VIEDOKĻI 6
Režisors Varis Brasla: “Jāatzīst, ka sprieduma juridiskās nianses īsti neizprotu. Spriedumā ir punkts, ka Rīgas kinostudija vairs nedrīkst nodarboties ar filmu izplatīšanu un pārdošanu, taču viņi atbild, ka to tik un tā darīs. Es to nesaprotu, tāda tiesu mīkstmiesība. Es arī skaitos Rīgas kinostudijas akcionārs, taču viņi neatskaitās par to, kas ar mūsu filmām tiek darīts, ir skaidrs, ka viņiem interesē pilnīgi citas lietas, nevis kino. Un ir nepareizi, ka tādu cilvēku rokās ir mūsu kino mantojums.”
Režisors Ivars Seleckis: “Mani interesē, ko šis spriedums nozīmē mums visiem kopā, jo katrs pats par sevi šo situāciju nevar atrisināt. Domāju, neskaidrība rodas no tā, ka apzīmējums “autortiesības” tiek lietots, runājot gan par autora, gan mantiskajām tiesībām, ja šos jēdzienus nošķir, viss šķiet daudz vienkāršāk. Pret to, ka Rīgas kinostudija izplata filmas, jau nekas nebūtu iebilstams – kādam šis darbs jādara –, ja tikai viņi par to maksātu autoratlīdzību.”
KO NOSPRIEDA AUGSTĀKĀ TIESA
* Tā nolēma atstāt negrozītu Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 22. aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta valsts un trešo personu prasība par mantisko tiesību atzīšanu uz Rīgas kinostudijas filmām.
* Spriedumā teikts, ka juridisko personu autortiesības, par kurām notika strīds, ir beigušas pastāvēt, vēlākais, 1993. gada 15. maijā, stājoties spēkā likumam “Par autortiesībām un blakustiesībām”.
* Tā kā Latvijas likumdevējs nav pieņēmis likumu, kas nodrošinātu minēto tiesību turpmāku pastāvēšanu, šādas tiesības nevar piederēt ne Rīgas kinostudijai, ne arī valstij.
HRONIKA
* 2007. gada 1. oktobrī Rīgas kinostudijas bijušais valdes priekšsēdētājs Vents Horsts un Dānijā reģistrētās sabiedrības “Voxell Aps” direktors Torbens Ellerts noslēdza līgumu, kas paredzēja nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt 973 padomju laikā uzņemtās filmas ēterā televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā.
* 2007. gada 31. oktobrī Kultūras ministrija (KM) nosūtīja vēstuli ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, lūdzot izvērtēt, vai AS “Rīgas kinostudija” līgumā ar “Voxell Aps” nav saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi.
* 2008. gadā KM vērsās tiesā ar prasību, kā arī lūdza piemērot pagaidu noregulējumu – aizliegumu Rīgas kinostudijai un Dānijā reģistrētam uzņēmumam “Voxell Aps” izplatīt kopumā 973 filmas.
* 2009. gadā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra nolēma izbeigt kriminālprocesu pret Rīgas kinostudiju, atzīstot, ka tās darbībā nav saskatāmi noziedzīgi nodarījumi.
* Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2013. gadā atzina KM autortiesības uz minētajām filmām, ievērojot darba autoru – darba radītāju – mantiskās un personīgās tiesības, savukārt Rīgas kinostudija spriedumu pārsūdzēja.
* Rīgas Apgabaltiesa 2014. gada aprīlī pilnībā noraidīja KM prasību. KM prasību pārsūdzēja.
* 2017. gada 31. janvārī Augstākā tiesa nosprieda, ka mantiskās autortiesības uz Rīgas kinostudijā tapušajām filmām, kas uzņemtas laikā no 1964. gada līdz 1990. gada 4. maijam, nevar piederēt nevienai juridiskai personai.
