“Likuma grozījumi atgādina senu teicienu par vēlmi apēst zivtiņu un vielaikus sēdus nodarboties ar seksu,” intervija ar Pēteri Apini par VM rosināto narkotiku lietošanas dekriminaliāciju
0
Pusgadu pēc Ilzes Aizsilnieces un Edija Klaiša demarša par narkotisko vielu dekriminalizāciju bērniem Veselības ministrija ir nākusi klajā ar iespējamiem likuma grozījumiem, kas paredz nepilngadīgos atbrīvot no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu.
Veselības ministrija savā argumentācijā atkārto Azsilnieces un Klaiša savulaik pausto nostāju, ka ieguvums no narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācijas būšot stigmas mazināšana, kas esot svarīgi, lai personas vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Šādas izmaiņas arī ļautu īstenot dažādus kaitējuma mazināšanas pasākumus, lai novērstu pārdozēšanu un mazinātu infekcijas slimību izplatību gan lietotāju vidū, gan sabiedrībā kopumā.
Kā norāda ministrijā, nepilngadīgas personas, kuras lieto narkotikas, apzinoties iespējamās juridiskas sekas un to ietekmi uz nākotni, baidoties vērsties tiesībsargājošās iestādēs un meklēt medicīnisko palīdzību. Lai izzinātu šo tēmu plašāk, uz sarunu aicināju ārstu Pēteri Apini.
Ko tu par šo visu domā?
Sāksim ar to, ka likumprojekta virzīšana un publiskā diskusija nav nejaušība. “Jaunās Vienotības” reitingi strauji krīt, un partijai bija nepieciešams publisks uzstādījums, kur viņa turpina cīnīties par “iekļaujošu sabiedrību”, “demokrātiskām vērtībām”, “pētījumos balstītas likumdošanas” utt. Bija pusgads, kad “Jaunā Vienotība” varēja no rīta līdz vakaram cīnīties par Stambulas konvenciju. Diemžēl cīņa beidzās, konvencija tika pieņemta, cik saprotu – Latvijā vardarbība kā ar roku noņemta.
Otrkārt, kaut kā jānovērš tautas uzmanība no nedienām RailBaltic, AirBaltic, Stradiņa slimnīcas celtniecībā, dažādām ziņām par budžeta tērēšanu un Eiropas naudas apguvi, kaut vai Andas Čakšas vēlmi “apgūt” 21,288 miljonus eiro, lai līdz 2029.gadam attīstītu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas (tā nu tiešām izskatās pēc vienkaršas naudas izzagšanas). Pašai Veselības ministrijai vajag novērst tautas uzmanību no bezcerīgās un haotiskās zāļu cenu reformas, no Hosama nodokļa. Nu ko – izvilka kā trusīti no cepures Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 48. pantu.
Visa jezga un klaigāšana patiesībā ir tik vien kā no Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 48. panta trešajā daļā svītrot vārdus “vai neatļauti tās lietos”.
Īsumā – cīņā ar progresīvajiem par vēlētājiem – zālītes pīpētājiem, “Jaunā vienotība” publiski izkliedz milzu labojumus, bet patiesībā, apzinoties par sekām, par tabletētajiem sintētiskajiem kanabinoīdiem un tabletētajiem sintētiskajiem fentaniliem, izdara “nekādas izmaiņas”.
Tu nevarētu paskaidrot vienkāršākā valodā?
Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma mērķis noteikts 2. pantā, un tas ir “noteikt narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites kārtību un novērst to nokļūšanu nelegālajā apritē, kā arī noteikt atbildību par šā likuma pārkāpumiem”. Piemērojot administratīvo sodu par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu (“par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām”) personu vienlaikus rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja tā gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas neatļauti iegādāsies vai glabās narkotiskās vai psihotropās vielas nelielā apmērā. Tātad – arī līdz šim – ja jaunieti pirmo reizi pieķēra “niekojamies” ar pulverīšiem, tabletītēm vai smēķējot zālīti, viņu neviens nebāza cietumā, bet lika parakstīties, ka gada laikā noziegumu neatkārtos. Šis princips paliks arī turpmāk, jo klāt nāk juridiski tehnisks papildinājums ceturtai daļai šādā redakcijā: „Piemērojot administratīvo sodu par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, pilngadīgu personu vienlaikus rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja tā gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas neatļauti tās lietos”.
Tātad – patiesībā likumā nemainīsies gandrīz nekas.
Bet Veselības ministrija un daži sabiedriskie mēdiji šo stāstu pasniedz tādā mērcē, ka nepilngadīgas personas, kuras lieto narkotikas, apzinoties iespējamās juridiskas sekas un to ietekmi uz nākotni, baidās vērsties tiesībsargājošās iestādēs un meklēt medicīnisko palīdzību
Šī bļaušana balstās uz vienu gadījumu (saukšu to par vienu novērojumu), kura kauzalitāte nav pierādīta, bet balstīta tautas pārstāstījumos.
Lielākā problēma ir tā, ka bērniem un jauniešiem ir zema vai slikta veselībpratība, jo viņi vispār nezina kā rīkoties. Kopš Kārlis Šadurskis 2003. gadā izmeta Veselības mācību no skolu programmām, Latvijā ir sliktākā veselības pratība bērniem Eiropā.
