Likumlēmēji šobrīd aizbildinās ar krīzi, pieņemot drastiskus lēmumus. Eksperts pierāda, ka šobrīd situācija ir būtiski labāka nekā “dižķibeles” laikā 0
Šodien valdība plāno skatīt valsts budžeta projektu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais likumprojekts par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Pēdējā laikā no valdības pārstāvjiem nereti dzirdam krīzes piesaukšanu, kā dēļ dažādās jomās esam bijuši spiesti samazināt izdevumus. Bet vai tiešām situācija izskatās tik slikti? Daļēja atbilde uz šo jautājumu rodama LDDK finanšu un nodokļu eksperta, datu pētnieka Jāņa Hermaņa vienkāršā tabulā, ko viņš publicējis soctīklā “X”.
Tabulā Jānis salīdzina svarīgus rādītājus “dižķibeles” laikā un šobrīd:
Kā redzams, visās minētajās pozīcijās šobrīd situācija ir labāka. Nozīmīgi palielinājušies izdevumi aizsardzībai, kas redzams citā eksperta pievienotā tabulā:
Eksperts, vaicāts par valsts parāda apjomu, norāda, ka pirms “dižķibeles” valsts parāds bija 10% /IKP. Kad sākās aizņemšanās programma, Valūtas fonds toreiz prognozēja, ka parāds uzkāps līdz 60-70%/IKP, bet Latvijai izdevās to nostabilizēt robežās starp 40…50%/IKP.
Arī daži komentētāju viedokļi ir uzmanības vērti.
krīzes nav. nejauka stagnācija ir.
— Normunds Bergs (@normundsbergs) October 13, 2024
Nav krīze ne tuvu, bet Siliņas MK veic šādu info kampaņu. Ar kādu mērķi?
— Ivars Auziņš🇱🇻 🇺🇦 🌻 (@IvarsAuzins) October 13, 2024
Krīzes piesaukšana ir gana labs sabiedrības kacinātājs, lai novērstu uzmanību no vāji argumentētiem lēmumiem.
— James (@pineconehiller) October 13, 2024
Jā. Katra krīze ir savādāka. Šobrid diemžēl ir daudz mazspējīgāki politiķi kaut ko risināt.
— Maris Gabalins (@MGabalins) October 13, 2024
Vai 30% inflācija nav tā pati devalvācija? It sevišķi, ja tikusi izraisīta ar naudas drukāšanu…
— Dr. Ed (@n0_fail) October 14, 2024
Tauta jūtas jau bezcerīga kaut ko ielās tagad iet graut. 😀 Jaunieši izceļo. Jaunie biznesi knapi turās un turpina pārceltiee uz citām valstīm. Pacels vēēēl degvielas cenas un nodokļus. Algas tiek celtas mazākos tempos nekā cenas. Valdība turpina naudu vienkārši apēst. @Jekaba11
— No Room Sorry (@Room418Sorry) October 14, 2024
Es domāju, pareizāk būtu salīdzināt ar 2007. gadu – šis drīzāk varētu būt brīdis pirms dižķibeles. Ķīna grīļojas, ASV tuvojas recesijai, Eiropa stagnē. Ja kādā brīdī kaut kas šajās ekonomikās strauji nobruks, tad 2008. gada atkārtojums mums būs 25. vai 26. gadā.
— Kapteinis Pantaleons 🇱🇻 🇺🇦 (@Pantaleons) October 13, 2024
