Likvidējamajā “Latvijas krājbankā” “atstāj” 6,1 miljonu eiro 0
Likvidējamajā “Latvijas krājbankā” garantētos noguldījumus nav izņēmuši 92 014 klienti kopumā 6,1 miljona eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Komisijā pavēstīja, ka no bankas klientiem, kas nav izņēmuši garantēto atlīdzību, lielākajai daļai jeb 73 281 klientam bankā ir mazāk par 10 eiro, tostarp 63 031 klientam bankā ir mazāk par pieciem eiro.
Tajā pašā laikā lielākie no neizmaksātajiem garantētās atlīdzības atlikumiem bija sešiem noguldītājiem, kuru garantētā atlīdzība ir no 50 000 eiro līdz 100 000 eiro, kopumā veidojot 550 000 eiro.
Tuvojoties termiņa beigām, līdz kuram bankas klienti varēja saņemt garantētos noguldījumus, kopš 3.jūnija pēc valsts garantētās atlīdzības ir vērsušies vidēji trīs “Latvijas krājbankas” klienti dienā, piebilda komisijā.
Bijušie “Latvijas krājbankas” klienti kopumā ir izņēmuši 98,7% no garantētajiem noguldījumiem jeb 472,7 miljonus eiro.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka vairāku likvidējamo banku noguldītāji, tostarp “Latvijas krājbankas” klienti valsts garantēto atlīdzību varēja saņemt līdz ceturtdienai, 13.jūnijam.
Atbilstoši grozījumiem Noguldījuma garantiju likumā, kuri stājās spēkā 2014.gada 14.jūnijā, Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību noguldītāji valsts garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro apmērā var saņemt piecu gadu laikā. Tādējādi “Latvijas krājbankas”, “Ogres komercbankas”, “VEF bankas”, kā arī “Raunas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības” un “Metalurga kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības” noguldītājiem bija iespēja saņemt valsts garantēto atlīdzību līdz šā gada 13.jūnijam. Savukārt “Vecumnieku kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības” noguldītājiem to būs iespējams izdarīt līdz 1.jūlijam.
Noguldījuma garantiju likuma grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret Noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi kopš pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamības iestāšanos bankā vai kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā.
Tāpat atbilstoši likumā noteiktajam, ja piecu gadu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas zvērināts tiesu izpildītājs vai nodokļu administrācija – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) – nav vērsusi piedziņu pret noguldītāja naudas līdzekļiem, izbeidzas zvērināta tiesu izpildītāja vai nodokļu administrācijas noteiktie ierobežojumi garantētās atlīdzības izmaksai.
Līdz ar to minēto banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību noguldītājiem, kuriem garantētās atlīdzības saņemšanai līdz 13.jūnijam ir noteikti VID vai zvērinātu tiesu izpildītāju ierobežojumi (piemēram, apturētas jebkādas norēķinu operācijas vai uz laiku iesaldēti naudas līdzekļi kontā), no 14.jūnija būs pieejama garantētā atlīdzība, kuru varēs saņemt turpmāko piecu gadu laikā.
Rīgas apgabaltiesa “Latvijas krājbanku” par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī, bet 2012.gada 8.maijā tiesa nolēma apmierināt bankas administratora auditorkompānijas “KPMG Baltics” pieteikumu par “Latvijas krājbankas” bankrota procedūras sākšanu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt “Latvijas krājbankas” visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā. “Latvijas krājbankai” licenci kredītiestādes darbībai FKTK anulēja 2012.gada 10.maijā.
