Likuma grozījumu ietekmi jutīsim nākamgad 2
Kā vērtējat noteiktos lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus ierobežojumus?
Kārlis Meņģelis, nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Latio” Cēsu nodaļas vadītājs: ”Visos likuma grozījumu noteikumos neesmu paguvis iedziļināties. Tomēr, kā pašlaik liekas, darījumu starpniecības pakalpojumus tie neietekmēs un uzņēmumam lielus zaudējumus nesagādās. Tā spriežu tāpēc, ka mūsu pusē visi pēdējā laika darījumi, kuros esmu bijis starpnieks, ir noslēgti starp personām, kuras zemi apstrādā. Pats labākais pircējs kaut kur piedāvātajai zemei ir kaimiņš, kurš vislabāk zina zemes vērtību un nosaka cenu, par kādu viņš gribētu to nopirkt.”
Staņislavs Šķesters, Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāts 12. Saeimas vēlēšanām Latgalē, SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Latgales reģionālās meliorācijas nodaļas vadītājs: ”Likuma grozījumi, kuri paredz stingrākas prasības lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējiem, protams, bija vajadzīgi. Žēl, ka Saeimā tie pieņemti ar lielu novēlošanos, un būtībā līdz 1. novembrim zemes tirgus nekā netiek regulēts. Neesmu gan vēl paguvis izpētīt visus likumā ierakstītos noteikumus. Tomēr pašlaik liekas, ka tie vairāk aizstāv zemes lielsaimnieku intereses. Mazo saimniecību īpašnieki, kādu Latgalē ir pārsvarā, tik un tā nav vienādās pozīcijās ar viņiem. Būtībā likums nosaka, ka tam, kuram jau ir, tiks dots. Bet tam, kuram nav, nebūs arī turpmāk. Liekas, ka vājā vieta likuma grozījumos joprojām ir pirmpirkuma tiesību izmantošana.”
Armands Krauze, Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāts 12. Saeimas vēlēšanām Vidzemē, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs: ”Viens no sākotnēji nospraustajiem mērķiem – ierobežot ārzemnieku ieplūšanu zemes tirgū – nav sasniegts. Daļēji sasniegts ir cits mērķis – novērst spekulācijas ar zemi. Jācer, ka uzpircējiem un starpniekiem vairs nebūs tik viegli pirkt un pārdot zemi, reizē uzskrūvējot cenas. Pieļauju, ka zemes iegādes ierobežojumi nobremzēs cenu nesamērīgu celšanos. Ar aizliegumu iegādāties zemi firmām, iespējams, vēl vairāk varētu ierobežot zemes spekulācijas. Taču šāds aizliegums būtu trieciens arī uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Diezin vai bija pareizi noteikt, ka viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem zemes. Taisnīgāk un ekonomiski pamatotāka būtu 500 hektāru robeža. Šis likuma noteikums veicinās lielsaimniecību veidošanos.”
Raitis Ungurs, Kokneses novada zemnieku saimniecības “Rosmes” īpašnieks, Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs: “Likuma grozījumi ir pirmais solis zemes tirgus regulēšanā. Var cerēt, ka zeme vairāk nonāks nevis spekulantu, bet ražotāju rokās. Ārzemnieku pieplūdumu likums gan neierobežos, tāpēc ka salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā zemes cenas joprojām ir ļoti zemas.Neapmierina gan likumā lietotais jēdziens “lauksaimnieciskās darbības veicējs”. To var savtīgi izmantot zāles appļāvēji, lai saņemtu vienotās platības maksājumus. Bet zeme paliktu neizmantota. Paredzu, ka vietējo pašvaldību komisijās, kuras dos atļaujas zemes darījumiem, vērtēs pretendentus nevis pēc atbilstības, bet pēc deguniem. Lai nepieļautu patvaļu, komisiju darbību vajadzētu uzraudzīt, to lēmumiem jābūt apstrīdamiem.”
Uzziņa
* Šā gada 3. jūlijā Saeimā pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri paredz stingrākas prasības lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējiem. Citu starpā pircējiem prasīs lauksaimniecisku izglītību vai lauksaimnieciskā darba pieredzi, kā arī rakstisku apņemšanos turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā.
* Jaunie noteikumi neskartu vien tos iedzīvotājus, kuri gribētu iegādāties līdz 10 ha zemes.
* Zemes pircējiem būtiskākie ierobežojumi būs spēkā no 2014. gada 1. novembra.
