Likuma robu dēļ skolēni, kas atbrīvoti no centralizēto eksāmenu kārtošanas, “paliek aiz borta”? 14
Straujiem soļiem tuvojas ne tikai pavasaris un putnu čivināšana, bet arī eksāmenu laiks. Diemžēl, kā pēdējos gados tas jau “tradicionāli” noticis, skolēniem, vecākiem, pedagogiem un mācību iestāžu vadītājiem vēl tikai dažus mēnešus pirms centralizētajiem eksāmeniem, ir neatbildēti jautājumi.
LA.LV redakcija saņēmusi vairākas lasītāju vēstules ar pamatotiem jautājumiem, kas skar to bērnu kategoriju, kuri veselības dēļ ir atbrīvoti no centralizētajiem eksāmeniem. Jo, kā izrādās, noslēdzoties pagājušajam mācību gadam, esošo “caurumu” likumdošanā dēļ daži šādi bērni “palika aiz borta”, jo nebija atrunāta kārtība, kādā nākamajā izglītības iestādē tiek uzņemti skolēni, kuriem ir bijis atbrīvojums.
Kopš 2023.gada spēkā ir stingrāki noteikumi atbrīvošanai no valsts pārbaudes darbiem veselības problēmu dēļ. Šādas izmaiņas tika ierosinātas pēc tam, kad, noslēdzoties pārbaudījumiem 2022.gada vasarā, atklājās, ka apmēram katrs desmitais skolnieks ir atbrīvots no eksāmeniem. Tas raisīja diskusijas par to, ka ir nepieciešams noteikt stingrāku kārtību atbrīvojumu izsniegšanai. Attiecīgi – ja līdz tam bērns varēja saņemt atbrīvojumu no eksāmeniem, tikai pamatojoties uz ģimenes ārsta izsniegtu zīmi, tagad atbrīvojumu var noteikt tikai ārstu konsīlijs vai ārsts – speciālists.
Jāmin, ka vieni no biežākajiem iemesliem atbrīvojumiem no eksāmeniem ir akūtas saslimšanas, traumas vai to sekas. Tomēr, ja bērnam ir pēkšņa saslimšana vai trauma, kas pāriet, tad skolēnam ir iespēja eksāmenu kārtot papildtermiņā.
Visbiežāk atbrīvojumi tiek izsniegti hronisku veselības traucējumu dēļ, kas ilgstoši ietekmē, piemēram, skolnieka atmiņu, uztveri, mācīšanās spējas, arī izteiktas garastāvokļa maiņas, socializēšanās prasmju iztrūkums un tamlīdzīgi.
Dati par to, kāpēc bērniem tiek iesniegts atbrīvojums no eksāmeniem, nekur netiek publiskoti, jo tā ir sensitīva informācija par personas veselību.
Kārtība, kādā tiek piešķirts “atbrīvojums” no eksāmeniem
Esošā kārtība, kas atrunāta Ministru kabineta noteikumos Nr. 31, un ir spēkā arī šajā mācību gadā, tā nosaka – lai saņemtu atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbu kārtošanas, līdz 1.martam izglītības iestādē ir jāiesniedz iesniegums un ārsta – speciālista (psihiatra, neirologa vai hematoonkologa, vai ārstu konsīlija) izsniegts izraksts.
Pēc 1. marta atbrīvojumu var iesniegt vien gadījumos, ja skolnieks ir guvis akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas, kuru dēļ viņš ārstējas stacionārā vai ambulatori, attiecīgi – neapmeklē arī izglītības iestādi.
Ja skolēnam ir atbrīvojums no valsts pārbaudes darbiem, skolēns saņem apliecību par pamatizglītību vai vidējās izglītības atestātu. Ar minētajiem dokumentiem skolniekam ir tiesības turpināt mācības vidējās vai augstākās izglītības iestādē. Un tieši šeit, lai arī it kā viss ir skaidri atrunāts, sākas lielākie pārpratumi un pamatoti daudzi jautājumi, ko uzdod gan skolēnu vecāki, gan arī skolu vadība. Ar savu negatīvo pieredzi padalījušies gan tie vecāki, kuru atvase mācības pamatskolā pabeidza pagājušajā gadā, gan arī mamma, kuras meitai mācības 9.klasē būtu jābeidz šajā mācību gadā.
Liesma: “Manuprāt, tas ir ļoti negodīgi…”
Pagājušajā gadā mana meita bija atbrīvota no eksāmeniem, jo ziemā viņa cieta nopietnā negadījumā, ilgu laiku ārstējās slimnīcā, un vēlāk bija arī rehabilitācija. Līdz tam viņas sekmes noteikti bija virs vidējā līmeņa, un vidējā atzīme, pabeidzot 9.klasi, bija 8 balles. Visi “prieki” sākās brīdī, kad iesniedzām dokumentus vairākās Rīgas vidusskolās. Neraugoties uz to, ka vidējā atzīme, tajā skaitā priekšmetos, kuros būtu bijuši jākārto valsts pārbaudes darbi, bija virs 7 ballēm un augstāk, viņa “nokrita” konkursā rindas apakšā un netika uzņemta nevienā no Rīgas vidusskolām. Skolu vadība to pamatoja ar to, ka esošajā likumā nav skaidri atrunāta kārtība, kādā var uzņemt vidusskolā tos bērnus, kuriem nav šo te saucamo CE – centralizēto eksāmenu rezultātu.
