redzēsim, kad iznāks gaismā zem Latgales autonomijas pieprasīšanas karoga. Izskatās, ar ļoti gudru ziņu un tālredzīgi tas tiks nodots šai “etniskajai grupai”, aiz kuras jau tagad jūtama prasmīga polittehnologa roka, kam netrūkst pieredzes tautu naidošanā. Cik lielā mērā “etniskie” jauks gaisu un duļķos ūdeņus, atkarīgs no organizācijas finansējuma un mūsu drošībnieku vēlmes aizrakties līdz šīs naudas saknēm.
Minētajā programmā V. Lindermans sevi pozicionēja kā cīnītāju par godīgu politiku. Taču, atbildot uz jautājumu par viņa mājvietā notikušas kratīšanas ietekmi uz cīņas sparu, V. Lindermans izteicās bez aplinkiem: jūtot ienaidnieka satraukumu, enerģija tikai pieaug.
Nekādas minstināšanās vai maigāku jēdzienu izvēles – latviskā valsts ir šā cilvēka ienaidnieks, kura iznīcināšanai der jebkāds līdzeklis. Tā savādi kļūst, vai ne? Cilvēks apsēžas ekrānā, lai pievērstu valsts iestāžu uzmanību viņa iespējamajam apdraudējumam, bet galā iznāk… Nu, tieši tas arī iznāk – ienaidniekam jeb Latvijas valstij jārūpējas par Vladimira Iļjiča Lindermana drošību. Ko lai dara, Krievijā viņa politiskā patvērumu lūgums savulaik noraidīts.
