Linda Vilmansone – Virbule: “Ēdiens sastāv no mūsu emocijām!” 0
Lindas Vilmansones-Virbules garšīgās, radošās receptes un tikpat šarmanto personību televīzijas skatītāji iepazinuši televīzijas raidījumos “Gatavo 3” un “Garšīgas sarunas”, viņa ir arī žurnāla “Pie galda” veidotāja, bet par savām radošajām mājām sauc satura darbnīcu “Tapt”. Lindas ikdienas nodarbošanās ir mūsdienīga profesija – ēdienu stilists, viņa ir pārliecināta, ka laba ēdiena pamata sastāvdaļas ir mūsu emocijas, atmiņas un pieredze. Savējās kopā ar jaunām garšām Linda Vilmansone-Virbule krāj ceļojumos un aicina ikvienu būt atvērtam jauniem apvāršņiem.
Nesen noslēgusies raidījuma “Garšīgas sarunas” pirmā sezona, kurā kopā ar Egonu Reiteru devāties ciemos pie sirsnīgiem un nesavtīgiem cilvēkiem. Kādu pēcgaršu raidījums atstājis un vai būs turpinājums?
Šis bija īpaši sirsnīgs projekts satikto cilvēku dēļ. Labi, forši cilvēki, kas dara kaut ko sabiedrībai nozīmīgu, palīdzot citiem. Mani pašu interesēja cilvēki, kas rūpējas par mūsu četrkājainajiem draugiem, jo man pašai ir divi kaķi un ļoti mīlu dzīvniekus. Katrā ģimenē, kur viesojāmies, bija kaut kas īpašs un ļoti sirsnīgs, ko pat grūti pārnest vārdos. Katrā ziņā viņi noteikti iedvesmoja pašiem būt labākiem un iecietīgākiem pret dažādām lietām, kas notiek mums apkārt.
Kā izvēlēties ēdienu cilvēkiem, kuri nav pazīstami?
Standarta procedūra ir izvaicāt par specifiskām ēšanas vēlmēm, bet varbūt kāds kaut ko neēd vai ir alerģijas. Gatavoju salīdzinoši vieglas ēdienu receptes, kuras var pagatavot paralēli parastā ģimenes virtuvē un ikreiz centos šīs pusdienas veltīt kādas valsts virtuvei. Man tuvākā laikam ir itāļu virtuve – ļoti garšo makaroni. Tas ir ēdiens, ar kuru iespējamas visvairāk variācijas. Vāri, cep, maisi ar dažādām sastāvdaļām. Makaronu gatavošana ir veids, kā es iemācījos manevrēt virtuvē, miksēt sastāvdaļas.
Linda, jābūt drosmīgai, lai pēkšņi mainītu dzīves ceļu un no sabiedriskajām attiecībām pievērstos ēdiena gatavošanai kā pamata nodarbei.
Gatavošana man vienmēr bijusi kaut kur tuvumā, tomēr mūsu sabiedrībā pieņemts, ka pēc vidusskolas ir pienākums mācīties augstskolā, un šis spiediens ir gana liels, bet bieži jaunietis tajā brīdī īsti nezina, ko grib. Toreiz nezināju ne par tādu profesiju kā ēdienu stilists, ne par citām iespējām. Izvēlējos nākamo tīkamāko profesiju, kas bija sabiedrisko attiecību speciālists. Gribēju strādāt reklāmā, šķita, ka tas ir moderni un ļoti interesanti. Kādu brīdi patiešām bija interesanti, bet sapratu, ka ne ilgi un ne man. Jau strādājot aģentūrā, ievēroju, ka lielāku gandarījumu sniedz iespēja pacienāt kolēģus ar gardumiem, nevis darbošanās birojā.
Ko īsti dara noslēpumainais ēdiena stilists – izdaiļo ēdienu vai spodrina galda piederumus?
Tas viss nav tālu no patiesības. Ir divi virzieni. Pirmajā gadījumā cilvēks gādā, lai attēlos labi izskatās pats ēdiens. Lai burgera maizīte vienmēr ir apgrauzdēta, gaļiņa – sulīga un tomātiņš – aprasojis. Reklāmas jomā, lai saglabātu ēdiena pievilcību, ir savi knifiņi, kā visu saglabāt apetītlīgu. Reizēm, lai uzņemtu vienu bildi, jāpūlas vairāk par stundu. Otrkārt, ēdiena stilists veido arī ēdienreizes vidi – izvēlas skaistus traukus, galdautiņus, noformējumu, vides instalācijas. Tiek radīta noskaņa.
Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ēdiena izskatam – ēdam ar acīm.
Tam ir liela nozīme. Esam kļuvuši par sabiedrību, kas lielākoties patērē vizuālu saturu. Mēs mazāk vēlamies iedziļināties rakstītajā. To ir veicinājusi sociālo tīklu popularitāte, kur ēdiena noformējumam ir ļoti liela nozīme. Tomēr tas attiecas ne tikai uz bildēm, bet arī dzīvi. Skaisti noformēts un pasniegts ēdiens mums sagādā lielāku prieku. Var jau teikt, ka vēderā viss sajaucas, bet līdz vēderam ir jātiek.
Lai ēdiens izskatītos skaisti attēlos, vajadzīgs arī labs fotogrāfijas meistars. Zinu, ka te palīdz arī dzīvesbiedrs.
