Limbažnieki draud ar lauksaimniecības tehniku doties uz Rīgu 3
Cīņā par novada nedalāmību Limbažu iedzīvotāji ir gatavi rīkot piketus un ar lauksaimniecības tehniku doties uz Rīgu, aģentūru LETA informēja Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Kamala.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija 28.janvārī pieņēma lēmumu, kas paredz uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) veikt konsultācijas ar iesaistītajām pusēm par jauna Saulkrastu novada izveidi, kurā plānots iekļaut Limbažu novada Skultes un Vidrižu pagastus.
Kamala stāstīja, ka šāds komisijas lēmums un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšlikums ir raisījis neizpratni Limbažu novada domes deputātos un daļā novada iedzīvotāju.
Reformas galvenais uzstādījums un mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, taču šis lēmums liecina par pretējo – tiek domāts nevis par vienmērīgu teritorijas attīstību, bet gan politisko interešu īstenošanu un Limbažu novada vājināšanu.
Iedzīvotāju skaita ziņā Skultes un Vidrižu pagasti ir vieni no lielākajiem Limbažu novadā.
2019.gada 1.jūlijā, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes publicēto informāciju, Vidrižu pagastā bija 1346 iedzīvotāji, bet Skultes pagastā – 2568.
Pašvaldības pārstāve sacīja, ka Skultes un Vidrižu pagasti vairāk nekā 40 gadus ir saistīti ar Limbažiem. 2009.gadā pagasti pieņēma lēmumu iekļauties Limbažu novadā.
Limbažu novads nepārtraukti ir gājis attīstības virzienā, par ko liecina Latvijas novadu teritorijas attīstības līmeņa indeksa kāpums no 63.vietas 2011.gadā uz 31.vietu 2018.gadā.
Limbažu novada pašvaldība ir mērķtiecīgi strādājusi, lai vienmērīgi attīstītu visu novada teritoriju un nodrošinātu pakalpojumu pieejamību.
Skultes un Vidrižu pagastu pārvaldes ir daļa no Limbažu novada pašvaldības administrācijas, novadā darbojas vienota bāriņtiesa, būvvalde, pašvaldības policija, sociālais dienests.
Novadā īstenoti nozīmīgi projekti teritorijas attīstībai – izbūvējot ražošanas ēkas un radot jaunas darba vietas, izbūvētas ielas, ceļi un apgaismojums, pārbūvēti pašvaldības grants ceļi kā, piemēram, ceļš Kalnozoli – Ozolaine, atjaunotas koplietošanas meliorācijas sistēmas Skultes un Vidrižu pagastos, renovētas izglītības iestādes.
Pašvaldībā uzsvēra, ka lai veicinātu uzņēmējdarbību, Limbažu novadā uzņēmējiem un lauksaimniekiem atbalsts tiek sniegts ne tikai sakārtojot novada infrastruktūru, bet arī sniedzot nodokļu atvieglojumus.
Limbažu novadā deklarētie zemes īpašnieki, kuru zemei lietošanas mērķis noteikts lauksaimniecība, nodokļu likme par apstrādātu zemi ir 1,25% no zemes vienības kadastrālās vērtības.
Atbalsts tiek sniegts arī eksportējošiem uzņēmumiem tirgus pārorientācijas gadījumos – nodokļu atvieglojums 50% apmērā uz vienu gadu. Atvieglojumi tiek piemēroti arī ražošanas uzņēmumiem par jaunuzceltām ēkām pirmajos trīs gados – 90% atlaide; par atjaunotām ēkām pirmajā gadā pēc nodošanas ekspluatācijā nodokļa atlaide – 50%, otrajā – 25% apmērā.
Savukārt uzņēmumiem, kuru īpašumā ir ražošanas ēkas, kas tiek izmantotas rūpnieciskai ražošanai, atlaide ir 25% apmērā ar noteikumu – ir jābūt investīcijām ražošanā, saglabātām darbavietām (virs 80% attiecībā pret vidējo darbavietu skaitu iepriekšējā taksācijas periodā). Bet uzņēmumu un privātpersonu nekustamajam īpašumam, tai skaitā zemei, uz kuras ir ēkas, un kuru lietošanas veids ir viesnīcas – tiek piemērota 25% atlaide, ja tiek saglabātas darbavietas, sniegti viesnīcas un ēdināšanas pakalpojumi.
Pašvaldība atgādināja, ka Limbažu novada dome bija viena no tām pašvaldībām, kas atbalstīja administratīvi teritoriālo reformu.
