Liktenīgais bāriņtiesas lēmums – stāsts par Alisi no Latvijas, kas zaudējusi ģimeni un dzīvo Apvienotajā Karalistē 27
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Septiņpadsmitgadīgā Latvijas pilsone Alise (visu iesaistīto privātpersonu vārdi mainīti, redakcijai zināma viņu īstā identitāte) Apvienotajā Karalistē dzīvo viena pati, būdama pašvaldības uzraudzībā un apgādībā. Viņas vecāki, arī Latvijas pilsoņi, gadiem tiesājušies par to, pie kā jādzīvo meitai. Sociālajos tīklos atrodu kādu jau divus gadus vecu Alises fotogrāfiju.
Viņai ir pieauguša un daudz pieredzējuša cilvēka acis. Meitene daudz cietusi vecāku strīdos, bet liktenīgs viņai bija bāriņtiesas darbinieces viens lēmums. Latvijā plānots bāriņtiesas reformēt, taču Alisei reformas vairs nepalīdzēs. Būdama sarežģītajā pusaudžu vecumā, viņa ir zaudējusi ģimeni, un, lai kāda arī būtu vecāku atbildība, valsts atbildīgās iestādes jaunietes palikšanu bez ģimenes ir tikai veicinājušas.
Sūdzas Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Latvijas atbildīgās iestādes pārtrauca aizgādības tiesības Alises tēvam Andrim, kurš dzīvo Latvijā, un pieļāva, ka māte Santa meiteni aizved uz Lielbritāniju. Bet pēc trim gadiem britu iestādes izņēma meiteni no mātes ģimenes – iespējams, mātes draugs meiteni seksuāli izmantojis un iesaistījis pornogrāfiskās darbībās. Alises tēvs vaino galvenokārt Latvijas iestādes: Talsu bāriņtiesu, tiesas un Valsts policiju. Viņš pat bija iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) par privātās dzīves aizskārumu. To, ka šāds aizskārums bijis, savos lēmumos jau atzinis Latvijas tiesībsargs, kurš šādu pārkāpumu saskata ne tikai Latvijas, bet arī britu iestāžu rīcībā.
Līdztekus sūdzībai par privātās dzīves aizskārumu Andra sūdzībā minēts, ka pārkāptas arī viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī nevainīguma prezumpcijas ievērošanu un tiesisko aizsardzību. Neviena no personām, kas iesaistījušās un atbalstījušas Alises prettiesisko aizvešanu no Latvijas, pārbaudes laikā nav atstādināta no amata, bet turpinājušas pildīt darba pienākumus. “Ja Latvijas valsts pati nespēj saredzēt pārkāpumus un sodīt ierēdņus par pieļautajiem pārkāpumiem, tad par šādu prettiesisku rīcību ir jāatbild pašai Latvijas valstij,” pausts sūdzībā. Tajā arī uzsvērts, ka iestādes allaž vērtēja tēva attieksmi pret bērnu, bet nevērtēja to, kā pret Alisi attiekusies viņas pašas māte.
Taču ECT atteikusies izskatīt šo lietu. Jāsaka gan, pat ja sūdzība tiktu pieņemta, diez vai spriedums tiktu sagaidīts pirms Alises pilngadības, jo ECT lietas izskata salīdzinoši lēni. Piemēram, lietā “Kronbergs pret Latviju”, kurā kāds tēvs sūdzas par saskarsmes tiesību ar bērnu nenodrošināšanu, tiesvedība ECT turpinās jau divus gadus.
Kriminālprocesu izbeidza
Atgriežoties pie stāsta par Alisi, jāatgādina, ka “Latvijas Avīze” jau rakstīja par šo meiteni (“Bāriņtiesas atbrīvota. No pašas tēva…”, “LA” 2020. gada 30. jūlija nr.). Toreiz redakcijā vērsās Andris. Pēc meitas mātes Santas pārcelšanās uz Apvienoto Karalisti (AK), kopš 2015. gada viņš viens bija audzinājis Alisi. 2018. gada Ziemassvētku brīvdienās bija aizvedis meitu pie savas mātes uz Talsu novadu, un tur, Andrim nezinot, ieradās Talsu bāriņtiesas locekle Ritma Supe, kas pieņēma vienpersonisku lēmumu pārtraukt Andrim aizgādības tiesības un nogādāt meiteni Zantes krīžu centrā. Iemesls šādai rīcībai bija Alises sūdzība, ka tēvs viņu pazemojot un lamājot.
