Vispirms pārbaudīs 0
Latvijā nevienā likumā nav definēta sociālā uzņēmējdarbība, un tas, šķiet, ir iemesls, kāpēc valsts līmenī šo uzņēmējdarbības veidu nevēlas atzīt. Labklājības ministrijas ierēdņi definīciju un likumu par sociālo uzņēmējdarbību sola ne agrāk par 2018. gadu.
Vispirms no 2016. gada esot jāīsteno pilotprojekts, bet likums jāsagatavo līdz 2018. gada 1. jūlijam, teikts 30. oktobrī valdības sēdē apstiprinātajā koncepcijā. Savukārt nosacījumi ES Sociālā fonda naudas atbalsta saņemšanai varētu būt nākamā gada beigās. Tātad laikā, kad Eiropas Savienība ar sabiedrības problēmu risināšanu saistītu biznesu ir izvirzījusi par vienu no nodarbinātības un labklājības jomas prioritātēm, mūsu valstī ar to nesteidzas. Taisnības labad jāteic, ka arī ES līmenī ir vairākas sociālās uzņēmējdarbības definīcijas.
Jau daudzus gadus sociālie uzņēmēji, kam vissvarīgākais ir darbošanās sabiedrības interesēs, nevis peļņas gūšana, Latvijā sitas’, kā nu katrs prot. Paskaidrošu, ka par sociālajiem uzņēmējiem uzskata tos, kas ne tikai risina sabiedrībai svarīgas problēmas, bet arī maksā darbiniekiem tirgum atbilstošu atalgojumu un pārvalda uzņēmumu ar demokrātiskām metodēm.
Pieredze rāda – pašvaldības atbalsts ir ļoti svarīgs. Daudziem sociālajiem uzņēmējiem, tostarp Cēsīs, ar to ir paveicies (viens no piemēriem – Paula Irbina izveidotie zinātnes centri, tiem sēklas naudu deva novada pašvaldība), tomēr citiem, kā stāsta Ventspils novada nodibinājuma “Žēlsirdības māja” vadītāja Tatjana Bražņika, jācīnās ar vienaldzību. Un cīnās jau arī. “Ventspils novada sociālās attīstības plānā nav neviena vārda par cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalstīšanu. Ikdienā mums stāsta, ka atbalsts ir jāsniedz valstij. Nevaram no pašvaldības saņemt atlaidi telpu nomai un elektroenerģijai. Vārds “invalīds” novadā ir kā “sekss”, kura savulaik Padomju Savienībā nebija. Likumā taču ir teikts, ka pašvaldībai ir jārūpējas par uzņēmējdarbību un nodarbinātību,” kritiska ir “Žēlsirdības mājas” saimniece T. Bražņika. Viņa trīs lauku mājās Tārgales un Užavas pagastā, kā arī divās kafejnīcās Ventspilī nodarbina cilvēkus ar garīgiem traucējumiem. Pavisam 16 bērnus, kā viņus sauc saimniece. Šie jaunieši agrāk dzīvoja bērnunamos, speciālajās internātskolās, pansionātos un patlaban pēc NVA rīkoto mācību kursu beigšanas mācās būt konkurētspējīgi sabiedrībā. “Žēlsirdības mājām” ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Tas nozīmē, ka visa peļņa ir jāiegulda pieņemtajos jauniešos. Valstij ir daudz izdevīgāka viņu uzturēšanās “Žēlsirdības mājas” aprūpē un nodarbināšana nekā uzturēšana pansionātā. Gandrīz visi foruma dalībnieki no Latvijas uzsvēra sociālā uzņēmēja statusa svarīgumu, tomēr Labklājības ministrija ar tā izveidi nesteigsies.
Nozares straujākai izaugsmei pēc “Dots” ierosinājuma, visticamāk, sociālie uzņēmēji pavisam drīz lems par savas asociācijas izveidi, kas agrāk nav izdarīts naudas trūkuma dēļ. “Dots” izpilddirektore Ieva Morica solīja daļu no vajadzīgā sākuma kapitāla atrast.
