Linda Tunte: Bagātie nabagos nesaprot… Veselības ministrija rosina par katru recepti aptiekās iekasēt pakalpojuma maksu
180
Nelielai atkāpei raksta ievadā pastāstīšu, ka paralēli darbam portālā LA.LV brīvajā laikā vadu arī labdarības organizāciju Vecpiebalgas rūķi. Kopā ar domubiedriem atbalstām šīs apkaimes cilvēkus, kuri nonākuši grūtībās. Nogādājam viņiem pārtiku, apģērbu, sadzīves lietas un, jā, nereti sniedzam viņiem atbalstu arī medikamentu iegādē.
Tas ir viens no vajadzīgākajiem atbalstiem, ko sniedzam reģionu cilvēkiem – aptieku dāvanu kartes. Tieši tāpēc es ik pa laikam savām acīm redzu cilvēkus, kuri cīņā par savu veselību cīnās arī ar izmisumu.
Neiegrimšu detaļās un diagnozēs, jo neesmu eksperte šajā jomā, bet kādai sākumskolas meitenītei bija nepieciešamas zāles, ko valsts nekompensē. Tās izmaksāja ap 30 eiro mēnesī. Mamma tobrīd bija bezdarbniece, vienīgā cerība bija labdarības organizācija. Palīdzējām un maksājām.
Ar labdarības organizāciju sazinājās arī kāda otrās grupas invalīde. Viņai gan ikdienas medikamentus finansē valsts, taču tas arī ir vienīgais, ko viņa aptiekā “nopērk”. Radušās ādas problēmas un būtu nepieciešama ziede? Sāp galva? Ārsts iesaka uztura bagātinātājus? Tam visam naudas neesot.
Un tad tās sirmmāmiņas, kuras par uzdāvinātu dāvanu karti vienkārši sāk raudāt tā, ka dāvinātājam jāraud līdzi…
Šis viss dzīvo man “fonā”, par šo domāju bieži un kopā ar Vecpiebalgas rūķiem iespēju robežās palīdzam šiem cilvēkiem.
Līdz ar to šorīt Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” paustie veselības ministra Hosama Abu Meri jaunumi mani vienkārši “atstāja uz pauzes”.
Viņš informēja – lai saglabātu mazās aptiekas lauku reģionos un atbalstītu farmaceitus, par katru apstrādāto zāļu recepti varētu ieviest pakalpojuma naudu 1,50 eiro apmērā.
Receptes pakalpojuma nauda varētu būt 1,50 eiro un pusi no tās apmaksātu valsts, bet otru pusi – pacients. Šādu plānu Veselības ministrija piedāvājot jaunajā recepšu zāļu uzcenojuma modelī, ko skatīs valdība.
No vienas puses, motivācija šādam lēmumam ir pilnībā saprotama – lieltirgotavu ietekme uz farmaceitiem patiešām ir jāmazina! Nu jau to jūt jebkurš aptiekā ienākušais sasirgušais. Arī Igaunijā, pēc prezidenta teiktā, darbojas līdzīga prakse.
Iztēlojos normāli pelnošu pilsētnieku aptiekā – tie nedaudz vairāk kā 70 centi par recepti droši vien nebūs nekas “sāpīgs”, nekas nepārvarams. Un motivācija tos maksāt arī skaidra. Bet atceros savus Vecpiebalgas ļaudis, kuri skaita centus, lai nopirktu ziepju gabalu, ko pēc tam taupīgi lietot vairākus mēnešus… Viņiem tā ir liela nauda.
Mazliet gan mierina ministra piebilde, kas, iespējams, situāciju varētu mainīt. Radio raidījumā viņš norādīja, ka pieņemot ministrijas piedāvāto uzcenojuma modeli, recepšu zāļu cenas samazinātos par 15 līdz 20 procentiem. Iespējams, tādējādi medikamenti tomēr dārgāki nepaliktu? Lai būtu tā!
Jebkurā gadījumā ceru, ka par mūsu valsts cilvēku veselību kāds rūpēsies, ka sasirgušajiem vienmēr būs iespējas nopirkt vajadzīgos medikamentus, ka farmaceiti tiešām pārdos piemērotākos, nevis sev izdevīgākos medikamentus, ka bagātie sapratīs nabagos.
