Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”
147
Traks virsraksts? Mazliet. Bet tas viss atbilstu patiesībai, ja es un jūs noticētu visam, ko cilvēki raksta komentāros. Jā, esmu lasījusi visas šīs lietas par sevi. Nē, nekas no tā nav patiesība. Taču zem anonīmiem vārdiem slēpti ļaudis ir teikuši, ka esmu tā pati, kas gāzusi kādu politiķi, kas lamājas un kas šobrīd ejot prom no darba. Nē, nekas no tā nav patiesība.
Bet vispār ne jau par mani būs šis stāsts. Vēlējos vien pakoķetēt ar tā virsrakstu, jo tik absurdas pašai šķiet šīs atziņas.
LA.LV allaž respektē dažādus viedokļus, tieši tāpēc pie mums joprojām iespējams ievietot komentāru bez reģistrēšanās. Uzskatām, ka ikvienam ir tiesības paust savu viedokli, diskutēt par rakstos skartajām tēmām.
Atzīšos, ka pati komentārus pie rakstiem lasu patiešām ļoti reti, taču reizēm gadās. Ir gadījies raudāt, pārdzīvot, līdz vienā brīdī nolēmu, ka vienkāršāk ir tomēr nelasīt.
Viendien par šo runāju arī ar savu kolēģi Inesi Supi. Jautāju, kā viņa sadzīvo ar komentāriem? Inese teica:
“Ja tev ir “heiteri”, tātad tu kaut ko dari pareizi.”
Pirms dažām dienām biju sagatavojusi rakstu par Horena Stalbes veselības grūtībām pēc Dobeles benzīntankā gūtajām traumām. Raksta tapšanā man bija saruna gan ar pašu Horenu, gan Roju Puķi, kurš uzņēmies ziedojumu vākšanas kampaņu. Dažas stundas pēc raksta publicēšanas Rojs man uzrakstīja, ka labiem darbiem tomēr esot blaknes… Viņš bija palasījis komentārus.
Ko Rojs vēl man teica?
“Teikt, ka esmu šokā par negatīvajiem komentāriem, ir nepateikt neko. Es, protams, nedzīvoju ilūzijās un ne pirmo gadu nodarbojas ar dažāda mēroga sociālajiem projektiem. Un, protams, esmu saskāries arī ar nepatīkamiem komentāriem, taču šajā reizē negatīvisma ir uzkrītoši daudz.
Uzbrukums Horenam notika šajā pašā valstī, kuras iedzīvotāji raksta negatīvos komentārus. Man nav saprotams, kā var lūgumu pēc palīdzības apsmiet un mēģināt paņirgāties par cietušo.
Dažus komentārus lasot, iekšēji šaubos, vai to ir rakstījis adekvāts cilvēks! No kurienes mūsu sabiedrībā ir tik daudz negatīvā un melnā? Es nesaprotu! Māte Terēze ir teikusi: “Ja tu cilvēkus tiesā, tev vairs nav laika viņus mīlēt.” Es brīnos, ka cilvēki izvēlas noniecināt un tiesāt, nevis pateikt ko labu. Es brīnos, ka šie cilvēki ziedo daļu savas dzīves, lai ierakstītu kādu aizskarošu komentāru. Nu, ja nevēlies ziedot, ej garām! Ja nevēlies palīdzēt, nereaģē!
Bet labu cilvēku, paldies visumam, gan arī mums netrūkst. Es neminēšu summu, ko jau esam savākuši Horenam, ja viņš vēlēsies viņš to varēs atklāt pats. Esmu lepns, ka mūsu sabiedrībā dzīvo tik daudz labu un sirsnīgu cilvēku. Es gribu ticēt, ka viņi ir vairākumā.
Mīlēsim dzīvi, mīlēsim savus tuvākos un mīlēsim arī līdzcilvēkus! Mīlestības no tā mazāk nepaliks, tā tikai vairosies.”
Diskusijas ir vajadzīgas, par tām priecājos, bet es domāju, ka jūs labi sapratāt, par ko es te šobrīd. Vai jūs dzīvē, cilvēkam acīs skatoties, spētu pateikt to, ko rakstāt komentāros? Vai apzināties, ka komentārus lasa arī to cilvēku, kurus apvainojat, mammas, bērni, vīri, sievas, draugi?
Aicinu uz konstruktīvām diskusijām un draudzīgu līdzāspastāvēšanu!
Un aicinu uz diskusijām arī e-pastā. Allaž cenšos tur atbildēt, no sirds pateicos par ierosinātajām tēmām un priecājos ar jums sazināties. Ja kas – [email protected]
P.S. Vai es lasīšu komentārus pie šī raksta? Pagaidām vēl nezinu…
P.P.S. Anonīmā vide nav nemaz tik anonīma, kā mums reizēm šķiet.
