Lindermans – «aisberga redzamā daļa» 0
Drošībnieku aplēses par tēriņiem divvalodības referenduma parakstu vākšanā un aģitācijā krietni pārsniedz Vladimira Lindermana iesniegtajā atskaitē uzrādītos biedrības “Dzimtā valoda” finansējuma ciparus.
Biedrība “Dzimtā valoda” valodas referenduma kampaņā 2011. gadā izlietojusi nepilnus 17 000 latu, vakar apgalvoja Vladimirs Lindermans. Biedrība šonedēļ iesniegusi gada pārskatu, kurā ir dati par ieņēmumiem un izdevumiem no tās dibināšanas 2011. gada martā līdz gada beigām. Aptuveni 15 000 latu iztērēts savākto parakstu notariālajai apstiprināšanai, savukārt reklāmai esot izlietots vien nedaudz vairāk kā 1000 latu.
Pēc Lindermana teiktā, biedrības ienākumus līdzīgās daļās – aptuveni pa 8000 latu – veidojuši ziedojumi un biedru maksas. Kopā ziedojumus esot veikušas 267 personas, vidēji katra 33 latus. Tos veikušas gan juridiskas, gan fiziskas personas, gandrīz visas no Latvijas. Tiesa gan, divus ziedojumus veikuši arī nerezidenti, kopā 235 latus. Lindermans nevarēja atbildēt, cik lieli bijuši biedrības izdevumi šogad, bet pieļāva, ka tie varētu būt no 4000 līdz 5000 latu. Par šiem izdevumiem informācija būšot pieejama vien nākamajā gada pārskatā.
“Dzimtās valodas” līderis uzsvēra, ka viss finansējums bijis “no tautas” un nekāda ārvalstu atbalsta neesot bijis. Lindermans sūrojās, ka pirms un pēc referenduma bijis daudz spekulāciju par biedrības finansējumu un daudzas augstas amatpersonas paudušas nepatiesus apgalvojumus. “Nebija nekādu pierādījumu, bet ar Gebelsa metodēm visu laiku tiek atkārtoti vieni un tie paši meli, kamēr cilvēki sāk ticēt,” norādīja Lindermans.
“Dzimtās valodas” finansējuma lietām sekojuši arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) deputāti un Drošības policija, kuras aprēķini gan nesakrīt ar Lindermana apgalvojumiem. NDK priekšsēdētājs Valdis Zatlers (ZRP) jau paziņojis, ka parakstu vākšanas kampaņai vien varētu būt iztērēti 300 000 latu, bet pirmsreferenduma aģitācijai – vēl 200 000.
“Pēc gada pārskata iesniegšanas būs nopietns darbs Drošības policijai smalkāk izvērtēt “Dzimtās valodas” finansējuma avotus,” pastāstīja Zatlers. Viņš arī uzskata, ka, ņemot vērā pieredzi ar divvalodības referendumu, deputāti nedrīkst vilcināties ar tāda likuma izstrādi, kas regulētu aģitāciju pirms tautas nobalsošanām.
Pašlaik šādu regulējumu vēl tikai izstrādā deputātu darba grupa Zatlera partijas biedres Ineses Lībiņas-Egneres vadībā.
Taču pēc neoficiālas informācijas, DP jau tagad esot radušās pamatotas aizdomas par “Dzimtās valodas” finansējumu. Lindermans esot tikai “aisberga redzamā daļa”, zem kuras slēpjas daudz plašāka un sazarotāka struktūra. Esot arī iegūti pierādījumi tam, ka finansējums nācis no Krievijas. “Tāpat ziedotāju sarakstos parādās arī dažādas personas, kam vairākus gadus nav bijuši nekādi legāli ienākumi, bet pēkšņi viņi ziedo lielas summas šai biedrībai. Šeit būs daudz darba attiecīgajām iestādēm,” pastāstīja kāda par drošības jautājumiem informēta amatpersona. Neoficiāli arī tiek stāstīts, ka Lindermana “kļūda” šajā gadījumā bija “Dzimtās valodas” oficiāla reģistrēšana par biedrību, jo šāds statuss uzliek par pienākumu iesniegt gada pārskatus un atskaitīties par finansējumu. Krietni rafinētāk darbojas aktīvisti, kas vāc parakstus par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Viņi nav reģistrējušies kā organizācija, bet darbojas kā “neformāla domubiedru grupa”. Līdz ar to drošības iestādēm ir daudz grūtāk piekļūt viņu finansētājiem.