Pēcāk tika ierosināts kriminālprocess par emocionālu vardarbību pret nepilngadīgo, kas nu jau izbeigts, bet bija galvenais iemesls, kāpēc vairāku instanču tiesas gadiem bāriņtiesas locekles vienpersonisko lēmumu neatcēla un tā sekas nenovērsa. Tāpat arī britu tiesām kriminālprocess bija svarīgs iemesls, lai noteiktu Alises dzīvesvietu pie mātes, kaut formāli Andrim šajā kriminālprocesā bija liecinieka, ne apsūdzētā statuss.
Tomēr dienesta pārbaudē, ko veica Valsts policija pēc Andra sūdzības, atzīts, ka inspektore, kas ierosināja kriminālprocesu un gadiem to neslēdza, rīkojusies atbilstoši likumam. Cik pamatoti vispār bija ierosināt šo kriminālprocesu, uz šo jautājumu VP pārstāve Gita Gžibovska “Latvijas Avīzei” skaidri neatbild, aizbildinoties ar reorganizāciju, kuras dēļ mainījusies struktūrvienība, kuras lietvedībā bijis šis kriminālprocess.
Tiesībsargs, kas vērtējis visu iesaistīto Latvijas iestāžu rīcību Alises lietā, ir neizpratnē, kāpēc kriminālprocesu neslēdza agrāk, ja reiz netika gūti atbilstoši pierādījumi par vīrieša emocionālo vardarbību pret meitu. Vienlaikus atzīts, ka policija iespējamo emocionālo vardarbību nemaz pienācīgi neizmeklēja. Kaut kriminālprocess ierosināts jau 2019. gadā, pirmo reizi sniegt liecības Andri uzaicināja vien 2021. gadā!
Bērni kā instruments
Jāpiebilst, ka Jūrmalas bāriņtiesa savukārt policijai ziņoja par mātes Santas iespējamo emocionālo vardarbību pret meiteni. Tad kriminālprocess netika ierosināts. Šo nerīkošanos gan Valsts policija pati dienesta pārbaudē atzinusi par disciplinārpārkāpumu, par ko vecākā inspektore saņēmusi aizrādījumu. Tiesībsargs atzīst: ja būtu ierosināts kriminālprocess arī pret Santu, iespējams, tiesas lēmumi par Alises dzīvesvietas noteikšanu būtu citādi.
Valsts policijas pārstāve, jautāta, cik bieži šķirtie vecāki savu attiecību kārtošanā apsūdz viens otru pāridarījumos bērnam, atbildēja: “Policijai jāreaģē uz jebkuru sniegto informāciju, ja pastāv aizdomas, ka ir apdraudēts bērns. Diemžēl policijas praksē ir arī gadījumi, kad vecāki izmanto bērnu kā instrumentu savstarpējo domstarpību risināšanā, un policijai jāpārbauda arī šie gadījumi.”
Bet kāpēc kriminālprocesi velkas gadiem, nevis tiek ātri noskaidrots, vai tie ir pamatoti? “Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Procesa virzītājam jāizvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošais vienkāršākais kriminālprocesa veids, kas nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus. Bet kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā varētu būt saistīta ar dažādiem apstākļiem – ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem,” atbildēja G. Gžibovska.
Ilgā tiesāšanās
Aizgādības tiesības Andrim tika atjaunotas 2019. gada janvārī, bet par vēlu: meita jau atradās Lielbritānijā. Turpmāk par Alises likteni lēma ne tikai Latvijas, bet arī Apvienotās Karalistes tiesas. Kā atzīst tiesībsargs, tobrīd Latvijas tiesa varēja lemt par Alises turpmāko dzīvesvietu un vecāku pienākumu meiteni uzturēt, bet par tēva saskarsmes tiesībām ar meitu jau bija jālemj Lielbritānijas tiesai.
