Limbažu novads – līdaka, kas ielaista mierīgā dīķī? 10
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš aprīļa beigām sabiedrībā plašu rezonansi radījusi Limbažu novada pašvaldības iecere slēgt septiņas lauku bibliotēkas, un izskanējis, ka līdzīgi plāni tiekot loloti arī citās vietvarās.
Vai Limbažu novada pašvaldība tiešām plāno liegt Ārciema, Bīriņu, Katvaru, Vitrupes, Stienes, Straumes, Braslavas pagastu iedzīvotājiem lasīt jaunākās grāmatas un arī ar bibliotekāru palīdzību apmaksāt rēķinus? Latvijas Bibliotēku likuma 6. panta trešajā daļā tik tiešām paredzētas tiesības “pašvaldībām likvidēt un reorganizēt bibliotēkas”, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek ņemts vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinums. Pēc Kultūras ministrijas (KM) informācijas, tā uz sēdi sanāks rīt. Pagājušajā nedēļā izskanēja, ka valdošā koalīcija vienojusies KM vadībā strādāt pie vairāku bibliotēku saglabāšanas, tajās ieviešot papildu pakalpojumus. Tiek uzsvērts, ka pienācis laiks skaidri definēt bibliotēku lomu valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanā.
Pagājušonedēļ, 17. maijā, Kultūras ministrijas un Limbažu novada pārstāvji klātienē apmeklēja Viļķenes, Vitrupes, Stienes, Straumes bibliotēkas, kā arī jauno Skultes Multifunkcionālo centru un pārrunāja plānoto bibliotēku reorganizāciju un bibliotēku pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem Limbažu novadā. Par kultūras nozarē aktuālo jautājumu – novada mazo publisko bibliotēku reorganizāciju – Stienes bibliotēkā noritēja diskusija, kurā bija iespēja piedalīties arī “Kultūrzīmēm”.
Diskusijā piedalījās kultūras ministres padomniece publiskās pārvaldes un attīstības projektu jautājumos SIGNE GRŪBE, KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vecākā referente VANDA BĒRZIŅA, Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs DAGNIS STRAUBERGS, izpilddirektors ARTIS ĀRGALIS, Kultūras pārvaldes vadītāja EVIJA KEISELE, Limbažu Galvenās bibliotēkas vadītāja ELĪNA LILENBLATE un Stienes bibliotēkas vadītāja LIENE UNGURE.
Valmiera būs labs piemērs?
“Kultūrzīmes”: – Vai Kultūras ministrijas pārstāvju vizīte Limbažu novada slēgšanai paredzētajās bibliotēkās vispār būtu notikusi, ja ziņa visas valsts mērogā nebūtu izskanējusi tik skaļi? Vai ir ierasta prakse, ka KM iepazīstas ar situāciju publiskajās bibliotēkās, kurām klājas grūti?
Signe Grūbe: – Uzskatām, ka no Kultūras ministrijas puses tiešām ir ļoti svarīgi visu pieredzēt uz vietas un saprast, kas notiek. Bija informācija, ka Limbažu novada pašvaldība plāno slēgt septiņas bibliotēkas, bet, tiesa, ja šādas ziņas nebūtu tik skaļas, skaidrs, ka brauciens nebūtu noticis. Šo rītu iesākām Viļķenē, tad devāmies uz Vitrupi, tagad esam Stienē, turpināsim apbraukāt visas uzskaitītās bibliotēkas. Ir ļoti svarīgs aspekts – saprast, vai pakalpojums joprojām būs pieejams, turklāt – arī kādā formā tas notiks. Iespējas ir vairākas – tā var būt ierastā bibliotēka, bet pakalpojums iespējams arī caur nevalstisko organizāciju sektoru, kurš nodrošinātu gan iedzīvotāju iesaisti, gan aktivitātes.
