Limbaži atgūs Skultes pagastu. Signāls tam, ka novadu reforma kopumā netiks pārskatīta. 5
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei piektdien atzina Skultes pagasta nodalīšanu no Limbažu novada un tā pievienošanu Saulkrastu novadam, uzskatot, ka Saeima šajā gadījumā ir rīkojusies patvaļīgi.
Skultes pagastu likumdevējs ir nošķīris no pašvaldības, kas izveidota ap reģionālās nozīmes attīstības centru Limbažiem, iekļaujot to Saulkrastu novadā, kurā nav nacionālā vai reģionālā attīstības centra, kas ir nozīmīgs pašvaldību reformas kritērijs.
Tajā pašā laikā Ikšķiles novada iekļaušanu jaunajā Ogres novadā Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmei un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai.
Saeima gatava izpildīt spriedumu
Uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas (tas ir galīgs un nepārsūdzams) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par”) paziņojumā medijiem izteica gandarījumu par ST nolēmumu, jo tajā nav apstrīdēts reformas apspriešanas un pieņemšanas procesa tiesiskums.
Spriedums sakrīt ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, kurā nebija paredzēta Saulkrastu novada izveide. VARAM ieteica Saulkrastus iekļaut Ādažu novadā, bet Saeima pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma izšķīrās par citu modeli.
Ministrija sola visu nepieciešamo palīdzību, lai izpildītu ST spriedumu daļā par Limbažu novada nedalāmību. VARAM sagatavotajā Saulkrastu novada profilā ir redzams, ka šajā pašvaldībā 2020. gadā bija 11 400 iedzīvotāju, no kuriem 2510 dzīvo Skultes pagastā.
Ja Saulkrastu novads tiks saglabāts bez minētās teritorijas, tas būs otrs mazākais aiz Valkas novada. Bieži cīņa par Skultes teritoriju tiek saistīta ar Skultes ostu, bet tā jau tagad atrodas Saulkrastu novadā.
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”), kurš tagad Saeimā vada Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, jau otrdien ir sasaucis komisijas sēdi, lai lemtu par Satversmes tiesas sprieduma izpildi.
“Ir skaidrs, ka Skultes pagasts nevar nepiederēt nevienai pašvaldībai. Satversmes tiesas sprieduma loģika nosaka, ka tam ir jābūt Limbažu novadā, par ko Saeimai vajadzētu strauji vienoties,” “Latvijas Avīzei” sacīja J. Pūce.
Viņaprāt, uz pašvaldību velēšanām tas nevarētu atstāt lielu iespaidu, jo ievēlamo deputātu skaits ne vienā, ne otrā pašvaldībā nemainās. Taču, iespējams, tajās būtu jāpagarina kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš.
Nelielas izmaiņas būs jāveic arī valdībai, piemēram, nosakot paredzēto finansējumu pašvaldībām administratīvi teritoriālās reformas veikšanai, kam par pamatu ņemts iedzīvotāju skaits.
Taču J. Pūce nedomā, ka tagad, kad līdz pašvaldību vēlēšanām palikuši daži mēneši, vajadzētu veikt plašākas izmaiņas administratīvi teritoriālajā iedalījumā un vērtēt Saulkrastu novada izveides lietderību.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova preses konferencē sacīja – Satversmes tiesa ir secinājusi, ka jaunveidojamais Saulkrastu novads neatbilst likuma kritērijiem un reformas mērķim. Taču tiesai to nācās vērtēt tikai saistībā ar Limbažu novada pieteikumu, kurā bija norādīts uz šīs pašvaldības tiesību aizskārumu.
“Satversmes tiesa norāda, ka kritēriji ir jēgpilni un tas ir pieturas punkts valsts institūcijām veidot tādas teritorijas, kas atbilst kritērijiem, bet, kā tās tiks veidotas, nav Satversmes tiesas kompetencē,” uzsvēra S. Osipova. Tas ir Saeimas jautājums. Abu pašvaldību pieteikumos arī bija norādīts, ka Saeima no likuma svītroja šos kritērijus, kas palika tika likuma anotācijā. ST spriedumā teikts, ka nav svarīgi, kurā dokumentā tie ir minēti.
Pēc sprieduma pasludināšanas Saulkrastu novada priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) paziņojumā medijiem aicināja saglabāt Saulkrastu novadu, kurš kopā ar tam pievienoto Sējas novadu ir veicis priekšdarbus, lai pēc pašvaldību reformas pašvaldība sekmīgi attīstītos par Vidzemes piekrastes ekonomikas centru, saredzot novada attīstības perspektīvas.
