Likums ar “caurumu” – par labu plastmasas maisiņiem 0
Saeima Iepakojuma likumā iekļāvusi izņēmumu, kas cīņu ar plastmasas maisiņiem var padarīt bezjēdzīgu. Šo “caurumu” deputāti jau atbalstījuši pirmajā lasījumā 13. septembra sēdē. Pēc biedrības “Zero Waste Latvija” ierosmes vairākas vides organizācijas nosūtījušas prasību to svītrot. Vēstules iniciatore ir Mairita Lūse, kuras darba pienākumi nav saistīti ar vides jautājumiem, taču dabai draudzīgs dzīvesveids viņai kļuvis par ikdienu.
Maišeļu uzvaras gājiens – ar Saeimas atbalstu?
Tā vien izskatās, ka Saeimas deputātiem, kā arī Ministru kabinetam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņiem, ar kuru “svētību” grozījumi nonākuši līdz parlamentam, plastmasas nodarītais posts videi nešķiet pietiekami nozīmīgs vai arī tie pakļāvušies ražotāju un tirgotāju spiedienam. Kā citādi skaidrot Iepakojuma likuma 12.1 pantā noteikto, ka plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanai no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās patērētājiem tos neizsniedz bez maksas, taču vienlaikus paredzot izņēmumu izmantot par velti ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus*. Pret to sēdē nenobalsoja neviens Saeimas deputāts. Ar “caurumu” likumā, kas turpinātu atbalstīt plastmasas iesaiņojuma lietošanu, nebija mierā vairākas vides organizācijas. Vēstulē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tās pieprasa svītrot izņēmumu un noteikt, ka visiem plastmasas maisiņiem tirdzniecībā jābūt par maksu.
Mairita Lūse, kura darbojas nesen izveidotās biedrības “Zero Waste Latvija” valdē, piedalījusies Pārtikas atkritumu samazināšanas darba grupā, kad tajā apspriesti Iepakojuma likuma grozījumi. No VARAM ierēdņu skaidrojuma un abu lielāko Latvijas lielveikalu kompāniju pārstāvju komentāriem viņai kļuvis skaidrs, ka,
atstājot zaļo gaismu ļoti vieglās plastmasas maisiņiem, likumprojekts tiek padarīts neefektīvs.
Likumdevējs izņēmumu piesedz ar higiēnas nolūkiem, taču nedod tiem skaidrojumu, kas tirgotājiem atbrīvo rokas tāpat kā līdz šim augļu, dārzeņu un citos stendos piedāvāt tos kā bezmaksas iesaiņojumu. Tādējādi plastmasas maišeļu uzvaras gājiens mūsu valstī turpināsies jau ar Saeimas gādību.
“Neredzu gan iemeslu, kāpēc Latvija nevarētu sekot to Eiropas valstu piemēram, kuras šo normu bez jebkādiem izņēmumiem jau ir ieviesušas,” par ierosinājumu pozitīvu iznākumu cerīgi piebilst Mairita.
Ar šķirošanu vien nebūs līdzēts
Interese par dabas aizsardzības jautājumiem Mairitai radusies jau sen, septiņus gadus viņa pat pavadījusi ārzemēs – Spānijā un Argentīnā – kā vides nevalstisko organizāciju darbiniece. Kopš atgriešanās Latvijā algots darbs viņai nav saistīts ar zaļajiem un labi vien esot, jo šeit nopietnāk uztverot cilvēku, kas strādā “normālu” darbu. Tas, protams, netraucē piedalīties “Zero Waste Latvija” kustībā.
Esot “uzsēdusies” tieši atkritumu problēmai, jo redzot, ka Latvijā tā joprojām ir aktuāla.
“Viena universāla risinājuma nav. Kad runājam par depozīta sistēmu vai plastmasas maisiņiem, ļaudis saka – tas visu neatrisinās! Protams, ceļi ir daudz un dažādi, taču pašiem vajadzētu sākt ar sevi un, dodoties iepirkties, atcerēties paņemt līdzi savu maisiņu tāpat kā naudas maku.”
Pati uz “savas ādas” izmēģinājusi vienu mēnesi iegādāties pārtiku vispār bez plastmasas iesaiņojuma. Rīgā dzīvojot, tas nav grūti, jo šeit ir Centrāltirgus, šovasar Krišjāņa Barona ielā atvērtas divas beziepakojuma produktu tirgotavas, ar savu līdzpaņemto taru pārtiku var iegādāties arī lielveikalos. Mairitai pat esot oficiāls “Rimi” apstiprinājums, ka gaļu atļauts svērt savos trauciņos, taču pārdevējas ne vienmēr par to ir informētas.
“Iespējai iegādāties produktus līdzi paņemtajā iesaiņojumā jābūt vieglai, nebūtu godīgi cilvēkiem prasīt, lai katrs braukātu un meklētu, kur un ko var dabūt bez iepakojuma.”
Ja kādam atteikšanās no plastmasas iepakojuma šķiet pārspīlēti zaļa, kā argumentu minot šķirošanu, Mairita atgādina grāmatas par zaļo domāšanu lietu pasaulē “No šūpuļa līdz šūpulim” autoru teikto, kas atkritumu šķirošanu salīdzina ar aspirīnu pēc paģirām.
“Izjūtot atbildību par vidi, kurā dzīvojam, ar šķirošanu vien nepietiks, jo plastmasas izmantošanas un pārstrādes process nenotiek pa apli – no pārstrādātas PET pudeles granulām jaunu pudeli vairs nevar uzražot.”
* Plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, ja to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.