Protams, pašvaldībai jānodrošina bibliotēkas grāmatu pieejamība, bet pašvaldība var izlemt pakalpojuma formu, galvenais ir tas, lai jebkurā vietā dzīvojošam iedzīvotājam tas ir pieejams. Pēc līdz šim pieredzētā, liekas, ka tas ir tieši tas, pie kā šobrīd strādā Limbažu novads. Vai tas izdosies veiksmīgāk vai neveiksmīgāk, jāizvērtē tepat uz vietas, jo pašvaldības darbinieki un paši iedzīvotāji noteikti to zina labāk, ko atstāt un ko ne. Protams, skaidrs, ka bibliotēkām ir jāmainās, tām nav jābūt punktam, kur tikai pieņem un nodod grāmatas, – un šī maiņa arī notiek.
Evija Keisele: – Gribētu precizēt, visur tiek runāts par septiņām bibliotēkām, bet jābūt korektiem: sešas ir struktūrvienības, tikai viena ir neatkarīga bibliotēka. Tās ir sešas mazas galvenās Limbažu bibliotēkas struktūrvienības, tās nav neatkarīgas bibliotēkas. Ažiotāža zināmā mērā ir laba, jo par šiem jautājumiem runāt ir būtiski. Taču slēgšana ir tikai viena situācijas puse, esam paredzējuši vēl vairākas lietas. Bīriņos no bijušā skolas nama, kas atrodas nomalē, grāmatu izsniegšanas punktu plānots atvērt centrā, cilvēkiem daudz pieejamākā vietā. Tur pašvaldībai pieder zeme un ceram izveidot multikulturālu centru ar bibliotēku un citiem pakalpojumiem, kur pulcēties kopienai. Vēl esam runājuši par Alojas pilsētas bibliotēkas un novadpētniecības centra apvienošanu, jo, apvienojot kompetences, būtu daudz ieguvumu, arī novadpētniecības daļa kļūtu daudz jaudīgāka. Bibliotēkā ceram izveidot arī īpašu telpu dzejniekam Auseklim, kuram 2025. gadā svinēsim jubileju.
– Ja tik tiešām novada sistēmu izdosies reorganizēt, vai nebaidāties, ka esat vien pirmie, kas, kā teikts sociālajos medijos, “iznīcina Latvijas lauku kultūru”, proti, tiek aizsākts zināms domino efekts?
Dagnis Straubergs: – Kopš deviņdesmitajiem gadiem iepalikušas vairākas lietas, par kurām izvairāmies lemt un pārveidot. Ļoti labi, ka esam sākuši cilāt pašreizējā bibliotēku tīkla lietderīgumu, šī ir sistēma, kura gluži vienkārši nav kārtota, un par to pat nav bijušas sarunas. Protams, jautājums vienmēr bijis aktuāls, bet varbūt tagad tieši mēs, Limbažu novads, esam tā līdaka, kas ielaista līdz šim mierīgajā dīķī, un esam iekustinājuši procesus, lai par šo jautājumu beidzot sāktu domāt. Pēc likuma viss ir un joprojām būs kārtībā, jo atbilst normai, ir noteiktie 2000 iedzīvotāju, kurus apkalpo viens bibliotēkas punkts. Valstī jau ir ļoti daudz jomu, kāpēc Latvija iestagnē un netiek uz priekšu. Uzskatu, ka tas notiek tāpēc, ka runājam lozungos, vienmēr sakām, ka esam par brīvu valsti un visu pārējo, nesakot tālāk, kas tiešām būtu praktiski jādara, lai šos procesus virzītu uz priekšu. Manā skatījumā mūsu piemērs būtu ļoti labs impulss visai Latvijai, turklāt aicinām par pastāvošo sistēmu padomāt arī bibliotēkas pārstāvju vadošajās padomēs, kā arī citus. Ja redzam, ka viss nav kārtībā, kas tad būtu jādara? Šobrīd par šo mūsu iniciatīvu sākusi interesēties Kultūras ministrija, sistēma ir novecojusi, tā ir jāatjauno un par to ir jārunā. Īsumā – mēs varam nedarīt neko, teikt, ka esam skaisti, un runāt lozungos. Otrs variants ir darīt, līdz ar to panākt arī bibliotekāru algu pacelšanu un tur, kur ir apmeklētāji, nākotnē rast iespējas investīcijām un sakārtot gan krājumus gan pārējās lietas.
