Limbažu novada ceļu katastrofa: autobusi atsakās braukt, autovadītāji cieš zaudējumus, bet ceļi netiks remontēti…
93
Daudzi Latvijas iedzīvotāji saskaras ar šķietami mūžīgu problēmu, kas nekad neatrisināsies – kritisku ceļu stāvokli. Viens no piemēriem meklējams Limbažu novadā. Limbažu novada iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc novada pašvaldība netur doto solījumu, ka, slēdzot Viļķenes Baumaņu Kārļa skolu, Ķirbižu meža muzeju un daļēji slēdzot Vitrupes bibliotēku, ceļi tiks uzturēti pienācīgā kārtībā, lai iedzīvotāji varētu nokļūt uz Viļķeni, uz Limbažiem. Taču realitātē situācija kļūst arvien sliktāka. Daži ceļu posmi ir kļuvuši tik bīstami, ka pat autobusu šoferi atsakās tur braukt, bet autovadītāji cieš no pastāvīgiem remontiem un pat transportlīdzekļu norakstīšanas.
Par to, ka solījumi par kvalitatīvu ceļu uzturēšanu paliek tikai vārdi, kamēr iedzīvotājiem nākas sadzīvot ar reāliem zaudējumiem un apgrūtinājumiem ikdienā, vēsta kāds iedzīvotājs sociālajos tīklos.
“Līdz kam Latviajs Valsts ceļi un Limbažu novads ir nolaidis ceļu stāvokli! Piedevām abiem bezkaunīgajiem kantoriem jau kopš pērnā gada tas ir vairākkārt ziņots, ir publiski pausts, ir ierakstīti video un Limbažu novads ir solījis, ka, slēdzot Viļķenes Baumaņu Kārļa skolu, Ķirbižu meža muzeju, Vitrupes bibliotēku (daļēji slēgta), ceļu stāvoklis būs labs un izgreiderēts, lai bērni un pieaugušie varētu nokļūt Viļķenē un Limbažu skolā, nekas neuzlabojas (nerunāsim par vietējiem cilvēkiem, kuru automašīnas gada laikā vairāk pavada remontā, nekā braucot, jo vidējais ātrums uz šī un ceļu posmiem Viļķene – Vitrupe, Ķirbiži – Viļķene ir 20, 30 km/h). Viss vieni vienīgi meli.”
Iedzīvotājs norāda, ka pēdējo četru gadu laikā dažādos ceļu posmos Limbažu novadā nekas netiek sakārtots – viss paliek tikai sliktāk.
“Varbūt tiem, kas izmanto šos ceļu posmus vajadzētu par automašīnas remontiem piestādīt rēķinus Latvijas Valsts ceļiem un Limbažu novadam, lai pilnībā sedz remontdarbus, un tad nāks pie prāta, ka ceļi ir jāuztur kārtīgi – ar normāliem greideriem un speciālistiem, nevis vienreiz gadā jāizbrauc pirms lietus vasarā un “jāpapaijā” ceļš?”
Sazinoties ar Limbažu novada pašvaldību, saņēmām atbildi, ka minētie ceļa posmi ir Latvijas Valsts ceļu pārziņā, un rakstu par ceļu stāvokli novadā, kas tika publicēts sociālajos tīklos 31.janvārī.
“16.janvārī, Limbažu novada pašvaldība nosūtīja Satiksmes ministrijai, Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” un Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas autoceļu uzturētājs” vēstuli par valsts ceļu stāvokli Limbažu novadā, kurā informēja par valsts vietējās nozīmes auto ceļu stāvokli. Tajā rakstīts, ka pašvaldība kopš gada sākuma saņem iedzīvotāju pretenzijas par valsts vietējās nozīmes auto ceļu stāvokli. Atsevišķos posmos tie nav izbraucami –skolēniem nav iespējams nokļūt uz izglītības iestādēm, pieaugušie nevar nokļūt uz darbu, ārstniecības iestādēm, saņemt citus pakalpojumus, kā arī atsevišķos gadījumos ir sabojātas vieglās automašīnas.
Vēstulē Limbažu novada pašvaldība lūdza rast risinājumu, lai normalizētu transporta kustību, kā arī turpmāk nodrošināt auto ceļu uzturēšanu atbilstoši LR spēkā esošiem normatīviem aktiem.
Atsaucoties uz šo vēstuli, 27.janvārī, novada valsts vietējās nozīmes auto ceļus apsekoja Satiksmes ministrijas autoceļu infrastruktūras departamenta vecākais eksperts Uldis Papulis, VAS Latvijas Valsts ceļi Rīgas reģionālās nodaļas vadošais būvinženieris Rimants Jirgensons un Limbažu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Agris Blumers.
