Trīs pieminekļi un bibliotēka 1
Nez vai visur var lepoties ar trim, turklāt atšķirībā no Raiņa pieminekļa Raiņa kapos ar koptiem pieminekļiem, kas daļēji celti par tautas ziedotiem līdzekļiem. Limbažu vecpilsētā ieved 90. gados veidotais Zigrīdas un Jura Rapu mākslas darbs, tautā saukts par “mazo Kārli”. Viļķenē netālu no Baumaņu Kārļa dzimtajām mājām dižgaru godina Viļņa Titāna veidojums. Bet Kārļa Baumaņa atdusas vietā – tēlnieka Gustava Šķiltera darinājums. Limbažu novada domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks, atgādinot, ka savā laikā Baumaņu Kārlis ziedojis bibliotēkai pāris simtu grāmatu, lepojas, ka drīz limbažnieki tiks pie jaunas bibliotēkas. Līdz šim tā atradās pārāk šaurās telpās, tādēļ pašvaldība nopirkusi no privātkompānijas jaunu ēku, kas drīz vērs durvis.
Un tauta dziesmu godā cels
23. maijā Viļķenē atvērs arī visnotaļ unikālu grāmatu par pašu Baumaņu Kārli, to klajā laidis apgāds “Zvaigzne ABC” ar Limbažu novada domes atbalstu. Autores, muzikoloģes Zanes Gailītes spalvai pieder grāmatas par komponistu Emīlu Dārziņu, diriģentu Daumantu Gaili un citas. Jaunā grāmata ir vesela laikmeta liecība, tā stāsta par Limbažiem, par Jāni Cimzi un viņa dibināto semināru, “lieliem ķīviņiem mazu dziesmu dēļ”.
Par ko muzikoloģe apbrīno Baumaņu Kārli? “Vispirms par nerimstošo zinātkāri. Viņš bija teicamnieks. Vidējais bērns ģimenē, kurš savu pozīciju lieliski prata izmantot, mācījās no vecākajiem un izrīkoja jaunākos. Mūsdienu skolās šādu cilvēku daudzi sauktu par izlēcēju. Viņš bija ļoti centīgs, vienmēr darīja vairāk, nekā bija nepieciešams. Visur, kur gāja, uzņēmās vadību, rīkoja, organizēja, gribēja, lai ir kārtība, lai viss notiktu pareizi,” stāsta Z. Gailīte. Tomēr visā, ko Baumaņu Kārlis ar nerimtīgu, apbrīnojamu entuziasmu darīja, viņš bija īsts un patiess. Teica, ko domāja, aizstāvēja to, kam ticēja. Viņš bija virzītājs, iedvesmotājs, latviešu tautas modinātājs. Grāmata stāstīs par dzīvu Baumaņu Kārli, spilgtu un iedvesmojošu personību, atainojot viņa personības dzirkstošo daļu.
Pie tās noteikti pieder viņa aizraušanās ar zolītes spēli, kurai viņš nodevās visai kaislīgi. Tāpēc arī svētku programmā iekļauts Latvijas turnīrs zolītē. Tā kā Baumaņu Kārlis aizrāvās arī ar ceļošanu, Limbažu novada muzeja speciālisti ar stilizētu Baumaņu Kārļa viesistabu dosies uz Viļķeni, kur tā visas dienas garumā darbosies pie kultūras nama.
Baumaņu Kārļa vēlme bija redzēt savus tautiešus laimīgus. “Citam laime nozīmē daudz naudas, citam – daudz darba, bet Baumaņu Kārlis, manā ieskatā, vairāk domāja par saviem līdzgaitniekiem, lai valstī būtu pašnoteikšanās, merkantilās intereses viņam nebija tik izteiktas kā šodienas vidējam cilvēkam,” pārdomās dalās Limbažu profesionālās vidusskolas pedagogs Andris Vimba. Sestdien Viļķenē sabrauks 29 kori no visas Latvijas ar apmēram 800 dziedātājiem. Limbažu novada virsdiriģents Kaspars Ādamsons stāsta, ka diena sāksies ar “Dziedošo autobusu” – Viļķenes sieviešu kora “Kalme” dāmas no busiņa izkāps pie Katrīnkroga, pie Vitrupes bibliotēkas, Ķirbižu meža muzeja, Āsterē pie autoservisa un uzdziedās visiem sanākušajiem. Svētku koncertā skanēs divas muzikālās stīgas – tautasdziesmas ar vēsturisku un himnisku nozīmi un oriģinālkompozīcijas, pirmā sakrālā Baumaņu Kārļa kompozīcija “Mūsu tēvs debesīs”, kā arī Valtera Kaminska skaņdarbs “Viļķene” – Viļķenei ir sava himna!