Evija Keisele: – Ir skumji, ka, vispirms nenoskaidrojot visus aspektus, cilvēki zināmā mērā tika maldināti, notika vien skaļa kliegšana, ka bibliotēkas tiek slēgtas. Kultūras nozares pārstāvjiem taču nevajadzētu šķelt sabiedrību, bet noskaidrot situāciju! Kopš pagājušā gada Limbažu galvenajā bibliotēkā gaisotne ir ļoti uzlabojusies, bet gribam palielināt atalgojumu un uzlabot vispārējo situāciju arī šajās mazajās, vietējās nozīmes bibliotēkās. Turklāt bibliotēkas jau nav vienīgās, kas nodrošina kultūras funkciju, mūsu novadā katrā pagastā vēl ir gan kultūras centri, gan kultūras nami, muzeji un, protams, skolas.
Artis Ārgalis: – Bibliotekāru atalgojums ir problēma, kurai pievēršamies un risinām ik pa laikam. Tepat netālu ir Lādes ciema bibliotēka, līdz šim tās vadītājai bijusi pilna bibliotekāres slodze, taču apmeklētāju pieprasījums bija tik mazs, ka būtu nelietderīgi to turpināt. Tagad esam vienojušies, ka bibliotēkas vadītājai, kura līdz šim visu laiku bijusi arī ciema kultūras dzīves organizētāja, bibliotēkas slodze samazināsies uz pusslodzi, bet otra daļa līdz pilnai slodzei viņai pienāksies kā ēkas saimniecei.
120 000 eiro paliks nozarei?
– Vai taisnība, ka, pirms šī ziņa izskanēja presē, pašvaldības pārstāvji neaprunājās ne ar iedzīvotājiem, ne pašām bibliotekārēm?
Dagnis Straubergs: – Nav tiesa, pats esmu piedalījies vismaz vienā sanāksmē. Neieslīgstot detaļās, šī nebūt nav pirmā reorganizācija novadā, tādas jau notikušas daudz, pašvaldības darbinieku skaits samazināts visās, arī finanšu nodaļā. Ir vēl viens aspekts – lai pastāvētu, Stienes bibliotēkai būtu nepieciešams kārtīgs remonts, tās kāpņutelpa ir sliktā stāvoklī, telpas atrodas otrajā stāvā, lifta nav, turklāt apmeklētāju skaits visu laiku krītas, arī bērnu šeit vairs nav. Faktiski būtu jāiegulda ap 50 līdz 70 000… Vai beigu beigās tad neiznāks tā, ka uzbūvēsim ko tādu, kas cilvēkiem nemaz nebūs vajadzīgs? Vienmēr jāizšķiras, kur un kā investēt, ietaupīto naudu plānojam izlietot bibliotekāru atalgojuma palielināšanai, gluži kā to darījām iepriekš, reorganizējot Limbažu Galveno bibliotēku. Šī nauda paliks nozarei.
– Izskanējis, ka novada budžetā tiks ietaupīti ap 120 000 eiro, vai tik tiešām šis finansējums būs palikušo novada bibliotēku rīcībā?
