Veselības aprūpes finansēšanas likums top neveselīgā steigā 7
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta pamats beidzot esot uzbūvēts, jo, kā informē veselības ministre Anda Čakša, ir izstrādāts kompromisa variants, apvienojot Veselības ministrijas (VM) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) likumprojektu variantus.
Ministrija uzskatīja, ka nepieciešams viens likumprojekts, kurā iekļauti gan veselības obligātās apdrošināšanas principi, gan arī finansējuma pieaugums medicīnai līdz 2020. gadam. Savukārt arodbiedrības vēlme bija īss un saturiski koncentrēts likumprojekts, kurā norādīts veselības aprūpes finansējums un mediķu darba samaksas pieaugums līdz 2020. gadam. Nu tas ir salikts kopā un radījis diezgan daudz neskaidrību sabiedrības veselības organizatoru vidū. Arī mediķiem un pacientiem nav ticības, ka šis it kā visiem svarīgais tiesību akta projekts būtiski uzlabos pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem un jūtami papildinās ārstu un medicīnas māsu naudas maku.
Jau jūnijā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome pieņēma lēmumu, ka veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts ir jāapstiprina steidzamības kārtā. Arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir norādīts, ka 2018. gada valsts likumprojektu paketē ir jāiesniedz likumprojekts par veselības apdrošināšanas finansēšanu, nosakot sasaisti starp veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Taču VM amatpersonas neslēpj, ka tieši lielā steiga visvairāk esot traucējusi darba procesā. Kad ministrijas juridiskā nodaļas vadītāja vietniecei Anitai Jurševicai, kurai jāsaliek kopā visi priekšlikumi, vaicāju, kas ir visgrūtākais likumprojekta tapšanas procesā, viņa atbildēja, ka tā esot steiga.
Ar straujo tempu ir neapmierināta arī daļa Saeimas deputātu, kuriem šis likumprojekts būs jāpieņem. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča sacīja, ka tik apjomīgus un tautai nozīmīgus likumus, iesaistot sabiedrību, apspriež divus un pat trīs gadus, bet mūsu valstī to grasās izdarīt pāris mēnešos. Deputāte solīja, ka parlaments likumprojektu pieņems parastajā kārtībā trīs lasījumos līdz Ziemassvētkiem, jo tam jāstājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. Tiesa, valsts obligātā veselības apdrošināšana tiks ieviesta no 2019. gada 1. janvāra, bet nākamgad tai ir jāsagatavojas.
Nākamā gada beigās būs jāiemaksā 51,60 eiro
Kompromisa likumprojekta variantam ir divas daļas – viena, kas attiecas uz obligāto veselības apdrošināšanu, un otra, kas paredz katru gadu būtiski palielināt nozares finansējumu. Tie, kuri maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas, saņems medicīnas pakalpojumu tā saukto pilno grozu, bet, kuri nemaksās, – tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ja cilvēks, kurš nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, vēlēsies pilnībā iekļauties valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā, tad nākamgad būs jāiemaksā 1% no minimālās algas (51,60 eiro gadā), 2019. gadā – 3% no minimālās algas (154 eiro gadā), bet 2020. gadā 5% (258 eiro gadā). A. Jurševica skaidroja, ka tas būs jāizdara 2018. gada beigās, jo obligātā veselības apdrošināšana stāsies spēkā 2019. gadā.
“Likumprojektā ir noteikts minimālais ārstniecības pakalpojumu grozs, kurā iekļauta neatliekamā medicīniskā palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, saslimšanas, kurām ir būtiska ietekme uz sabiedrības veselību (infekcijas slimības, tuberkuloze, HIV/AIDS, C hepatīts, psihiskās saslimšanas) un dzemdību palīdzība. Par onkoloģiju vēl notiek diskusijas. Neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta visiem tiks nodrošināti kompensējamie medikamenti iepriekš pieminēto sabiedrībai bīstamo slimību ārstēšanai. Precīzi to, kas šajās slimību grupās tiks apmaksāts no valsts budžeta, regulēs Ministru kabineta noteikumi.
Neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz, lai cilvēku noturētu pie dzīvības. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas nebūs maksātas, tad, piemēram, tādi augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi kā, piemēram, sirds un nieru transplantācija, nebūs pieejami,” sacīja ministrijas juriste.
