Lindas Klētnieces “Mandalas” Kalnciema kvartālā 0
Kalnciema kvartāla galerijā līdz 11. septembrim skatāma fotomākslinieces Lidas Klētnieces izstāde “FotoMandala”, kas it kā turpina autores jau agrāk iesāktos mākslinieciski fotogrāfiskos pētījumus Austrumu kultūrās. Izstāde notiek Budisma kultūras dienu ietvaros.
Māksliniecei iedvesma nākusi un fotogrāfijas tapušas ceļojuma laikā tālajā Ziemeļindijā, slavenajā Dharamsalas pilsētā Himčalpradešas pavalstī. “Uz Dharamsalu man jau sen bija gribējies doties, taču nekad nebija īstais laiks. Pagājušā gada martā tur notika Viņa Svētības dalailamas publiskās lekcijas, un tās pirmoreiz dzīvē klātienē apmeklēt arī bija lielākais pamudinājums,” atklāj Linda. Kas tad ir Dharamsala? Tā tulkojumā no sanskrita nozīmē dharma+shala jeb garīgais patvērums un atrodas 1500 m virs jūras līmeņa Himalaju pakājē. Viņa Svētības dalailamas XIV rezidence un templis ir Dharamsalas centrs, ap kuru rit pilsētas ikdienas dzīve. Indija šeit atļāva apmesties tibetiešu bēgļiem un valdības administrācijai 1959. gadā, kad Ķīna okupēja Tibetas teritoriju. Katru gadu šajā patvērumā glābjas daudzi tibetiešu bēgļi, mērojot garo un bīstamo ceļu no Tibetas cauri Himalajiem.
Pirms dažiem gadiem Rīgas “D-Fab” galerijā bija skatāma mākslinieces izstāde – “FotoHaikas”, kur izstādītie darbi sakņojās japāņu kultūriespaidos. Tagad, kā jau to norāda nosaukums, L. Klētniece atkal pievērsusies Austrumiem. “Tā bija Austrumu kultūras japāniskā nots. Izmantojām haiku dzeju. Tā nebija Japāna pēc ceļojuma iespaidiem. Manos darbos saskatīja paralēles ar japāņu kultūru, ko papildināja haikas. Šajā izstādē ir mani iespaidi no Dharamsalas, kas ir tibetiešu bēgļu nometne Ziemeļindijā. Darbos būs skatāms mans savdabīgais rokraksts, kā es uztveru to pasauli un ar ko atšķiros no citiem, kas rāda budismu savos darbos,” tādu atšķirību starp šīm divām Austrumu kultūras izstādēm redz pati Linda.
Kas ir mandala? Karls Gustavs Jungs bija viens no pirmajiem, kurš iepazīstināja Rietumus ar mandalas ideju. 1916. gadā sācis zīmēt savu pirmo mandalu, bet pēc kāda laika darījis to kā ikdienas rituālu. Jungs atklāja, ka katrs zīmējums ataino viņa psihes dziļākos slāņus, un sāka izmantot šos zīmējumus, lai fiksētu savu “iekšējo transformāciju”. Linda saka, izstādes nosaukumā mandala ir tāpēc, ka tīri formas ziņā izstāde tā ir iekārtota. Ir ārējais loks, tuvojoties centram, vidējais loks ar pašiem mūkiem un centrā skatāma mandala, neanalizējot sakrālo nozīmi.
Skaists izstādes papildinājums ir 10 mūku fotogrāfijas. “Viņi man laipni atļāva tās eksponēt. Tajās ir redzama mūku ikdiena – depates, mācības,” smaidot saka Linda. “Tibetieši ir viesmīlīgi un pretimnākoši pret rietumniekiem jo viņu dzīves uztveres pamatā ir ielikta spēja pret visām dzīvām būtnēm izturēties ar labvēlību.
Robežas fotografējot necenšos pārkāpt, jo nedomāju, ka fotogrāfija ir vērtīgāka par cieņu pret fotografējamo objektu.”
Par citiem pasākumiem Budisma kultūras dienu ietvaros vairāk informāciju atradīsiet www.dalailama.lv.
