Kinofotofonodokumentu arhīva tehniskās nodaļas vadītājs Vladislavs Jeršovs rāda plauktus, kuros glabājas Latvijā padomju gados uzņemtās filmas, – to ir krietni vairāk par 973, par kurām notika desmit gadus ilgā tiesvedība.
Kinofotofonodokumentu arhīva tehniskās nodaļas vadītājs Vladislavs Jeršovs rāda plauktus, kuros glabājas Latvijā padomju gados uzņemtās filmas, – to ir krietni vairāk par 973, par kurām notika desmit gadus ilgā tiesvedība.
Foto – Karīna Miezāja

Kurš filmas aprūpēs un pieskatīs? 6


Kaut arī AT lēmusi, ka visas tiesības uz filmām pieder to autoriem, tas nenozīmē, ka – jautājumu vulgarizējot – turpmāk filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ruļļi glabāsies režisora Jāņa Streiča grāmatplauktā vai pagultē. Taču filmu fizisko nesēju stāvoklis un saglabāšana ir vēl viens sāpīgs jautājums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Latvijā glabājas tikai filmu kopijas, kuras gan ir Nacionālā muzeja krājuma vai/un Nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, taču mēdz būt visai sliktā stāvoklī. Diemžēl LKFFDA nav līdzekļu pat kopiju digitalizācijai; iestādei vairākkārt atteikts arī finansējums jauna, kvalitatīva filmu skenera iegādei, pastāstīja arhīva direktore Dace Bušante.

Padomju zelta fonda oriģināli – negatīvi – glabājas Krievijas valsts filmu fondā “Baltajos stabos” un Krievijas valsts radio un televīzijas fonda arhīvā, un Krievijas Federācija tos uzskata par savu īpašumu. Ir zināms, ka laikā, kad kultūras ministre bija Helēna Demakova, notika sarunas par to, kā Latvijas Nacionālais kino centrs (NKC) varētu sadarboties ar Krievijas arhīviem filmu atjaunošanā. Neoficiāla informācija liecina, ka Kultūras ministrija vai NKC informēs Krievijas pusi par AT spriedumu, taču, vai kaimiņi to ņems vērā, nav zināms. Toties ir zināms, ka 26. janvārī, proti, neilgi pirms AT sprieduma pasludināšanas, Krievijas valsts filmu fondu apmeklēja Rīgas kinostudijas pārstāvji. Armands Liberts norāda, ka abas puses vienojušās par sadarbību, tā ka uzskata: “Filmas jāpadara pieejamas sabiedrībai maksimāli labā kvalitātē, un šā iemesla dēļ, Rīgas kinostudijas ieskatā, valstij un Rīgas kinostudijai ir jāsadarbojas.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Spriežot pēc neoficiālām sarunām, ne valsts Nacionālā kino centra personā, ne autori Latvijas Kinematogrāfistu savienības personā nav gatavi atzīt Rīgas kinostudijas tiesības rīkoties ar padomju laika kinofondu. Nelaime tikai tā, ka šobrīd tiesvedībā uzvarējušajai pusei nav reālas, vienkāršas alternatīvas, jo 20. gadsimta 90. gados, mainoties likumdošanai, likumdevēji padomju kino kopuma tiesisko stāvokli nekā īpaši nedefinēja. Speciālisti atzīst: aizpildīt šo balto plankumu ar atpakaļejošu datumu vairs nav iespējams. Veidot īpašu organizāciju, kura apsaimniekotu tikai latviešu padomju kino mantojumu, visticamāk, neatmaksātos. Tādējādi pašiem autoriem jāizlemj, kā panākt šī kultūrvēstures mantojuma nedalāmību un iespējami efektīvu apsaimniekošanas modeli. Un, ja autoriem ir iebildumi pret Rīgas kinostudijas pretenzijām uz filmām, jaunu tiesas procesu var ierosināt tikai viņi paši.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.