Kā Limbažos auto darbina ar gāzi, kas iegūta no vietējiem kūtsmēsliem un citiem organiskajiem atkritumiem 9
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
SIA “Grow Energy” Limbažu pagastā biogāzi iegūst no savā fermā ražotajiem kūtsmēsliem, dzīvnieku līķiem un citiem organiskajiem atkritumiem.
Savukārt biogāzi līdz biometāna saturam attīra ar pašu ražotu attīrīšanas iekārtu un izmanto vairāk nekā trīsdesmit saimniecības transporta līdzekļu, toskait traktoru darbināšanai.
No biogāzes ražo arīdzan elektroenerģiju, ko izmanto uzņēmuma un fermas vajadzībām. Saņemti pirmie pasūtījumi biogāzes attīrīšanas iekārtu eksportam uz Vāciju un Kanādu.
Ar ko baro biogāzes staciju
SIA “Grow Energy” vāc arī fermās un mežos kritušos dzīvniekus, pārstrādā kautuvju atlikumus, ik dienu gandrīz 2 MW jaudas biogāzes staciju barojot ar 200 tonnām kūtsmēslu un citu organisko atkritumu, kas vākti no aptuveni 100 sadarbības partneriem.
Patogēno baktēriju iznīcināšanai izejvielas 40 minūtes karsē +160 grādu temperatūrā 2,5 bāru spiedienā. Pēc tam šo masu virza uz biogāzes fermenteriem, kur +42 grādu temperatūrā ražo biogāzi. Savukārt to attīra līdz 97% metāna saturam, kas piemērots gan transporta līdzekļu darbināšanai, gan arī apkurei.
Aizstājot fosilās degvielas ar biometānu, var ne tikai samazināt emisijas, bet arī taupīt līdzekļus. Piemēram, ja vidēja izmēra skolas ēkas apsildei tiek izmantota dīzeļdegviela, tad aizstājot to ar biometānu, apkures izmaksas samazinās vairāk nekā uz pusi – no 31 000 līdz 15 000 eiro.
Savukārt biogāzes ražošanā izveidojošos vērtīgo pārpalikumu digestātu, kas atbilst bioloģiskā mēslojuma definīcijai, ar pašu izveidotu tehnoloģiju atbrīvo no mitruma un izmanto pakaišiem un lauku mēslošanai.
“Grow Energy” māsas uzņēmums SIA “Lādes piens” savu aptuveni 1000 ha lauku mēslošanai ķīmisko mēslojumu neizmanto. Tāpat arī “Grow Energy” pēdējos piecus gadus nav pircis nevienu kilovatstundu elektroenerģijas.
Transporta izmantošana lētāka
SIA “Grow Energy” aizvadītajā gadā ik mēnesi ražoja 17 tonnas biometāna, šajā gadā šis daudzums kāps līdz 25–30 t. Biometāna izmantošana transportā ļauj taupīt 20–30% izmaksu.
“Grow Energy” ar biometānu darbināmās smagās mašīnas var bez uzpildes veikt 500 km attālumu, turklāt tās darbojas ar mīnus 277 g CO2 uz megadžoulu (dīzeļdegvielas aizstāšana ar biometānu mazina emisijas par 206%). Tātad, ja veic lielāku attālumu, darbojas aizvien zaļāk.
Savukārt “Grow Energy” vieglā automašīna “Škoda” uz 100 km tērē četrus kg biometāna, kas līdzvērtīgs sešiem litriem dīzeļdegvielas. Uzņēmumā ik mēnesi ar biometānu aizstāj 20 tonnas dīzeļdegvielas, kas vienlaikus nozīmē tūkstošus tonnu CO2 emisiju ietaupījumu gadā.
Var teikt, ka “Lādes piens” ražo gandrīz klimatneitrālu pienu – ar biometānu darbināmās automašīnas to ved piena pircējam, ik dienu 42–45 tonnas, laukus apstrādā un lopbarību ražo ar biometānu darbināmiem spēkratiem, pakaišiem izmanto no pašu izejvielām ražoto blakusproduktu.
