Top himnas josta 1

0:00, 19. maijs 2015

Stāsti Ziņas Kultūra Latvijā Pieredze

Limbažu kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studija “Dzilna” 1. maijā aizsāka Latvijas tautas lūgsnas “Dievs, svētī Latviju!” aušanu 16 metru garā jostā. Pirmos dzīparus tajtā ieauda Limbažu novada domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks un etnomuzikoloģe, vijolniece un dziedātāja Kristīne Kārkle-Puriņa.

Reklāma

Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Lasīt citas ziņas

“Dzilnas” meistares himnas jostas aušanā Limbažu kultūras namā aicina piedalīties ikvienu interesentu no jebkuras Latvijas malas, kā arī parakstīties un atstāt savu vēlējumu īpašā TLMS “Dzilna” darinātā tautas lūgsnas aušanas grāmatā, kas iesieta nevis ādas, bet auduma vākos. Katrai lappusei ir savs burts nevis alfabētiskā secībā, bet atbilstoši himnas vārdiem. Kāds varbūt ieaudīs dzīparu, dažs veselu burtu, vēl kāds – vārdu un grāmatā ierakstīs vēlējumu. Grāmata glabās arī audēja fotoattēlu. “Esmu lepna, ka mums ir tik pasakaina himna ar tik skaistiem vārdiem,” saka Limbažu novada kultūras nama direktore Sandra Mieze. “Valsts svētkos 18. novembrī šī skaistā lente jeb josta kalpos kā mūsu kultūras nama skatuves dekorējums, bet 2018. gada Dziesmu svētku gājienā tā apjozīs mūsu dziedātājus un dejotājus.”

Senos rakstos lasām, ka ar himnas vārdiem rotājusies arī Aspazija. Jaunībā nākamā dzejniece strādājusi Limbažu pusē Dreiliņu muižā par mājskolotāju. Limbažu saviesīgās biedrības namā uz masku balli viņa ieradusies pašdarinātā kleitā, uz kuras bija lasāmi vārdi “Dievs, svētī Latviju!”, bet galvā bijis vainadziņš ar himnas notīm. Baumaņu Kārlis ar asarām acīs apskāvis viešņu un iedevis buču uz vaiga.

Aužot jostā himnas vārdus, varbūt vēlreiz pārliecināsimies par to pārlaicīgumu, dziļumu un viedumu, ko dažbrīd sabiedrība mēģina apšaubīt. Limbažu muzeja speciālists Gundars Plešs stāsta, ka arī muzeja krājumā var uzzināt par lielajiem strīdiņiem Latvijas sākumgados, izraugoties valsts himnu. Tas bijis Jāzeps Vītols, kurš visiem ķīviņiem pielicis punktu un panācis, ka par himnu kļūst Baumaņu Kārļa lūgsna. “Kādam himnas vēstījums īpaši dzejas dēļ var šķist naivs, bērnišķīgs, bet ir lietas, objekti, kuriem jāizrāda cieņa neatkarīgi no uzslāņojumiem mūsdienu skatījumā,” uzskata Gundars Plešs. “Himna gadu gaitā bija iekarojusi savu simbolisku vietu tautā un varbūt pirmās Latvijas laika paaudze labāk uztvēra himnas vārdu jēgu un vērtību nekā mēs tagad.” Diemžēl muzejā tikpat kā nav Kārļa Baumaņa memoriālo lietu – ir izdevumi, kuros viņš strādājis, krusttēva oriģinālportrets, pārējās lietas – piemeklēta stilizācija.