Linda Ozola: “Statistikas dati liecina, ka Rīga ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā” 0
Rīgas drošība ir viena no tēmām, kas bieži tiek apspriesta gan iedzīvotāju, gan pilsētas vadības līmenī. Par šo jautājumu tika diskutēts TV24 raidījumā “Ziņu TOP” , kur savu redzējumu sniedza Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola. Viņa atklāja, kā pilsēta strādā pie drošības uzlabošanas un kā tiek veidota līdzsvarota pieeja starp statistiku un iedzīvotāju subjektīvām sajūtām par drošību.
Kāds raidījuma skatītājs vaicāja: “Par kādu drošību var būt runa, ja pat Rīgas centrā ir bail uzturēties tumsā?” Linda Ozola, atbildot uz šo jautājumu, skaidroja, ka jautājums par drošību ir divpusējs – viena lieta ir objektīvi statistikas dati, bet otra – iedzīvotāju subjektīvā drošības sajūta.
“Mums ir jāņem vērā, kā cilvēki jūtas. Ja viņi nejūtas droši, tas norāda, ka ir jādara kaut kas vairāk. Statistikas dati liecina, ka Rīga ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā, un tas ir aspekts, ko var izmantot arī investoru piesaistei,” sacīja Ozola.
Viens no drošības jautājumiem pilsētā ir apgaismojums, īpaši parkos un citās publiskās vietās. Linda Ozola norāda, ka šajā jomā jau ir paveikts daudz: “Mēs esam atjaunojuši apgaismojumu tādos parkos kā Nordeķu parks un Ēbelmuižas parks, kas uzlabo drošības sajūtu šajās vietās. Apgaismojums ir ļoti svarīgs faktors.”
Papildus tam Rīgā tiek attīstīta videonovērošanas sistēma.
un mēs turpinām šīs sistēmas paplašināšanu. Šogad tika uzstādīti 21 jauni novērošanas punkti, un nākamgad plānojam pievienot vēl tikpat,” skaidroja Ozola. Viņa uzsvēra, ka, lai gan policisti var nebūt fiziski redzami katrā ielas posmā, viņi aktīvi seko situācijai attālināti, izmantojot videonovērošanas sistēmu.
Linda Ozola arī atzina, ka demogrāfiskie izaicinājumi un darbaroku trūkums ietekmē pilsētas spēju nodrošināt drošu vidi visās apkaimēs. Tomēr, lai to mainītu, tiek sperti mērķtiecīgi soļi: “Kopumā esam identificējuši 236 papildu videonovērošanas punktus visā pilsētā, un pakāpeniski šis plāns tiek īstenots. Tas palīdzēs uzlabot drošību arī rajonos, kur šobrīd tas vēl nav pietiekami nodrošināts.”
Linda Ozola skaidro, ka iedzīvotāju subjektīvā drošības sajūta ir svarīgs aspekts, kuram tiek pievērsta uzmanība: “Ja cilvēki nejūtas droši, mēs nevaram ignorēt to. Ir jāstrādā gan pie fiziskas drošības uzlabošanas, gan arī pie komunikācijas, lai iedzīvotāji būtu informēti par paveikto.”