Likvidē tehnisko palīglīdzekļu noliktavu biznesu. Invalīdi būs brīvāki izvēlē; atbalsts būs 0
Lai cilvēki ar invaliditāti pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties darbā un lai valsts nauda netiktu pumpēta precēm, par kuru lietderību ir jāšaubās, Labklājības ministrija (LM) nolēmusi reformēt tehnisko palīglīdzekļu (TPL) piegādi. Valsts tehnisko palīglīdzekļu centra noliktavā, kas pieder Nacionālajam rehabilitācijas centram (NRC) “Vaivari”, pašlaik glabājas 3,5 tūkstoši neizmantojamu invalīdu palīglīdzekļu vienību. Tās iegādātas līdz 2013. gadam, valsts nauda ir iztērēta, bet prece izrādās lieka, jo nav piemērojama katram cilvēkam individuāli.
“Latvijas Avīze” 2015. gada 10. augustā publicēja rakstu “Ortozes, kas apēd liekus tūkstošus”, kurā secināts, ka valsts piegādātās ortozes bieži ir nekvalitatīvas un nav izmantojamas, tāpēc cilvēki meklē iespēju šo preci pirkt par savu naudu pie komersantiem, kas to spēj izgatavot tā, lai lietotājam pēc tam nerastos problēmas. Toreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis norādīja, ka problēmas sakne slēpjoties darba organizēšanā. Viņš stāstīja, ka esot rosinājis ieviest vaučerus, kurus uzrādot var iegādāties nepieciešamo TPL par valsts garantēto naudas summu.
Ministri nomainījušies, un tagad beidzot izstrādāta TPL pakalpojuma modeļa reforma. Turpmāk cilvēkam ar invaliditāti valsts finansējums tiks piešķirts bezskaidras naudas veidā kā kupons un ar šo kuponu būs iespējams saņemt tehnisko palīglīdzekli pie brīvi izvēlēta reģistrēta pakalpojuma sniedzēja. Tiesa, pakalpojuma saņēmējam ir paredzēts līdzmaksājums, – starpība starp tehniskā palīglīdzekļa kompensāciju, kuru nodrošina no valsts budžeta, un pilno cenu. Ministru kabinets noteiks personu grupas, kurām būs līdzmaksājuma atvieglojumi. LM cer, ka brīvā tirgus atvēršana stimulēs pašmāju ražotājus izgatavot modernus, ērtus tehniskos palīglīdzekļus.
Paredzēts pilnveidot arī tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanas administrēšanu. Ja patlaban to veic “Vaivari”, tad, sākot ar nākamo gadu, administrēšanas funkcija tiks deleģēta Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts ārstu komisijai (VDEVĀK).
Komisijas paspārnē tiks izveidota tehnisko palīglīdzekļu administrācija, kuru vadīs ārsts speciālists, kas organizēs arī ārstu konsiliju. Process, kā cilvēks tiks pie nepieciešamā tehniskā palīglīdzekļa, kļūs krietni īsāks. Pašlaik rindā uz TPL gaida 4570 cilvēku.
NRC “Vaivari” finansējums tehnisko palīglīdzekļu iegādei ir 3,6 miljoni eiro un 10% no tā tiek tērēti procesa administrēšanai. Labklājības ministrs Jānis Reirs sola, ka pie jaunās kārtības administrēšanas izdevumi sasniegs maksimums 6 – 7% no kopējiem izdevumiem. Turklāt liela daļa no tā tikšot nevalstiskajām organizācijām.
Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento” vadītāja Gunta Anča norādīja, ka liela problēma ir lauku reģionu cilvēku pieejamība pakalpojumam.
“Ja, piemēram, ir nepieciešama ortoze, tad, lai to izgatavotu, ir jābrauc uz Rīgu. Ceru, ka reforma atrisinās šo problēmu un tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu pārklājums reģionos kļūs lielāks un līdz ar to cilvēkiem pieejamāks. Patlaban ir liela neapmierinātība ar piegādātajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem. Riteņkrēsli, kuri nav individuāli pielāgoti, ir praktiski nelietojami. Valsts neracionāli tērē naudu, iepērkot lētāk un vairāk, nedomājot par tiem, kas šīs palīgierīces lietos.” Kā noskaidroju, pēc reformas TPL speciālists būs Rīgā, bet klienti tiks apkalpoti arī reģionālajos punktos Rēzeknē, Kuldīgā, Valmierā un Jelgavā.