Tiesājoties Latvijā, Andris mēģināja arī panākt, lai tiktu atcelts bāriņtiesas lēmums, ar kuru sākotnēji viņam tika liegtas aizgādības tiesības. Taču visu līmeņu administratīvā tiesa šo prasību noraidīja, līdz Augstākās tiesas senāts atcēla šos spriedumus un uzlika par pienākumu apgabaltiesai vēlreiz izvērtēt bāriņtiesas rīcību un to, vai tiešām nebija citu iespēju pasargāt bērnu, kā vien ievietojot krīzes centrā.
Diemžēl otrreizējā lietas izskatīšana Administratīvajā apgabaltiesā ļoti aizkavējās: saņēmusi senāta atzinumu 2020. gadā maijā, tā lietas izskatīšanu nozīmēja vien uz nākamā gada janvāri, bet arī pēc tam vairākkārt atlika, pamatojot šādu rīcību ar kovida dēļ ieviesto ārkārtas situāciju, kā arī tiesneses darbnespēju. Galu galā spriedums tika pasludināts tikai 2022. gada februārī, atkal noraidot Andra prasību. Šoreiz šim spriedumam piekritis arī Augstākās tiesas senāts. Līdz ar to tiesāšanās iespējas Latvijā vīrietis izsmēlis, tāpēc viņš vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pretrunīgie tiesas spriedumi
Tiesībsargs atzinis, ka lieta izskatīta nesamērīgi ilgi, kaut lietas, kas skar bērna intereses, jāizskata iespējami ātri, arī ārkārtējās situācijas laikā. Līdz ar to tiesa pārkāpusi labas pārvaldības principu. Tajā pašā laikā secināms, ka bāriņtiesas lēmums saskaņā ar daudzajiem tiesas spriedumiem nav bijis neatbilstošs un līdz ar to Alises aizvešana uz AK bijusi likumīga.
Toties tiesībsargs saskata tiesas kļūdu gadījumā, kad Kurzemes rajona tiesa noteica Alises dzīvesvietu pie mātes Lielbritānijā, – patiesībā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par to bija jālemj Rīgas rajona tiesai. Kad Andris Kurzemes rajona tiesā, kas vēl nesen bija lēmusi par Alises dzīvesvietu, lūdza noteikt kopīgu aizgādību par meitu un saskarsmes tiesības, tad tiesa atzina, ka tai šī lieta nav piekritīga, jo Latvijas tiesas vairs nevarot lemt par AK dzīvojošu bērnu. Būtiski, ka vienā laikā bija spēkā divi pretrunīgi tiesas spriedumi: ar vienu Alises dzīvesvieta bija noteikta pie mātes, bet ar otru pie tēva. Tieslietu ministrija pēc tiesībsarga aizrādījuma sola rosināt kādas izmaiņas likumos, lai šāda situācija vairs nebūtu iespējama.
Vēlāk tiesāšanās par Alises dzīvesvietu jau turpinājās AK: turienes tiesa noraidīja Andra pieteikumu par meitenes atgriešanu Latvijā. Kā sarakstē ar Latvijas Tieslietu ministriju norādījis Andra pārstāvis britu tiesā Džeimss Netto, galvenais iemesls šādam lēmumam bija tieši Kurzemes rajona tiesā spriestais, ka Alise nevar dzīvot pie tēva emocionālās vardarbības dēļ. Šī tiesa arī noteica Alises dzīvesvietu pie mātes. Tas vēlreiz pierāda, ka Alises likteni ietekmējis kriminālprocess, kas gadiem netika izmeklēts un vēlāk tika izbeigts.
Iesaista Tieslietu ministriju
Ja Alise tiešām laimīgi būtu dzīvojusi pie savas mātes AK, tad uz bāriņtiesas, tiesas un policijas prettiesisko vai nolaidīgo rīcību varētu pievērt acis. Diemžēl meitene AK nonākusi sociālo dienestu redzeslokā, un šoreiz iemesls jau ir daudz nopietnāks nekā iespējama emocionālā vardarbība.