Pagājuša gada 25.aprīlī tika pieņemts lēmums par Limbažu novada pašvaldības dalību administratīvi teritoriālās reformas turpināšanā, paužot nostāju, ka pašvaldība tajā piedalās, ja, veidojot jaunu administratīvo teritoriju – apvienojot Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novadus, Limbažu novads tajā iekļaujas saglabājot nedalītu, vienotu novada esošo teritoriju.
Limbažu novada pašvaldība vairākkārt ir vērsusies gan VARAM, gan Saeimā ar aicinājumu nedalīt Limbažu novadu, papildus tam Saeimai iesniedzot arī nedēļas laikā savāktos 1717 iedzīvotāju parakstus, uzsvēra Kamala.
LETA jau ziņoja, ka Limbažu novada domes deputāti kategoriski noraida ieceri Skultes un Vidrižu pagastus pievienot Saulkrastu novadam, pieļaujot arī iespēju par šādām izmaiņām vērsties Satversmes tiesā.
Deputāti noraidījuši “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” projektam izvirzīto priekšlikumu par Saulkrastu novada izveidi, kurā plānots iekļaut Limbažu novada Skultes un Vidrižu pagastus, grozot pašreizējās Limbažu novada teritorijas robežas. Deputāti nolēmuši administratīvi teritoriālās reformas procesā pieprasīt saglabāt nedalītu, vienotu Limbažu novada esošo teritoriju ar visiem tās pagastiem.
Pašvaldība nolēmusi informēt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, Valsts prezidentu, VARAM, Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas un Latvijas Pašvaldību savienību par Limbažu novada domes pieņemto lēmumu.
Deputāti nolēmuši pilnvarot Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru (ZZS) “pašvaldības tiesību aizskāruma gadījumā” vērsties Satversmes tiesā, piesaistot atbilstošus speciālistus, kā arī pilnvaroja Zemmeru “vērsties tiesību aizsardzības iestādēs, norādot uz pārkāpumiem likumdošanas procesā”.
Limbažu novada deputāti uzskata, ka priekšlikuma par jauna Saulkrastu novada pašvaldības izveidi, iekļaujot Vidrižu un Skultes pagastus, sadrumstalojot Limbažu novada pašvaldības teritoriju, ietveršana likumprojektā ir pretrunā Satversmes 1.pantam, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 101.pantam, kurā noteikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Pašvaldības deputāti uzskata, ka valsts nav ievērojusi arī labas likumdošanas principus.
Domes deputātu skatījumā, izvirzītā priekšlikuma izskatīšana Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē neatbilst Ministru kabineta kārtības rullim un Ministru kabineta instrukcijai “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”, kurā aprakstīts izvērtējums, kas jāveic pirms tiesību akta projekta izstrādes, proti, VARAM bijis pienākums izvērtēt iespējamās alternatīvas, novērtēt projekta izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, sociālo ietekmi, ka arī precīzi pamatot normatīvā akta nepieciešamību.
“Šāds visaptverošs izvērtējums par 40. novada izveidi nav atrodams ne likumprojekta anotācijā, ne ar likumprojektu saistītajos konceptuālajos un informatīvajos ziņojumos, kas izskatīti Ministru kabinetā vai ir pieejami VARAM mājaslapā,” norādīts sēdes protokolā.
Pašvaldības deputāti atsaucas uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka novadi tiek veidoti, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses. Savukārt otrā daļa nosaka, ka, izveidojot vai likvidējot novadus, kā arī grozot tā robežu, tiek ievērots, ka novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas.
Likumā arī teikts, ka administratīvās teritorijas robežas var grozīt Ministru kabinets, ja robežas grozīšanas rezultātā novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citam novadam vai republikas pilsētai un pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu atbalstīt attiecīgās administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, uzsver Limbažu pašvaldība. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka tikai dome var lemt par administratīvās teritorijas robežu grozīšanu.
Dome atsaucas uz Satversmes tiesas 2009.gada 30.oktobra spriedumu, kurā norādīts, ka pašvaldības princips prasa, lai katrai pašvaldībai tās robežu izmaiņu gadījumā būtu iespējas iepazīties ar pietiekami konkrētu un izstrādātu paredzamo grozījumu projektu, saprātīgā laikposmā to apspriest, pēc iespējas apspriešanā iesaistot arī attiecīgās teritorijas iedzīvotājus.
Limbažu novada pašvaldība 3.februārī plkst.18 organizēs iedzīvotāju sanāksmi Vidrižu sporta un kultūras centrā un 4.februārī plkst.18 Skultes kultūras integrācijas centrā, lai uzklausītu abu pagastu iedzīvotājus par Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 28.janvāra lēmumu izvērtēt Skultes un Vidrižu pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam.
