Svarīgi būt sev pašai 1
Ilzes studijā Meža ielā gaisā virmo radošas domas un uz priekšu virzās radoši darbi, un ne velti – Ilze jau pirms apģērbu šūšanas klientiem pasaka, ka gala iznākums noteikti nebūs tāds, kā sākumā iecerēts, jo viss rodas procesā. Ilzei ir svarīgi, lai katrs darbs būtu oriģināls un tajā varētu just viņas pienesumu: “Parasti klients pie manis nāk ar savu ideju, savukārt es viņam uzreiz izklāstu savu darba kārtību, lai nebūtu lieku pārpratumu – mēs kopā ejam uz veikalu, izvēlamies audumu, un laikošanas procesā mēs kopīgi domājam detaļas. Īsāk sakot – ir klienta vīzija, kura kalpo par pamatu, un mēs to darba gaitā papildinām. Es uzskatu, ka citādi man nemaz nav jēgas uzņemties šo darbu, jo uzšūt tērpu pēc bildes var jebkura laba šuvēja. Man svarīgi ir ielikt darbā daļu no sevis. Protams, ir bijušas reizes, kad klienti nav līdz galam apmierināti ar rezultātu, bet tādi gadījumi notiek arvien retāk. Laikam esmu iemācījusies nolasīt klienta vēlmes, labāk saprasties, izstāstīt savu domu. Pārsvarā cilvēki ļaujas manam redzējumam un ir ļoti priecīgi par iznākumu. Ja godīgi, es nemaz nevaru atrast lielus mīnusus savā ikdienas darbā. Viss ir ļoti pozitīvi.”
Ārzemniekiem patīk
Ar lielu apbrīnu vēroju, cik sirsnīgi un viegli Ilze pieiet darbam. “Protams, sākotnēji man bija bail, vai vispār kāds kaut ko nopirks. Kad strādāju pie dizaineriem, tad viņiem bija stabila klientu bāze, bet, kad sāku savu biznesu, viss bija jāsāk no nulles. Tagad beidzot man ir izveidojusies un nostiprinājusies pašai sava klientu bāze. Lielākoties klienti par mani uzzina, kad cilvēki viens otram izstāsta par maniem darinājumiem – tā ir vislabākā reklāma, jo cilvēks dalās pats ar savu pieredzi. Agrāk es nemaz neatbildēju svešiem cilvēkiem, kuri vēlējās kaut ko iegādāties, taču tagad ir tik patīkami, ka kāds tevi ir atradis, ka esi kādu ieinteresējis. Es tiešām jūtu izaugsmi, pieprasījuma palielināšanos. Liels prieks, ka šāda veida apģērbi interesē arī ārzemniekus. Reizēm pat šķiet, ka cittautieši lina ekskluzivitāti un kvalitāti novērtē vairāk nekā mūsējie. Ārzemju tirgus ir tas, uz ko mērķēju, bet lielu gandarījumu sagādā arī tas, ka manās kleitās staigā tepat, Latvijā.”
Kā saka Ilze pati – viņa šajā procesā lielākoties ir viena. Viņa gan modelē, gan šuj, gan meklē audumus, gan ved gatavos modeļus uz veikalu “Klase” “Berga bazārā”, gan arī vada savu “Etsy” veikaliņu internetā. Ļoti liels atbalsts Ilzei ir viņas vīrs, kurš atbalsta gan morāli, gan finansiāli. Brīžos, kad laika ir par maz un darba par daudz, darbiņi tiek uzticēti skolasbiedrenei Jolantai, kura Ilzei palīdz šūšanas lietās. Tomēr bizness ir attīstījies tiktāl, ka dizainere sāk domāt par papildspēkiem.
Sapnis par Pēterburgu
“Būšu atklāta – es nemāku pārdot. Ļoti daudzi nemaz nezina, kas es esmu un ko es īsti daru. Man noteikti būtu jāmeklē kāds cilvēks, kurš izprot mārketingu, jūtu, ka tam ir pienācis laiks. Man ir daudz ideju, bet es arī neuzskatu, ka man pilnīgi viss būtu jādara pašai. Ja godīgi, manas prioritātes ir sakārtotas nedaudz citādi nekā daudzām biznesa sievietēm, kuras raujas uz visām pusēm, lai tikai nopelnītu. Es neesmu metusies iekšā biznesā uz visiem 100%. Ļoti daudz laika pavadu kopā ar ģimeni, draugiem – tā ir mana prioritāte. Esmu apmeklējusi kursus, seminārus, bet neesmu meklējusi investorus, neesmu mēģinājusi startēt biznesa inkubatoros, tāpat nevaru saņemties ziedot kādu sev mīļu sestdienu, lai tirgotos kādā tirdziņā. Zinu, ka tas palīdzētu manam biznesam, bet es neesmu gatava veltīt tam savu brīvo laiku. Mans vīrs ir jūrnieks – trīs mēnešus viņš ir mājās, pēc tam – trīs mēnešus jūrā. Tāpēc brīžos, kad viņš ir mājās, cenšos visu savu laiku veltīt viņam. Man tas ir ļoti svarīgi. Cenšos atrast balansu starp lietām un cilvēkiem, kuri man ir svarīgi. Pagaidām es vēl tā plūstu, baudu darba procesu, jo man tiešām patīk tas, ko es daru. Tāpēc man nav slikto piemēru ar grūtībām, ar kurām esmu saskārusies darba procesā – viss ir labi. Man ir svarīgi nevis uzšūt 100 vienādas kleitas, kuras masveidā pārdot, bet gan atšķirīgas, tādas, kuras radot es varu izpausties, būt es pati.” Runājot par nākotni – Ilzei ir lieli sapņi: “Kādreiz jau vajag pasapņot, jo sapņi tiešām mēdz piepildīties. Piemēram, kādreiz domāju, cik jauki būtu, ja manas kleitas varētu iegādāties “Berga bazārā” – un nu jau trīs gadus mans sapnis īstenojies dzīvē. Nākotnē es gribētu, lai mani ražojumi būtu nopērkami Sanktpēterburgā. Pat īsti nevaru atrast šim sapnim izskaidrojumu. Kāpēc tieši Pēterburga? Laikam jau tādēļ, ka šajā pilsētā esmu bijusi jau trīs reizes, vienmēr skatos uz skaistajiem veikaliem un aizsapņojos – kā būtu, ja būtu…”
