Linda Tunte: Ja bērns grib braukt skolas ekskursijā, vecākiem jāparakstās. Ja grib fotografēties, atkal jāparakstās… Beidziet pārspīlēt!
0
Sveiciens skolasbērnu vecākiem! Kā jums sācies rudens? Vai dienas jau iegājušas ritmā?
Neslēpšu, ka esmu mazliet uzvilkusies par kādu ļoti vienkāršu tēmu skolu sakarā. Ikdienas darba gaitās esmu ļoti pieradusi, ka mūsdienās lielāko daļu formalitāšu iespējams nokārtot attālināti. Iesniegumu par atvaļinājumu var uzrakstīt e-pastā, dažādus līgumus var noslēgt, izmantojot eParaksta priekšrocības, pat darba attiecību uzsākšanai šobrīd vairs paraksts uz taustāma papīra nav nepieciešams. Ērti visām pusēm, pieejami ikvienam un mūsdienām atbilstoši.
Nesen sākās skolas laiks. Un es nevaru beigt brīnīties par daudzo parakstu uz papīra nepieciešamību. Vispirms man nesanāca apmeklēt klases sapulci, tāpēc pēc tās bija jāparakstās, ka informācija ir saņemta. Te viss kārtībā un saprotami – parakstījāmies. Viss labi.
Cita starpā vecāku sapulcē ticis apspriests jautājums par iespēju doties klases ekskursijā. Ja vecāki piekrīt, ka bērni dosies ekskursijā, jādodas klātienē un jāuzliek paraksts uz konkrētās papīra lapas. Laiks ir ierobežots, ekskursijas datums tuvojas, vecāku čatā jau redzu, kā vēl 7 parakstu trūkstot. Es saprotu, jo vecākiem tomēr ir arī savi dienas plāni, ne visi dzīvo skolas tuvumā utt. Ja kaut viens vecāks nebūs parakstījies, visai klasei ekskursija tiks atcelta. Mutiska vai cita veida piekrišana netiek akceptēta.
Bet pēdējais piliens, lai nolemtu rakstīt, man bija šodien. Saņēmu īsziņu no klases audzinātājas (absolūti nekādu pretenziju tieši pret audzinātāju, ne jau viņa nosaka šo sistēmu), ka līdz plkst.13.00 jāierodas skolā un jāparakstās, jo bērns pagājušā nedēļā slimoja, tāpēc nebija saņēmis atļauju fotografēties, bet šodien ir fotografēšanās. Ja neparakstīsies kāds no vecākiem, bērnam ikgadējā tradicionālā skolas bilde šogad izpaliks.
Nē, diemžēl es nevaru jebkurā brīdī aizbraukt līdz skolai (tā ir 30 km no mūsu mājām), arī bērnu tētis to šodien nevar izdarīt, jo ir saplānojis savas gaitas un devies tālāk no skolas. Neko darīt, šogad bez bildes iztiksim.
No vienas puses raugoties, es skolotājus saprotu – tādi laiki, kad gribas pārliecību, ka viss ir pareizi, viss ir saskaņots, viss atbilst datu regulu un citām prasībām. No otras puses, varbūt tomēr varam iet līdzi laikam un kaut kā šo visu vienkāršot? Diemžēl arī vecākiem nav iespēju ierasties skolā, lai ik pa laikam kaut ko parakstīties, taču domāju, ka mēs visi lietojam E-klasi, e-pastu, eParakstu. Varbūt varam izmantot šos instrumentus, lai visiem ikdiena būtu vienkāršāka?
Nolēmu tomēr pārliecināties, vai nepārspīlēju un sazinājos ar dažām atbildīgajām iestādēm un cilvēkiem. Vispirms jautāju Izglītības un zinātnes ministrijas komunikāciju nodaļas komentāru par šo nemitīgās parakstīšanās sistēmu.
Viņu atbilde: “Konsultējoties ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta kolēģiem, jāuzsver, ka jautājums faktiski ir par to kā izglītības iestāde organizē, nosaka kārtību komunikācijas procesam, tostarp ar vecākiem. Izglītības iestāde, tās pedagogi un vecāki ir patstāvīgi atbildīgi par pilnīgu un savlaicīgu savstarpējās informācijas apmaiņu, tostarp par komunikācijas veida un formas izvēli. Vienlaikus izglītības iestādei jāiet līdzi laikam un jāpiedāvā mūsdienīgi un elastīgi jau šobrīd pieejami risinājumi vecāku apliecinājumu saņemšanai.”
Jautāju arī Datu valsts inspekcijai, vai tiešām ir tik svarīgi “par katru” soli parakstīties papīra formātā. Lūk, arī viņu komentārs!
“Datu regula neaizliedz savu piekrišanu sniegt arī elektroniski, galvenais, lai cilvēku varētu identificēt. Līdz ar to piekrišana var tikt iegūta arī kā elektroniski parakstīts dokuments. Ja skolā ir informācijas sistēma, kur katru vecāku var nepārprotami identificēt, piemēram, katram ir savs konts, tad piekrišana var tikt sniegta arī elektroniski šajā sistēmā. Izglītības iestāžu izvēle izmantot fiziskos parakstus var būt saistīta ar iekšējām procedūrām, drošības prasībām vai citiem faktoriem, kas atbilst viņu noteikumiem. Datu aizsardzības prasības nenoteic pienākumu visu parakstīt papīrā. Gan elektroniskie, gan fiziskie paraksti ir likumīgi, tāpēc izvēle par to izmantošanu ir atkarīga no konkrētās iestādes.
Iesakām sazināties ar attiecīgo skolu, lai noskaidrotu, kāpēc tiek izmantoti fiziskie paraksti un vai nākotnē ir plānots ieviest elektroniskos parakstus.”
Un galu galā sazinājos arī ar skolas pārstāvi – Maiju Reinholdi – Rīgas Juglas vidusskolas direktores vietnieci izglītības jomā. Viņa situāciju skaidro šādi: “Klases vecāku sapulcē var vienoties par formātu, kādā parakstīs iesniegumu par klases ekskursiju. Ja klase pilnvaro vienu vecāku, tad iesniegumu paraksta šis vecāks. To var iesniegt gan elektroniski parakstītu, gan papīra formātā.
Ja paraksta visi klases vecāki, tad dara to vienā paraksta formā – visi elektroniski vai ar roku. Lēmums pieņemts, lai pasargātu skolas darbiniekus , ja kāds no vecākiem ir neapmierināts, ka bērni dodas ekskursijās.
Par fotografēšanās firmas prasībām mēs neatbildam, bet viņi noteikti tāpat kā skola, pieprasa parakstus, lai nodrošinātu sevi no kāda vecāka sūdzības.”
Nobeigumā tikai varu piebilst – viss ir labi, visam ir sava kārtība un nosacījumi, taču rosinu respektēt vienam otra laiku un iespējas, cenšoties veidot iespējami vienkāršākas un ērtākas sadarbības, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas!
Ja arī jums gadījies saskārties ar kādām situācijām, kas nešķiet pareizas vai loģiskas, bet varbūt tieši otrādi – ir vēlme kādu paslavēt par lielisku veikumu, priecāšos, ja padalīsieties ar mani e-pastā, rakstot uz [email protected]!