Dagnis Straubergs: – Jā, tas paliks nozarei. Rīgā tie, kas par miljoniem būvējuši Nacionālo bibliotēku, spriež citādi, bet mums tā ir nopietna nauda, un nevajag rēķināt, ka tie ir vien 120 000 šajā gadā, vajag rēķināt, cik tas būs piecos un desmit gados. Mēs redzam, kā Stienes bibliotēkas pakalpojums ir jāuzlabo, bet – ja nav cilvēku, vai to vērts darīt? Vēl viena lieta – Limbažu Galvenā bibliotēka 2022. gada beigās tika reorganizēta nevis pēc pašvaldības ierosmes, bet pēc audita atzinuma, tur bija uzskaitīta gan neefektivitāte, gan sadrumstalotība. Lai kā izskanējis Rīgā, Centrālās bibliotēkas rīcībā atstājām visu līdzšinējo finansējumu un palikušajiem darbiniekiem ir palielinātas algas, tas lai ir pierādījums, kā rīkojamies. Ir ārkārtīgi nekorekti izteikt šaubas par iespējamībām nākotnē, salīdzinājumam atstāstīšu, ko nesen bibliotēkā lasīju vienā no Ādolfa Alunāna kuplejām: kāds, kurš sevi uzskata par milzīgi gudru, ņēmies kritizēt kādu grāmatu, beigās pieklusināti sakot, ka grāmatu gan neesot lasījis, bet tomēr, kā varot tādas muļķības sarakstīt! Arī es dažam labam gribētu uzdot jautājumu – vai šie bibliotēku aizstāvji ir paši šeit bijuši? Vai redzējuši, kā šeit izskatās, vai tikušies ar iedzīvotājiem? Paldies Kultūras ministrijas pārstāvjiem, kuri no attāluma neieņem žirafes pozu, bet atbrauc, apskatās, kā arī iedziļinās.
Evija Keisele: – Pašlaik tiešām visur pārskanējis, ka novadā viss slikti, bet gluži tā nav. Piemēram, Pociemā, kur līdz šim bibliotekāre strādāja nepilnu slodzi, pēc reformas tā palielināta līdz pilnai slodzei un apmeklētājiem tiks nodrošināts ilgāks, tātad ērtāks darba laiks. Arī citviet iezīmējas pozitīvais – Skultes multifunkcionālajā centrā bibliotēka būs modernā telpā, cilvēkiem pieejama patīkama vide un dažādi pakalpojumi. Skultes pagastā no četrām paliks divas bibliotēkas, Mandegās un Skultē, slēgtas tiek Straumes un Stienes bibliotēkas. Pēc reorganizācijas Mandegās bibliotekāre, kura līdz šim strādāja nepilnu slodzi, strādās pilnu, tāpat pilna slodze, kā arī klientu apkalpošanas centra pienākumi būs darbiniecei Skultes centrā. Priecājos, ka tagad bibliotēka apmeklētājiem būs atvērta arī sestdienās rīta pusē, tradicionālā tirgus laikā, ja vien būs vajadzība, varēs gan tirgu apmeklēt, gan dokumentus sakārtot, gan atpūsties un grāmatas palasīt.
Dagnis Straubergs: – Novadā paliks 21 bibliotēka, un tajās esam gatavi investēt. Patiesībā es varētu nosaukt vēl 30 vietas, kur bibliotēkas tieši vajadzētu atvērt, jo tur ir iedzīvotāji. Labi, ka šis jautājums beidzot pacelts valsts līmenī, par to runā premjerministre Siliņa, un ceru, ka ieklausīsies arī finanšu ministrs. Pašvaldības dzīvo no finanšu resursiem, kurus, deleģējot zināmas funkcijas, piešķir valsts, dodiet mums naudu, mēs tik tiešām labprāt atvērsim vēl 30 bibliotēkas!
– Vai šobrīd novada bibliotēku darbību finansē tikai pašvaldības?
Dagnis Straubergs: – Protams.
Vanda Bērziņa: – Valsts finansējums paredzēts tikai digitalizācijas programmai, arī bērnu grāmatu iepirkumam.
Elīna Lilenblate: – Pašvaldību bibliotēkām finansējumu piešķir no pašvaldību budžeta. Valsts to dod dažām programmām, bet salīdzinoši tas ir tik vien, lai ko veicinātu vai attīstītu, nekas vairāk. Pat tik pazīstamajā programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” pašvaldība dod sava veida līdzfinansējumu, lai klāt varētu piepirkt papildu komplektus.
