Linda Tunte: Mīlestības vēstule manai un visām citām mammām
12
Es šodien gaidu ciemos savu mammu. Esmu viņai nopirkusi jaunu kleitu, sagatavoti dažādi pārsteigumi, mans viens dēls aizdieba uz veikalu pēc saldumiem (tā ir viņa mīlestības valoda), bet otrs pagalmā saplūca tulpes, ar ko iepriecināt omi. Mēs dosimies kopā uz teātri un baudīsim svētku vakariņas. Ārprāts, cik ļoti es viņu mīlu! Un mīļo lutināšanu nekad nevajag atlikt uz rītdienu.
Nav jau tā, ka vienmēr būtu bijis šādi. Ak, cik daudz smagas ikdienības pieveikts, kamēr bērni izaug! Ilgus gadus mamma mūs ar brāli audzināja viena, paralēli attīstīdama biznesu un būdama sabiedriski aktīva sieviete. Viņas enerģija allaž barojusi daudzus.
Mana mamma ir stipra sieviete. Kādā brīdī viņa zaudēja tik ļoti daudz – uguns liesmas paņēma visu viņas uzņēmumu, nācās sākt pilnīgi no nulles. Un viņa to darīja. Tikai tagad, pati būdama pieaugusi, mēdzu aizdomāties, cik patiesībā sarežģīta situācija tā bija, bet mamma nečīkstēja. Tam vienkārši nebija laika.
Tas bija mans paraugs visam mūžam – nepadoties, darboties, rūpēties par savējiem (cik vien spēka un pat vairāk) un vienmēr iet tikai uz priekšu.
Kāpēc es to stāstu? Katrai mammai noteikti ir bijis savs grūtums, taču viņas visas ir pelnījušas ziedu klēpjus un apskāvienu miljonus par to, ko mūsu labā paveikušas. Ja jums kaut kādu iemeslu dēļ šodien nav iespējams būt kopā, piezvaniet, apskaujiet vārdiski, iespēju robežās palutiniet no attāluma! Un neminstinieties ne mirkli – ja neesat to jau izdarījuši pāris reizes šorīt, tad izdariet tagad – pasakiet savām mammām, cik ļoti viņas mīlat!
Mūsu pasaule ir pilna ar supervaronēm, kuras ir spējušas izciest milzīgas sāpes, lai laistu mūs pasaulē, kuras ir negulējušas neskaitāmas naktis, auklējot un vēlāk – gaidot no ballītēm, kuras izcepušas kaudzēm pankūku un izvārījušas neskaitāmus putras katlus (manējā pieprot vislabāko mannā putru pasaulē), kuras ielikušas mūsos pamatus visam tam, kas mēs esam šobrīd, kuras sniedz mums visnesavtīgāko iespējamo mīlestību pasaulē.
Paldies jums, mammas! Paldies, ka mums esat un nekad nebeidzat rūpēties. Arī tad, kad jau paši iemācāmies par sevi parūpēties. Kaut jūs visas dzīvotu Saules mūžu!
Mammu, Tu esi man ļoti mīļa! Ne jau tikai kā mamma, arī kā draugs, kā vienkārši cilvēks, par kuru jūsmoju un kuru dievinu. Paldies, ka esi stundām gatava klausīties to, kas mani nomāc vai iepriecina un Tev vienmēr atrodas padoms un laiks man. Mīlu Tevi!