Aizstāvot Saulkrastu novada izveidošanu, arī Saeimā Jānis Dombrava (NA) atsaucās uz to, ka Saulkrastiem ir iespējams izveidoties par perspektīvu attīstības centru. Savukārt tiesa secināja, ka nav veikts neviens pētījums un aprēķini, ar ko tas būtu pamatots.
Ikšķilei būs jāsadzīvo ar Ogri
Ogres novada izveidošanu, tajā iekļaujot Lielvārdes, Ķeguma un arī Ikšķiles novadu, ST atzina par atbilstošu Satversmei. Spriedumā norādīts, ka Ikšķile atrodas līdzās Ogres novadam, abām pašvaldībām ir kopīgs arī dabas parks “Zilie kalni”.
Ikšķiles iedzīvotāji izmanto Ogres pakalpojumus. Ikšķile nav reģionālās attīstības centrs. Taču bez ievērības nav atstājamas novada domes bažas par demokrātiskās līdzdalības iespējām iesaistīties lēmumu pieņemšanā jaunajā novadā.
ST uzsver, ka reformas pamatā nevar būt tikai ekonomiskie apsvērumi, bet ir jānodrošina arī pilsoņu iespējas ietekmēt vietējo jautājumu izlemšanu. Lai to paredzētu, Saeimai vēl jāpieņem vairāki likumi – arī par vietējo kopienu vēlētām padomēm, kas valdībai bija jāiesniedz Saeimā līdz 2020. gada beigām, un tas nav izdarīts.
Zināms, ka valdība plāno šo jautājumu regulēt topošā Pašvaldību likuma vienā no nodaļām. Tāpat Saeimai vēl ir jāpieņem likums par Latviešu vēsturiskajām zemēm, kā arī par administratīvajiem reģioniem.
“Reforma vēl ir jāpabeidz un valsts institūcijām vēl ir zināmi pienākumi, kas ir jāizpilda. Līdz galam šis jautājums vēl nav noslēdzies,” preses konferencē sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš.
Pašvaldību viedokļi ir uzklausīti
Satversmes tiesa ir saņēmusi 21 pašvaldības prasību pieteikumus, ierosinot 19 lietas, bet divos gadījumos atteikusi. Pieteikumi ir apvienoti un līdz ar to paredzama vēl astoņu lietu izskatīšana.
Taču ST priekšsēdētājas vietnieks A. Laviņš, kurš divarpus stundas lasīja spriedumu, preses konferencē uzsvēra – ST vērtēja ne tikai to, vai Saeima nav rīkojusies patvaļīgi, lemjot par kādas pašvaldības robežām, bet arī to, vai reformas apspriešanas un pieņemšanas gaitā ir ievērota procedūra konsultācijās ar pašvaldībām, likumprojekta izskatīšanā Saeimā.
Par to abiem prasību iesniedzējiem bija iebildumi, jo likuma pieņemšanai bija izveidota speciāla Saeimas komisija, kurā nebija proporcionāla visu frakciju pārstāvniecība, bet tikai pa vienam deputātam no katras frakcijas. Saeimas sēdes arī notika attālināti platformā e-saeima. ST nav konstatējusi tiesību normu pārkāpumus šajos jautājumos.
Liela daļa vietvaru bija neapmierinātas ar VARAM organizēto konsultāciju procesu, kas netika protokolēts. ST atzina, ka konsultācijas bija vēlams protokolēt. Nebija arī noteikta kārtība, kādā tās notiek.
Taču tās ir notikušas un VARAM mājas lapā bija pieejama informācija par to norisi. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdēs visām pašvaldībām bija dota iespēja izteikties, to priekšlikumi tika izvērtēti. Pašvaldībās ir notikusi arī iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana.
“Valsts institūcijas reformu vērtē kopsakarā, katras pašvaldības individuālais viedoklis ne vienmēr sakrīt ar sabiedrības kopējām interesēm,” teikts spriedumā.
ST arī secinājusi, ka Saeimas Kārtības rullis paredz iespēju atsevišķu uzdevumu veikšanai izveidot speciālu Saeimas komisiju, kurā opozīcijas frakcijas bija pārstāvētas.
Tas, ka komisiju vadīja toreizējais VARAM parlamentārais sekretārs A. T. Plešs, ir jāvērtē no profesionālās ētikas viedokļa, bet juridiski deputātam ir tiesības apvienot amatus un nav liegts vadīt komisiju.
Tāpat ST noskaidroja, ka Saeimas attālinātajās sēdēs tika ievērots atklātības princips un visu deputātu iespējas pildīt savus pienākumus, uzstājoties debatēs, un balsot.
