Foto: Ieva Čīka/LETA

Likvidējamās “ABLV Bank” aktīvi janvārī atgūti 10,39 miljonu eiro apmērā 0

Likvidējamās “ABLV Bank” likvidatori šogad janvārī atguvuši aktīvus 10,392 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētais pārskats.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada janvārī atgūti 9,675 miljoni eiro, bet no pārējiem aktīviem – 717 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, “ABLV Bank” likvidatori atguvuši kopumā 759,652 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 393,767 miljoni eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus “ABLV Bank” likvidācijas izdevumi šogad janvārī veidoja 2,691 miljonu eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,471 miljons eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi – 813 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā – 267 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, – 130 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 10 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma “ABLV Bank” likvidācijas izdevumi veido kopumā 60,61 miljonu eiro, tostarp 2018.gadā bankas likvidācijas izdevumi bija 21,046 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 36,873 miljoni eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2020.gada 31.janvārī “ABLV Bank” pieteikto kreditoru prasījumi bija 2,015 miljardu eiro apmērā.

“ABLV Bank” kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām janvāra beigās bija 1,023 miljardi eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 725,779 miljoni eiro, kredītos banka bija izsniegusi 389,504 miljonus eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 147,11 miljonus eiro, bet ieguldījumi vērtspapīros bija 31,953 miljoni eiro.

Kopumā “ABLV Bank” aktīvi šogad 31.janvārī bija 2,352 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves janvāra beigās bija 291,179 miljoni eiro, tostarp rezerves un iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa bija 69,96 miljoni eiro.

“ABLV Bank” iespējamās saistības janvāra beigās bija 902 tūkstošu eiro apmērā.

Publicētajā paziņojumā arī minēts, ka kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes atbilstoši saskaņotajai metodoloģijai veic bankas nolīgta “Ernst & Young” konsultantu komanda.

Izmaksas sāktas Kredītiestāžu likumā noteiktajām 2.-6. kreditoru kārtām, kurās šobrīd ir 856 kreditori ar kopējo atzīto prasījumu apmēru 351 miljons eiro.

“Janvārī turpinājās aktīvu atgūšana un to pircēju pārbaudes, kā arī likumā noteiktajā kārtībā sabiedrība turpināja sniegt informāciju un atbildes uz dažādu valsts institūciju pieprasījumiem,” teikts paziņojumā.

Vienlaikus paziņojumā atzīmēts, ka šobrīd bankai pieejami naudas līdzekļi 1,72 miljardu eiro apmērā, kas nodrošina 83,7% no visiem kreditoru prasījumiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi “ABLV Bank” izsniegto licenci.

Reklāma
Reklāma

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (“FinCEN”) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. “ABLV Bank” apsūdzības ir noraidījusi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.