Datubāzes uzturēšanai – miljons eiro
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane uzskata, ka, pieņemot šādu likumu, tie, kas būs samaksājuši iemaksu gada beigās, drīkstēs saņemt tos pašus veselības aprūpes pakalpojumus, ko cilvēki, kuri vispārējā nodokļu sistēmā būs piedalījušies ar būtisku ieguldījumu, kas veido vairāk nekā 90% veselības aprūpes finansējuma. “Tad jau izdevīgāk ir samaksāt 1% no minimālās algas, nevis maksāt krietni vairāk no reālajiem ienākumiem,” secināja Behmane un uzsvēra, ka cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem, iesaistot medicīnas nozari, jau pašā pamatā nav pareizi. Veselības ekonomikas asociācija prognozē nelietderīgu neatliekamās medicīniskās palīdzības izmaksu pieaugumu, jo tie, kas nesaņems plānveida aprūpi, nokļūs akūto slimnieku skaitā. Rehabilitācijas nepieejamības dēļ radušās invaliditātes un darbnespējas kompensēšana tik un tā būs visu Latvijas nodokļu maksātāju pienākums, norādīja rehabilitācijas medicīnas aizsācējs Latvijā profesors Aivars Vētra.
Likumprojektā ir iekļautas 18 dažādu personu grupas, kuras atbrīvotas no nodokļa maksāšanas un kuras tiks apdrošinātas par valsts naudu. Tajā skaitā ir gan orgānu donori, gan 1991. gada barikāžu dalībnieki, gan arī mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros.
Lai Nacionālais veselības dienests (NVD) varētu uzturēt un administrēt veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi, saslēgt to ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Nodarbinātības valsts aģentūru un citām iestādēm, no kurām tiks saņemta informācija par nodokļa maksātājiem un nemaksātājiem, papildus būs nepieciešams aptuveni viens miljons eiro, informēja nu jau bijušais VM valsts sekretārs Kārlis Ketners, kurš no šodienas sāk darbu Finanšu ministrijā.
Sākotnējā likumprojekta variantā NVD bija paredzēts izveidot lēmējinstitūciju padomi, kurai pat būtu tiesības noteikt veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu un tarifus, bet pašreizējā variantā tai būs konsultatīva funkcija un tā izskatīs NVD sagatavotos pārskatus par valsts naudas izlietojumu, NVD sagatavotos priekšlikumus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvēles kritērijiem, kā arī konsultēs citos jautājumos. Tajā būs iekļauti ministriju, darba ņēmēju un darba devēju pārstāvji.
Kurš būs tas, kas nodokļu nemaksātājiem atteiks plānveida ārstniecību par valsts naudu? Jau tagad tā tiek atteikta valsts noteikto kvotu nepietiekamības dēļ, bet no 2019. gada informācija par nodokļa maksātājiem un atbrīvotajām kategorijām būs iekļauta e–veselības sistēmā. Ja personas nebūs NVD datubāzē, tad neviens tai neatteiks tiesības ārstēties, taču to varēs darīt par saviem personīgajiem līdzekļiem. Ģimenes ārsts uzrakstīs nosūtījumu pie speciālista, bet vizīte un izmeklējumi būs maksas pakalpojums, skaidroja A. Jurševica.
Par daudz ciparu
Likumprojektā lasāms, ka ikgadējam veselības aprūpes finansējumam jābūt tādā apmērā, lai 2020. gadā tas sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pieaugums nedrīkst būt mazāks par 227 miljoniem eiro 2018. gadā, 341 miljonu eiro 2019. gadā un 442 miljoniem eiro 2020. gadā. Noteikta arī pakāpeniska darba samaksas paaugstināšana līdz 2020. gadam. Nākamgad šis finansējums nedrīkst būt zem 113 miljoniem eiro.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Barča, izlasot likumprojektu, bija pārsteigta par šiem cipariem un norādīja, ka tos parasti iekļauj likuma anotācijā, nevis likumā. Viņa uzskata, ka parlamentā gaidāmas plašas diskusijas ne tikai par šo, bet arī citiem jautājumiem.
Ministrijas juriste skaidroja, ka darba samaksas paaugstināšanai nepieciešamie miljoni tikšot novirzīti kā valsts budžeta dotācija, jo valsts obligātā veselības apdrošināšana tiks ieviesta 2019. gadā un tad nauda tiks pakāpeniski atdota atpakaļ budžetā.
Vai tas apturēs ārstu un medicīnas māsu aizbraukšanu no valsts? Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Birks uzskata, ka ļoti grūti ar dažu simtu eiro algas pielikumu būs apturēt procesu, kas uzņēmis apgriezienus, īpaši jauno ārstu vidū. “Ar šo likumprojektu ir mēģināts ielēkt pēdējā vagonā, bet nav zināms, vai to izdosies izdarīt,” secināja Birks.