Attiecīgi sanāk, ka tie bērni, kas, iespējams, visu gadu ir mācījušies daudz sliktāk, bet tomēr šos te eksāmenus kārtojuši, rindā uz uzņemšanu vidusskolā, “aiziet pa priekšu”.
Manuprāt, tā ir absurda situācija! Ne jau aiz “neko darīt” skolēniem tiek piešķirti šie te atbrīvojumi. Un, kā tas ir iespējams, ka bērnam, kurš fiziski nav varējis kārtot šos te valsts noteiktos pārbaudes darbus, ir, beigu beigās, jāiet mācīties tur, kur “paliek brīvas vietas”? Mana meita šobrīd mācās tehnikumā, jo nekur citur mēs nevarējām viņai atrast Rīgā vietu. Manuprāt, tas ir ļoti negodīgi un pamatīgs “caurums” likumdošanā.”
Laima: “Sanāk, ka šādiem bērniem ir jāiet mācīties tur, kur neviens cits negrib iet?”
Manai meitai šogad būtu jākārto valsts pārbaudes darbi 9.klasē un jāiegūst pamatizglītības atestāts, taču pagājušajā gadā mūsu ģimeni piemeklēja liels pārbaudījums – meitai tika atklāta onkoloģiska saslimšana, un šobrīd viņa intensīvi ārstējas. Protams, tam ir sekas, kas atstājušas graujošu ietekmi uz viņas pašsajūtu. Meita mācās šobrīd attālināti iespēju robežās. Viņai ir “gaiša galva”, taču fiziski sliktās pašsajūtas dēļ viņa, protams, nevarētu kārtot šos te gala pārbaudījumus. Mācās vienā no Rīgas labākajām vidusskolām, un, protams, ka pēc tam vēlas turpināt mācības vidusskolā. Gluži saprotami, ka viņai ārsti ir ieteikuši atbrīvojumu no valsts pārbaudījumiem veselības stāvokļa dēļ. Zinu, ka šī zīme ir jāiesniedz skolas vadībai līdz 1.martam. Taču, aprunājoties ar skolas vadību, mani nošokēja, ka, kā izrādās, šādu bērnu nākotne ir stipri apšaubīta, jo nav skaidri formulēta kārtība, kā notiek šādu bērnu (kas atbrīvoti no gala eksāmeniem), uzņemšana vidusskolās un ģimnāzijās. Kā tas ir iespējams? Un ko tad mūsu ierēdņi ieteiktu šādā situācijā man darīt un kā rīkoties? Vai tas ir godīgi attiecībā pret bērnu, kurš ir nopietni saslimis un ne jau aiz “savas gribas”?
Sanāk, ka ierēdņi ar “caurumiem” likumdošanā soda šos bērnus un liedz viņiem nākotni izglītības jomā? Jo sanāk, ka šādiem bērniem ir jāiet mācīties tur, kur neviens cits negrib iet un vienkārši paliek pāri brīvas vietas?”
Valsts pārbaudījumu rezultātu vietā – gala atzīme attiecīgajā priekšmetā
Vecāku vēstulēs sadzirdētos jautājumus uzdevām Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta vecākajai ekspertei Janai Venbergai.
Viņa skaidro, ka atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam skolēnam ir tiesības uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi, ja iegūta apliecība par pamatizglītību. Apliecību par pamatizglītību skolēnam izsniedz arī gadījumā, ja skolēns Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atbrīvots no centralizētajiem eksāmeniem.
Pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu mācību priekšmetā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens, un pamatizglītības sertifikātā norādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās.
Attiecībā uz iepriekšējo – 2024./2025. mācību gadu – Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumos bija noteikts, ka, uzņemot vispārējās vidējās izglītības programmā skolēnus, kuri nav kārtojuši centralizētos eksāmenus, ņem vērā iestājpārbaudījumu (ja tādi tiek rīkoti) un pamatizglītības dokumentā norādīto vērtējumu (izņemot centralizētajos eksāmenos noteikto vērtējumu, jo skolēns tos nav kārtojis).
Tomēr eksperte nenoliedz, ka Izglītības valsts dienests pērn bija saņēmis sūdzību, ka kāds skolēns, kas bija atbrīvots no valsts pārbaudes darbiem, stājoties vidējās izglītības iestādē bija “atkritis” rindas beigās, jo skolas vadība tika uzskatījusi, ka šo neiegūto eksāmenu vērtējums ir “nulle”. Ja skolēns tomēr sastopas ar šādu pieredzi, stājoties vidējās izglītības iestādē, eksperte iesaka vērsties pēc palīdzības pašvaldībā, bet, ja arī tur neizdodas rast risinājumu, tad var vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Eksperte uzsver, ka šī nepilnība ir mainīta, jo 2025. gada 27.februārī Saeima izskatīja un trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 638/Lp14) . Atbilstoši likumā cita starpā noteiktajam 2025./2026. mācību gadā skolēnu uzņemšanai tiks piemēroti pārejas noteikumi. Pārejas noteikumu 60. punktā arī noteikts, ka 2025./2026. mācību gadā, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē, skolēniem, kuri nav kārtojuši centralizētos eksāmenus, pamatizglītības sertifikātā norādīto vērtējumu aizstāj ar pamatizglītības ieguvi apliecinošajā izglītības dokumentā norādīto vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā.
Savukārt, skolēniem, kuriem pamatizglītības programmā nav bijis ietverts minētais mācību priekšmets, būs jākārto skolas dibinātāja vai skolas ar tās dibinātāja atļauju izstrādāts zināšanu un prasmju pārbaudījums atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.