Bez tam bērni šajā vienīgajā aprakstītajā gadījumā baidījās arī no soda par aplamu NMPD izsaukšanu. Drīzāk šie bērni vispār neko nezināja par iespējamajām juridiskajām sekām, bet drīzāk baidījās no nezināmā un vispār no jebkādām sekām – teiksim, ko par to teiks mamma un tētis.
Vai viena gadījuma dēļ notiek likuma izmaiņas?
Nē, likuma izmaiņas notiek tādēļ, ka Amerika sāk iet pretēju ceļu – visiem nav demokrātijas vārdā jānopīpējas zālīti. Mums vienotībnieki čiepst, ka viņi joprojām pastāv, un šeit Trampa stingrā roka viņus neskars. Bet ir bailes. Tādēļ likumprojekts tiek bīdīts tā, lai nebūtu laika tajā iedziļināties. TAP protālā lasām – “Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?” – “Nē”.
– “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?” – “Nē”.
– “Vai tiks veikts?” – “Nē”.
– “Vai tiks veikts pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums?” – “Nē”.
Tātad “Jaunās vienotības” uzstādījums ir – ātri izgrūdīsim cauri – varbūt izdodas.
Bet ko tad Iekšlietu un Tieslietu ministrijas?
Policistiem un dažādiem sociāliem taisnības sargiem šie likuma grozījumi ir labi, jo pašlaik ne policists, ne bāriņtiesa lāga nesaprot, ko darīt tad, kad pieķerts sapīpējies vai tabletes salietojies nepilngadīgais, kurš stāsta, ka pulverīti atradis slēpņošanā un domā, ka tas varētu būt paredzēts pret tārpiem.
Lai nomierinātu godprātīgus likumsargus, anotācijā pārgalvīgi ierakstīts, ka šādi grozījumi nodrošinās to, ka nepilngadīgām personām netiek radīta nesodāmības un visatļautības sajūta, kā arī tiks novērsti potenciāli riski nepilngadīgo iesaistei narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā izplatīšanā. Nekad neesmu redzējis, ka atvieglojumi novērš izplatību.
Nepilngadīgie visdrīzāk šos grozījumus 48. pantā ne lasīs, ne sapratīs. Tos sapratīs dīleri, kas tagad, izmantojot grozījumu jezgu par pamatojumu, varēs plašāk iesaistīt nepilngadīgos narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā izplatīšanā.
Bet pasaulē taču notiek virzība uz narkotisko vielu dekriminalizāciju?
Tas ir apšaubāms apgalvojums, ko cenšas virzīt narkotisko vielu lietotāji un izplatītāji. Bet teiksim tā – dekriminalizācijas zelta standarts vienlaikus ar kriminālsodu atcelšanu par narkotiku lietošanu ietver pierādījumos balstītu kaitējuma mazināšanas, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu plašas pieejamības veicināšanu. Būtiski priekšnoteikumi ir pietiekami augsta sabiedrības veselībpratība un cilvēktiesību ievērošana – ir jāpanāk līdzsvars starp indivīda tiesībām un sabiedrības drošību. Tātad – ja mums nepietiek iespēju narkotiku lietotājus uzreiz pilnvērtīgi ārstēt, tad nevar runāt par dekriminalizēšanu.
Kas notiks, ja Hosama Abu Meri iecere sasniegs Saeimas trešo lasījumu?
Pirmkārt mums jārēķinās ar plašāku atkarību izraisošu vielu nonākšanu tirgū, būtu jāizstrādā tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu produktu drošību, marķēšanu un novērstu iespējamo nepilngadīgo lietošanu, kā arī jāizveido kontroles mehānismi, piemēram – lai būtu iespējams kontrolēt satiksmes drošību.
Dekriminalizācija izraisīs problēmas tiesībaizsardzībā, likumsargiem kļūs ievērojami grūtāk nošķirot likumīgas un nelegālas darbības, kas saistītas ar narkotisko vielu, īpaši mūsdienās pandēmijas raksturu ieguvušo tabletēto sintētisko narkotiku apriti. Agri vai vēlu tas radīs papildu slogu policijas darbam. Dekriminalizācija izraisīs arī papildu slogu veselības aprūpes sistēmai, jo īpaši atkarību un psihiskās veselības aprūpes programmās, taču arī intensīvajā terapijā un toksikoloģijā, radot būtiskus papildu izaicinājumus un apdraudot sistēmas noturību, jo tirgū tagad nonāk produkti ar augstāku potenci un augstāku toksicitāti. Pat “zālīte” mūsdienās tiek papildināta ar sintētiskajiem kanabinoīdiem, opioīdiem.
Vai tu Saeimas komisijā iebildīsi pret šiem labojumiem?
Es ceru uz deputātu godaprātu un veselo saprātu. Situācijā, kad sabiedrības veselības būtiskākie rādītāji Latvijā tālu atpaliek no attīstītāko Eiropas valstu rādītājiem, kad pierādījumi apliecina salīdzinoši pārāk augstu tabakas smēķēšanas, alkohola lietošanas izplatību sabiedrībā, kad atkarību izraisošo vielu profilakses programmas nav starp politiskās dienaskārtības prioritātēm un tiek finansētas galēji trūcīgi, diskusijas par citu atkarības izraisošo vielu dekriminalizāciju no sabiedrības veselības skatpunkta ir priekšlaicīgas un pat noziedzīgas.