– Kur pēc Stienes bibliotēkas slēgšanas nonāks tās dārgais tehniskais “Gaismas tīkla” aprīkojums?
Vanda Bērziņa: – Tas nav pašvaldības īpašums, bet pieder Kultūras informācijas sistēmu centram, un tad, kad bibliotēkas tiek reorganizētas vai likvidētas, šī tehnika jāatdod atpakaļ.
– Vai ir dzirdēts par pašvaldībām, kuras plāno iepirkt bibliobusus?
Vanda Bērziņa: – Ir pašvaldības, kuras aktīvi domā par bibliobusiem, šie iepirkumi ir par pašvaldību kā dibinātāju finansējumu. Bibliobuss nav lēts pakalpojums, kā arī nevar teikt, ka tas varētu aizvietot visas bibliotēku funkcijas. Bibliobuss ir mobils pakalpojums, turklāt tas nav sabiedriskais transports, kurš kursē regulāri. Līdz šim Latvijā tādi ir divi – viens veiksmīgi darbojas Ogres novadā un otrs Dienvidkurzemes novadā, kur tas var aizsniegt iedzīvotājus, kuri dzīvo attālākās vietās. Diemžēl ir problemātiskas tehniskās detaļas – pa kuriem ceļiem bibliobuss var izbraukt un pa kādiem ne. Zinu, ka situāciju pašlaik izvērtē Pierīgā, piemēram, Ropažu novadā bibliobusa pakalpojumam atbilstoši izbraucamajiem ceļiem plāno izmantot vieglās automašīnas. Kā zināms, mazapdzīvotās vietās ne vienmēr ir laba infrastruktūra, tāpēc, lai tur tiktu, tradicionālie, lielie bibliobusi, kādus esam redzējuši Rietumeiropā un lielajās pilsētās, nav iederīgi. Šī ideja pašlaik tiek vērtēta dažādos līmeņos. Kultūras ministrija var tikai ieteikt, kādas ir iespējas, kādi paraugi sastopami ziemeļvalstu mazapdzīvotajās vietās, kur tas ir diezgan tradicionāls pakalpojums.
Kā pieņems cilvēki?
– Un kā savu nākotni saskata līdzšinējā Stienes bibliotekāre Liene Ungure?
Liene Ungure: – Nevaru sūdzēties vai bēdāties, darbavieta saglabājas, mani tikai pārceļ uz Skultes multifunkcionālo centru, būs vien tālāk jābrauc uz darbu. Ir plusi un ir mīnusi, pozitīvi, ka beidzot vairs nebūs jāskraida pa divām vietām un jādara vairāk nekā pārējiem. Redzēs, kā ies, kā pieņems cilvēki…
Artis Ārgalis: – Nebūs jāskrien, nebūs jātīra!
Liene Ungure: – Tas tiesa, līdz šim bibliotekāram rīts bija jāsāk ar putekļu dzenāšanu un siltuma dabūšanu, ziemā tas nepavisam nav viegli. Pēdējos gados daļu laika strādāju arī attālināti, jo ziemā telpās bija pārāk auksts.
– Kā prognozējat, vai līdzšinējie Stienes bibliotēkas apmeklētāji nāks uz Skultes jauno bibliotēku?
Liene Ungure: – Grūti teikt, jo tie, kuriem nav sava transporta, diez vai tiks līdz Skultes centram. Pat uz šejieni daudzi vairs netiek, grāmatas vedu klāt. Atceros, cik jauki bija laikos, kad uz bibliotēku nāca daudz lasītāju, cik daudz bija bērnu!
– Vai pašvaldībā plānots, kā nodrošināt, lai bibliotekāre varētu lasītājiem vest grāmatas uz mājām tāpat kā līdz šim?