Satiksmes ministrijas autoceļu infrastruktūras departamenta vecākais eksperts secināja, ka kopumā maršruti ir bēdīgā stāvoklī, katrā apsekotajā ceļā ir normāli izbraucami ceļa posmi, kuriem seko vairāki slikti izbraucami ceļa posmi.
Viņš atzina, ka situācija uz lauku ceļiem visā valstī ir slikta. Valsts budžetā katram reģionam ir atvēlēts savs finansējums ceļu uzturēšanai un diez vai varam cerēt uz papildu finansējumu šogad, jo kopējā finansiālā situācija transporta nozarē valstī ir sarežģīta.
“Mūsu novadā ir plašs valsts un arī pašvaldības ceļu tīkls,” uzsvēra pašvaldības izpilddirektora vietnieks Agris Blumers, “ir jāseko līdzi to stāvoklim un cik nu vien finansiāli iespējams, jāuztur braucami. Katrs mūsu novada bērns ir jānogādā skolā vai pirmskolas izglītības iestādē.”
Šajā dienā tika apsekoti vairāki no vēstulē minētajiem ceļiem un Salacas tilta būvniecības darbi Salacgrīvā.
27.janvārī apsekoja ceļus:
V141 Radziņi-Viļķene-Ķirbiži posms no pagrieziena uz Viļķenes pamatskolu līdz V138 Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti (Sabiedriskais transports);
V138 Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti posms no Ķirbižiem līdz P11 Kocēni-Limbaži-Tūja (Sabiedriskais transports);
V115 Šķirstiņi-Āstere-Ludiņi (Pašvaldības skolēnu autobuss);
V118 Staicele-Puršēni-Rozēni;
V119 Staicele-Lejasmūnas-Rozēni;
V147 Liepiņas-Pociema stacija (Katvaru pagasts);
V125 Katvari-Ozoli (Katvaru pagasts);
V132 Priedulāji – Pakalni
Satiksmes ministrijai, Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” un Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas autoceļu uzturētājs” nosūtītajā vēstulē bija uzskaitīti 14 vietējās nozīmes valsts ceļi novadā.”
Tuvāko gadu laikā remontdarbi nav plānoti
Kā LA.LV informēja Latvijas Valsts ceļi (LVC), minētie ceļa posmi Limbažu novadā nav prioritāras nozīmes, tāpēc tuvāko gadu laikā remontdarbi tur netiks veikti.
“Valsts reģionālo un vietējo autoceļu remontdarbi tiek plānoti atbilstoši Valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģijai līdz 2027. gadam (izskatīta Ministru kabineta 2022. gada 9. augustā). Tajā ir noteikti prioritārie posmi, kuros tiek plānoti ieguldījumi (remontdarbi). Visi vietējās nozīmes ceļu prioritārie posmi, kuros tuvākajos gados plānoti remontdarbi, ir uzskaitīti šeit.
Valsts vietējais autoceļš Upītes–Vitrupe (V151) (Vitrupe–Viļķene ) un vietējais autoceļš Radziņi–Viļķene–Ķirbiži (V141) (Ķirbiži–Viļķene) nav starp prioritārajiem, kas nozīmē, ka tuvākajos gados tur nav plānoti remontdarbi, ceļi tiek un tiks uzturēti ar ikdienas uzturēšanas darbiem.
Abiem posmiem ir uzturēšanas C klase (autoceļi ir sadalīti četrās ziemas uzturēšanas klasēs – A (augstākā), B, C un D (zemākā) atkarībā no ceļu klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa, plānotā (pieejamā) finansējuma un sociālekonomiskās nozīmes. Tāpat ir norādīti sliktā tehniskā stāvoklī esošie ceļu posmi, kas apkalpojami ar atkāpēm no uzturēšanas klasēm).”
LVC pārstāvji norāda, ka “mainīgos laikapstākļos grants segumā pastiprināti veidojas bedres, nokrišņu un pārmitrināta seguma dēļ bedres nav iespējams operatīvi nolīdzināt un ir jāgaida, kamēr ceļi nožūs.
Lai uzlabotu grants seguma autoceļu stāvokli, tos greiderē, nolīdzinot bedres 3–4 cm dziļumā. Ja dziļākie slāņi vēl ir sasaluši, ceļš ir mitrs vai ir nepietiekoša seguma planējamā kārta, tad greiderējot izlīdzina tikai pašu virsējo kārtu.
Janvārī nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ seguma greiderēšanas iespējas bija ierobežotas. Posmam Radziņi–Viļķene–Ķirbiži (V141) seguma greiderēšana veikta 9. un 24. janvārī, bet Upītes–Vitrupe (V151) – 19. janvārī un 3. februārī.
Valsts ceļu tīklā ir daudz grants ceļu – gandrīz 11 000 km un vairāk nekā puse ir sliktā tehniskā stāvoklī.”
