Linda Tunte: Bērni vēl mazāk gribēs lasīt, ja skolu vasaras obligātā literatūra turpinās būt tik “nesaprotama”
100
Kopš 2012. gada skolēnu lasītprasme Latvijā pasliktinās, un 2022. gadā sasniegts tās zemākais punkts pēdējo 20 gadu laikā, liecina pērn decembrī publicētie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA” rezultāti.
Skaidrs. Situācija ir nopietna, ir jārīkojas, lai kaut ko mainītu, bet kas notiek praksē?
Pirms 3 nedēļās sākās vasaras brīvlaiks un skolēni saņēma savu vasarā lasāmo grāmatu sarakstu. “Ak nē!” domāju, ka tā iesaucās ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki, kuri jauniešiem, visticamāk, vasarā reizi pa reizei atgādinās par šo pienākumu.
Ir vasara, ir daudz saules, jūras! Un ir tik lieliski palasīt grāmatu, guļot šūpuļtīklā vai gaidot iemīļoto saldējuma kokteili kafejnīcā… Vai ne?
Bet ieskatieties obligātās literatūras sarakstos! Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltā grāmata”, Raiņa “Pūt, vējiņi!”, Šekspīra “Romeo un Džuljeta”, Aleksandra Čaka “Mūžības skartie” utt. Nepārprotiet! Ļoti, ļoti augstu vērtēju visus šos klasiķu darbus, tie ir lieliski, bet diemžēl mūsdienu realitāte ir cita – mūsu bērniem šie zelta vērtie darbi būtu jāzina, bet vai viņi ir gatavi tos vasarā lasīt, iemīlot literatūru? Efekts tiek panākts drīzāk pretējs – lasīšana sāk saistīties ar kaut ko sarežģītu, ne līdz galam saprotamu.
Viņi pat nesaprot daudzus vārdus, kas šajās grāmatās rakstīti! Mūsu jaunieši vairs īsti nezina, kas ir nēzdodziņš, rumulēšanās vai akas vinda. Bet viņiem ir jālasa grāmatas, kurās šādi vārdi ir strīpām!
Kāds varētu būt risinājums?
Mūsu ģimenē tiek meklēti kompromisi. Darbus lasām kopā, pārrunājam, lai uzreiz varu izskaidrot neskaidro. (Jā, pat bērnus patiesi aizraujošajā “Sprīdītī” man bija jāpiestrādā par vārdnīcu.) Vai arī, ja pastāv tāda alternatīva, skatāmies filmas, kas mūsdienu bērniem šķiet daudz aizraujošāks veids, kā izzināt vērtīgo klasiku. Video formāts viņiem ir saprotamāks.
Bet kā tad ar lasītprasmes veicināšanu? Uzskatu, ka literatūras skolotājiem, kuri patiešām vēlas panākt, lai viņu audzēkņi lasa, lai viņi iemīl šo nodarbi, lai vēlas savu grāmatu paņemt līdzi ceļojumā, ir jāpiedāvā tāda obligātā literatūra, kas patiešām aizrauj mūsdienu jauniešus. Lai viņi lasa par Hariju Poteru, lai viņi lasa Dzintara Tilaka lieliskos romānus, lai viņi lasa stāstus, kuros ir mūsdienīga un raita valoda. Tad lasīšana sagādās prieku un statistika par lasītprasmi uzlabosies. Bet klasiku – to var izzināt kopā ar vecākiem, teātra izrādēs, filmās, atstāstos utt.
