Būs ierobežojumi importētu automašīnu pārpirkšanā – skaidri redzams jaunu auto tirgotāju lobijs 43
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Fiziskām personām, kas ārvalstī iegādājušās transportlīdzekli, vienlaikus ar tā pirmo reģistrāciju Latvijā uz laiku plānots noteikt aizliegumu to pārdot. To nosaka nesen Saeimā pieņemtās izmaiņas Ceļu satiksmes likumā.
Pārdošanas jeb atsavināšanas aizliegums plānots 30 dienas, un to paredzēts attiecināt uz transportlīdzekļiem (M1, arī M1G, un N1, arī N1G kategorija), kuri nav vecāki par pieciem gadiem.
VID iniciatīva
Personām, kas Latvijā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī iegādātu transportlīdzekli, iesniegumā par reģistrāciju būs jānorāda ziņas par tā iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu un pārdevēju. Iesniegumam būs jāpievieno arī īpašumtiesību maiņu apliecinošs dokuments un apliecinājums par veikto samaksu. Sniegtās ziņas būs jāapliecina ar savu parakstu. Informāciju par reģistrēto transportlīdzekli Ceļu satiksmes drošības direkcija nodos Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēšanai.
Izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta konstatēto, ka automobiļu iegādēs juridiskās personas iesaista fiziskās personas, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas transportlīdzekļu realizācijas darījumos un radot zaudējumus valsts budžetam, teikts grozījumu anotācijā. Pastāv arī risks, ka transportlīdzekļu reģistrācijai tiek iesniegti faktiskajiem apstākļiem neatbilstoši iegādes dokumenti.
Grozījumu anotācijā arī norādīts, ka likuma izmaiņas neliedz personai savā īpašumā iegādāties transportlīdzekli ārpus Latvijas, to reģistrēt savā īpašumā un lietot. Savukārt šādu automašīnu iegādāšanos ārvalstī ar patieso mērķi pēc reģistrācijas Latvijā tās pārdot var uzskatīt par fiziskās personas saimniecisko darbību. Atsavināšanas aizliegums ir attiecināms tikai uz transportlīdzekļa pārreģistrēšanu citas personas īpašumā.
Tirgū vajadzīga kārtība
Lietotu auto imports Latvijā ir liels. Reizes četras lielāks nekā jauno tirgus. Un pārskatāmas, labas kārtības tā kontrolē un regulēšanā neapšaubāmi nav.
Bet vai pieņemtās izmaiņas kaut ko būtiski mainīs? Šāds jautājums rodas, lasot ziņu par izmaiņām likumā. Un atbildi mēģinu rast, talkā aicinot divus nozares profesionāļus ar pieredzi visa šī gadsimta garumā. Uģis ir, kā saka, juridiska persona. Māris pārstāv to visai plašo personu loku, kas labu un iespējami lētu auto iegādē piedalās privāti – konsultējot, palīdzot preces atrašanā, izvēlē un atgādāšanā uz Latviju. Viņu uzvārdus nenosaukšu, jo kungi publicitātes nealkst.
Kas mainīsies?
Vai pēc izmaiņām likumā situācija uzlabosies? Vienprātīgi spriežam – nez vai.
Pirmkārt, visai dīvains šķiet kontrolējamā importa vecuma cenzs. Jaunāki par pieciem gadiem jeb niecīga daļa no visa importa – kāpēc? Tāpēc, ka pilnai pārbaudei spēka nepietiktu un ieguvums būtu neliels (jo vecāko auto cenas relatīvi zemas)? Vai tāpēc, ka jauno auto tirgotājiem, kuru lobijs šajā lēmumā skaidri redzams, traucē tikai dārgākie? Pārējie ripos šurp kā līdz šim.
Otrkārt, tās 30 lieguma dienas ir tikai simbolisks šķērslis, kuru gan pircēji, gan pārdevēji piecietīs. Nav jau citas izejas – auto vajadzīgs un jaunam naudas nesanāk.
Treškārt – reģistrācijai nepieciešamo dokumentu uzskaitījums gan izskatās nopietns, tomēr faktiski – tāds tiek prasīts jau pašlaik. Vācietis izplēš rūtiņu klades lapu, raksta fertragu (līgumu), saņem naudiņu, par to parakstās, atdod auto dokumentus. Ko te uzlabot? Notāra klātbūtni prasīt? Pārdevējs smiesies un jūs pasūtīs tālāk. Atdos savu “Audi” kādam jau rindā gaidošam rumānim…
Apiet prasības varētu būt vienkārši
Izmaiņas nu nekādi nenovērš šādu izplatītu shēmu. Kāds Mārim līdzīgs palīdz Dundagas Jānim (kurš ne tikai labu auto Vācijā atrast nespētu, kur nu vēl to līdz mājām atdabūtu) izvēlēties auto no sava ilggadējā ārzemju partnera saņemtā saraksta un brauc precei pakaļ. Līguma eksemplārā, kurš paliek vācietim, parakstās Jāņa vietā (pārdevējam vienalga, ka tik dzelzis prom un naudiņa makā), ved auto mājā ar otru līguma eksemplāru, kurā Jānis pirms uzrādīšanas mūsu birokrātiem parakstīsies pats. Nekādas “pārpārdošanas”…
Slikti? Jānovērš? Nez vai izdosies. Arī šeit ir Eiropa un brīvs tirgus. Turklāt – neviens jau nav, kā saka, piečakarēts. Jānītis ir dabūjis daudz labāku preci, nekā tas iespējams Latvijas valsts kontrolētajos (?) juridiskajos auto komisijas plačos. Māris par augstākās klases un kompetences pakalpojumu mazliet nopelnījis. Godam nopelnījis, jo palīdzējis savam līdzpilsonim turpmāk dzīvot labāk. Nodokļus nav maksājis? Kurš izrēķinās, kādus tos vajadzētu?
Pieņemtais likums šajā jomā neko nemainīs. Šādu tekstu sacerēšana nav mērķtiecīga darbība, bet darbības imitācija, kādu jau padomju laikos par profesionālas meistarības nepieciešamu sastāvdaļu atzina partijas funkcionāri. Ja pārāk vecu auto importu kāds tiešām vēlas ierobežot, viņam jāķeras pie šādu rīku reģistrācijas un ekspluatācijas nodokļu krasas paaugstināšanas. Citas pātagas dzīšanai uz svaigāku importu nav.