Dagnis Straubergs: – Noslēgsim patapinājuma līgumu.
Liene Ungure: – Pati dzīvoju Liepupē, un nācies grāmatas vest arī uz turieni, kaimiņiem. Reizēm braucieni bijuši pat 40 kilometru gari. Visu var sarunāt, bet zināmā mērā tos varētu saukt par bibliobusa pakalpojumiem.
– Kā tiks nodrošināta otra līdzšinējā bibliotēkas funkcija, palīdzība ar rēķinu un dokumentu kārtošanu?
Liene Ungure: – Tādu senioru līdz šim bija diezgan daudz. Protams, līdz šim viņi te atnāca un, ja ko nezināja, palīdzēju un viss bija kārtībā.
– Kur tagad varēs meklēt šādu palīdzību?
Artis Ārgalis: – Katrā pagastā ir klientu apkalpošanas speciālists, visi tiks apkalpoti. Ja kādam būs problēmas ar nokļūšanu, noteikti domāsim, kā to risināt.
Dagnis Straubergs: – Īpaši jāpadomā arī par vientuļajiem pensionāriem, par tiem, kuriem nav ģimenes palīdzības. Taču te ir vēl viena problēma, novadā zinām vientuļus seniorus, kuriem ir bērni, bet bērniem būtu jārūpējas par saviem vecajiem vecākiem. Tagad tiem, kam sabojātas attiecības ar bērniem, kā arī bērniem, kuriem sabojātas attiecības ar vecākiem, ir unikāla iespēja – uzsākt sarunas, pārrunāt lietas, kuras, iespējams, kādreiz bijušas pārprastas, un ģimene atkal var būt kopā un viens otram palīdzēt.
Uzziņa
Stienes ciema bibliotēka dibināta 1949. gadā un nedaudz nomaļajā divstāvu balto ķieģeļu 12 dzīvokļu ēkas otrajā stāvā atrodas kopš 2005. gada.
Pēdējos desmit gadus par bibliotēkas vadītāju un vienīgo darbinieci strādā Liene Ungure.
No slēgšanai nolemtās Stienes bibliotēkas līdz tuvākajai, Lādes bibliotēkai, ir deviņi kilometri.
2023. gadā bibliotēkā bija reģistrējušies 136 lasītāji, no kuriem 53 bijuši regulāri, aktīvi apmeklētāji.
Viedoklis
NIOLE KRASTIŅA, Stienes bibliotēkas ilggadējā lasītāja: “Mani ļoti izbrīna, ka paliek divas bibliotēkas, kuras abas atrodas tuvu viena otrai. Skultes jaunā bibliotēka no bibliotēkas Mandegās atrodas vien trīs kilometru attālumā, tiesa, tur dzīvo daudz cilvēku, bet būtu nu atstājuši bibliotēku “Straumēs”, kur aizbraukt no mūsu gala! No šejienes jau var braukt tikai ar savu mašīnu, citas iespējas nav. Saprotam jau, ka jaunieši lasa maz, bet mēs, vecākie, taču gribam lasīt. Nupat vajadzēja izdrukāt analīzes, aizbraucu uz bibliotēku, izdrukāju, bet nu laikam būs jābrauc uz Limbažiem. Tāpat arī maksājumi… Bet – bibliotēka jau nav tikai praktiskie jautājumi, tur gājām saieties, pasēdēt, parunāties, bija arī kādi pasākumi. Sākumā teica, ka bibliotēkām jābūt kā saieta vietām, bet – kas tad būs tagad? Skaidrs, no šejienes mana vecuma cilvēki nevar izbraukāt uz Skultes centru, turklāt ne jau visiem ir mašīna. Mūsu bibliotēkas slēgšana nāca gaismā kā no zila gaisa, neviens neko mums neteica. Turklāt šī jau nav pirmā reize, pirms diviem gadiem gribēja bibliotēku slēgt, bet sākām celt troksni, un toreiz atlaidās.”