Aprites ekonomikas modelis darbojas! Turklāt uzņēmumu grupa nodarbina 120 cilvēkus un nodokļos valstij samaksā vairāk (1,2 milj. eiro), nekā saņem atbalsta maksājumā par elektroenerģiju, kuru pārtrauks maksāt 2022. gada sākumā.
Arī traktorus darbina ar biogāzi
Piebildīšu, Limbažu pagastā zemes apstrādei un citiem darbiem pirmo reizi Baltijas valstīs izmanto trīs “Fendt” zīmola traktorus. Tiesa gan, to darbināšanā atkarībā no jaudas izmantošanas biometāna īpatsvars ir no 40 līdz 60%.
Pandēmija par vienu gadu aizkavēja pilnībā ar biometānu darbināma “New Holland” zīmola traktora ražošanu, kam no konveijera vajadzēja nobraukt aizvadītā gada beigās.
Savukārt “Grow Energy” sadarbojas ar “Claas” (ar biometānu darbināmo traktoru ražotāji) un ir sadarbības partneris metāna traktoru testos.
“Grow Energy” ražotais biometāns ir saņēmis starptautisko ilgtspējas kvalitātes sertifikātu ISCC, tomēr Latvijas ierēdņi nav parūpējušies par apliecinājuma sertifikātu. Rezultāts – patlaban šo transportā un apkurē izmantojamo gāzi neuzskaita un to nevar pārdot. Pircēji, piemēram, Igaunijā jau ir pieteikušies un gaida.
“Ja Latvijā būtu iespējams saņemt biometāna apliecinājuma sertifikātu, mēs sen būtu pārtraukuši pārdot elektrību tīklā un saņemt atbalsta maksājumu. Ražot biometānu ir izdevīgāk nekā elektroenerģiju no atjaunojamajiem resursiem.
Igaunijā biogāzi sāka ražot piecus gadus vēlāk nekā Latvijā, tomēr kaimiņvalsts patlaban mums atrodas priekšā par septiņiem gadiem. Igauņiem viss darbojas! Par 1 MW biometāna ražošanu uzņēmēji saņem 100 eiro.
Tas ir mūsu sapnis! Igaunijā atbalsta mehānisms balstās uz CO2 emisiju pārdošanu. Nauda ienāk valsts budžetā, un uzņēmējus atbalsta tik ilgi, kamēr nauda ir. Uzņēmējiem maksā starpību starp gāzes cenu biržā un cenu, kas viņiem vajadzīga galu savilkšanai kopā. Igaunijas valdība samaksā 60%, tirgus samaksā 40%.
Atbalstu Igaunijas uzņēmējiem nosaka un garantē uz īsu termiņu – 1–3 gadiem,” tā “Grow Energy” vadītājs Raivis Bunduls.
Viņš arī ir neizpratnē, kāpēc Latvijā transportā izmantojamajai Krievijas dabasgāzei, biometāns pēc sastāva ir tā pati dabasgāze, no šā gada 1. janvāra akcīzes nodoklis ir samazināts pieckārtīgi.
Ekonomikas ministrijā “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka ministrija ir sagatavojusi plašus labojumus Enerģētikas likumā, toskait, lai izveidotu izcelsmes apliecinājumu sistēmu biometānam.
Projektu sabiedriskajai apspriešanai nodos janvāra sākumā. Savukārt akcīzes nodokļa samazinājums dabasgāzei transportā ir terminēts līdz 2025. gadam, pēc tam tas būtiski kāps.
Šāds īstermiņa solis esot vērsts uz lielāku biometāna izmantošanu transportā vidējā termiņā un ilgtermiņā. Proti, dabasgāzes aktīvāka lietošana (īstermiņā) transportā esot solis uz biometāna izmantošanu nākotnē (ilgtermiņā).
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
