Kas notiek citās valstīs 0
Polijā sociālajai uzņēmējdarbībai jūtams liels politisks atbalsts. Bijušais vicepremjers Ježi Hausners uzsver – sociālā tautsaimniecība ir veids, kā iesaistīt trešo sektoru valsts izaugsmē, tā ir jauna sociālā kustība, kas varētu novest pie jaunas vīzijas par Polijas izaugsmi. Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta punkti vienmērīgi ir izvietoti visā valsts teritorijā. Nozare tomēr patlaban ļoti daudz ir atkarīga no ES atbalsta, atzina Pilsonisko iniciatīvu attīstības centra trenere Kinga Zglinicka.
Igaunijā ik gadu jaunu sociālo uzņēmumu daudzums aug par 7%, bet to kopējie naudas ienākumi par 18%. kopš 2012. gada darbojas sociālās uzņēmējdarbības asociācija, ir arī padomdevēju organizāciju un kompetenču centrs. “Vislabāk pazīstamie sociālie uzņēmēji ir aklie masieri, arī svaigās pārtikas produktu piegādātāji reģionos,” teic Jāns Apss, Igaunijas Sociālo uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs.
“Zviedrijā varētu būt aptuveni 5000 sociālo uzņēmēju. Vissvarīgākie spēlētāji šajā nozarē ir universitātes, kur rosina uzņēmējus darboties biznesa inkubatorā,” stāsta Sociālā kapitāla foruma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Bērts Ole Bergstrands. Sociālajiem uzņēmumiem Zviedrijā galvenokārt ir SIA vai ekonomiskās asociācijas statuss. Zviedrijā sociālos uzņēmumus atbalsta Ekonomikas un attīstības aģentūra, Zviedrijas Inovāciju aģentūra, filantropijas nozare.
Iro Niemi, Somijas Sociālās uzņēmējdarbības akadēmijas valdes loceklis un līdzdibinātājs, stāsta – viņa valstī varētu būt tūkstošiem sociālo uzņēmēju, tostarp daudzi neapzinās, ka tādi ir. Sociālo uzņēmumu juridiskais statuss ir dažāds – SIA, asociācija, kooperatīvs. Ir likums par sociālo uzņēmējdarbību, daudzi uzņēmēji iesaistījušies ES projektos. Somija ir vienīgā valsts, kur sociālajos uzņēmumos ražotajiem produktiem izmanto īpašu marķējumu.