Jā, vīrs (Armands Virbulis) palīdz atsevišķos projektos, viņš gan vairāk filmē, nekā fotografē. Ik pa laikam mums ir nelieli kopīgi projektiņi, kuros es gatavoju un viņš rūpējas par skaistu vizuālo noformējumu filmu veidā. Man patīk, ka varam padiskutēt par dažādiem jautājumiem, un man ir kam pajautāt padomu, pat ja reizēm prasu vairākas reizes vienu un to pašu.
Jūsu receptēs manāms jaunatklājējas un eksperimentētājas gars. Kur smeļaties iedvesmu neparastajiem garšu savienojumiem?
Manis piedāvātie dažādu garšu savienojumi nemaz nav tik neparasti. Bieži tie nāk no citām valstīm, atrodu kaut ko, piemēram, Itālijā vai Gruzijā. Tās parasti ir lietas, kas aug viņu vidē, ēdieni, izejvielas, ko viņi ir iemācījušies lietot vislabākajā veidā. Šīs garšas mani iedvesmo, un gribu tās izmēģināt arī Latvijā – tās var būt gan garšvielas, gan idejas, ko īstenot, izmantojot mūsu vietējos produktus.
Zinu, ka daudzi garšu iespaidi gūti ceļojot. Kas pārvests uz Latviju pēdējā laikā?
Ceļošana noteikti ir ļoti labs veids, kā iepazīst pasauli arī caur garšām un ēdieniem. Iepriekšējais ceļojums mani aizveda uz Gruziju. Viena no mīļākajām garšām, ko esmu pārvedusi un tagad lietoju visos ēdienos, ir Svanetijas sāls. Tas ir spēcīgs un supergards sāls un garšaugu maisījums no Svanetijas reģiona. Lietojams ļoti dažādiem ēdieniem – lieku pie dārzeņiem, beru uz kartupeļiem un pie mērcītēm. Tas der, ja ir vēlēšanās ātri panākt intensīvu un labu garšu, un ikvienam iespēja to iegādāties vietējos garšvielu veikalos, arī Centrāltirgū dažos stendos.
Linda, kas, jūsuprāt, ir labs ēdiens?
Ēdiens lielā mērā sastāv no mūsu emocijām, atmiņām un pieredzētā. Bieži vien tas, kas tiek pieņemts par pareizu vai glaunu, mums ne vienmēr ir saprotams vai pieņemams. Esmu par to, ka cilvēkam ir jāēd tas, kas viņam pašam garšo un patīk. Bet ar atvērtu prātu, pamēģinot arī jaunas lietas, kaut ko vairāk par ierasto, veidojot un papildinot savu garšu paleti. Brīnišķīgi, ja produkti ir kvalitatīvi un tu zini, no kurienes tie nāk, un pats esi priecīgs tos lietot.
Kas šobrīd garšo pašai? Esmu dzirdējusi stāstu par desmaizīšu vilinājumu.
Desmaizītes man kopš bērnības bijušas kā kārums. Tomēr man ļoti patīk dzīvnieki, tāpēc domāju par to, kā uzņemt pilnvērtīgu uzturu, nekaitējot dzīvniekiem un dabai. Šobrīd no gaļas produktu lietošanas ikdienā cenšos izvairīties. Veģetāro ēdienu klāsts ir gana plašs – tā ir vesela pasaule. Man ir ļoti iepaticies cept maizīti, īpaši eksperimentēt ar itāļu plakanmaizīti fokaču. Mans komforta ēdiens, ar ko cienāju citus, ir īpašs tiramisu, bet atšķirībā no klasiskā garduma, kura pagatavošanā izmanto kafiju un liķieri, es to gatavoju, izmantojot citronu liķieri limoncello, kura sīrupiņā pamērcēju tiramisu sastāvdaļu – dāmu pirkstiņus.
Ko Linda dara tad, kad negatavo?
Man ļoti patīk galda spēles. Ne vienmēr izdodas atrast plašāku kompāniju, tāpēc spēlējam spēles divatā – šobrīd tā ir “Scrabble”. Tāpat man patīk laiku pa laikam noķert izdevīgas aviobiļetes un mazliet paceļot – ceļojuma plānošana un gatavošanās ir mans un vīra kopīgs hobijs. Tāpat man ļoti patīk viss, kas saistīts ar jogu. Šobrīd esmu izgājusi divus jogas apmācības kursus – gan teoriju, gan praksi, mācos arī fotografēt, tomēr fotogrāfijā mani vairāk interesē cilvēki, nevis ēdiens.
Kā ar jaunā gada plāniem? Varbūt kāds ceļojums?
Ne tikai jaunajā gadā, bet ik pēc pāris mēnešiem mēdzu apsēsties un uzrakstīt visu, ko man gribētos, sākot no vienkāršām, pat smieklīgām lietām, un beidzot ar lielākiem plāniem, lai noturētu sevi pie lielās bildes un plāna. Šā gada plānā noteikti ir ajūrvēdas pastudēšana un fotografēšanas apmācības. Viena tāda liela apņemšanās ir vairāk pievērsties veselībai un kustībām, jo šajā ziņā bieži slinkoju. Pēc pāris nedēļām dodamies ceļojumā uz Maltu, ceru atriezties ar jaunām garšām!
Trīs vārdi, kas jūs raksturo vislabāk?
Smieklīga. Man patīk gulēt. Mīlu dzīvniekus.
Bez kā nevarat iedomāties savu dienu?
Bez vīra un zaļās tējas.
Lielākais sasniegums darbā?
Mana grāmata “Visas vakariņas”.
Labākā izklaide?
Doties dabā.