Savu meitu Andris nav saticis jau kopš 2018. gada decembra, taču sazinājies telefoniski. No meitenes stāstītā viņam vairākkārt esot radušās nopietnas bažas par to, kā Alisei klājas. Pārbaudīt Alises dzīves apstākļus Andris regulāri prasīja atbildīgajām AK iestādēm, iesaistot saziņā arī Latvijas Tieslietu ministriju (TM). Taču pārbaude nenotika ātri. Piemēram, 2019. gada septembra sākumā TM prasīja veikt šo pārbaudi, bet ziņojums, kurā tika norādīts, ka bažām neesot pamata, no AK atbildīgajām iestādēm saņemts tikai nākamā gada sākumā.
Arī 2020. gada augustā Andris prasīja pārbaudīt meitas dzīves apstākļus, bet atbildi nācās gaidīt līdz pat 2021. gada aprīlim. AK atbildīgajām iestādēm atkal nebija nekādu bažu.
Līdz 2021. gada nogalē Alise pastāstīja tēvam, ka mātes draugs prasījis viņas un viņas draudzenes kailfoto. Par to Andris ziņoja gan TM, gan arī Valsts policijai tepat Latvijā, kā arī caur TM lūdza AK kompetentajām iestādēm Alisi ievietot krīzes centrā. Viņš bažījās, ka pretējā gadījumā meiteni ietekmēs Santa vai viņas draugs un Alise vairs nesniegs patiesas liecības. Andris arī pats vērsās AK policijā, taču viņa sūdzība noraidīta.
Tomēr jau 2022. gada janvārī gan Alise, gan viņas pusmāsa, kas Santai dzimusi jau AK, tika izņemtas no ģimenes. Tieslietu ministrija sazinājās ar attiecīgajām britu iestādēm, lai noskaidrotu situāciju un arī informētu, ka tēvs gatavs vest Alisi uz Latviju. Kaut Alise joprojām ir Latvijas pilsone, gūt informāciju bijis sarežģīti, jo strīds par pusaudzes atgriešanu Latvijā bija noslēdzies, tāpēc britu iestādes, aizbildinoties ar personas datu aizsardzību, TM nekādas ziņas nesniedza. Tikai no pašas Alises bija zināms, ka meitene bijusi slimnīcā, jo viņai bijis strīds ar māti, kas pārvērtās kautiņā, kura laikā meitene guva galvas traumu. Pēc tam ievietota audžuģimenē. Tikai martā Andris saņēma oficiālu ziņu par to, ka viņa meita nonākusi pašvaldības aprūpē.
Aizdomas par seksuālu izmantošanu
2022. gada martā Andris ierakstīja sarunu ar meitu, kurā viņa stāsta nu jau par seksuālo vardarbību, ko pret viņu esot veicis mātes draugs. Vīrietis nosūtīja šo ierakstu TM, kas savukārt to nodeva britu iestādēm, tostarp Anglijas policijai un bērnu tiesību aizsardzības iestādēm. Par notikušo pērn aprīlī tika ierosināti kriminālprocesi gan Latvijā, gan Anglijā. Abu valstu policijas esot sadarbojušās, sniegušas viena otrai nepieciešamo informāciju. Tiesībsargs gan noskaidrojis, ka Latvijas policija Anglijas kolēģiem ziņas par Alises iespējamo iesaistīšanu pornogrāfisku materiālu izgatavošanā sniegusi vien pēc pieciem mēnešiem. Kad meitene stāstījusi par seksuālo vardarbību, no Andra saņemtās ziņas mūsu policisti britiem nodeva pēc divām nedēļām. Tiesībsarga ieskatā tas bija jādara nekavējoties.
Valsts policijas pārstāve G. Gžibovska pārmetumiem nepiekrīt: Latvijā kriminālprocesi par iespējamo iesaistīšanu pornogrāfijā un seksuālu izmantošanu uzsākti nekavējoties. Vairākas reizes esot lūgta informācija AK kolēģiem. Kad tas darīts, VP neprecizē.
Pati negribot uz Latviju
Neraugoties uz iespējamo seksuālo vardarbību pret meiteni un to, ka viņa vairs nedzīvoja mātes ģimenē, britu tiesa lēma, ka Alisei jāpaliek Anglijā, esot pašvaldības aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai.
Meitenes māte Santa uz “Latvijas Avīzes” mēģinājumiem sazināties, lai uzzinātu viņas skatījumu, nav reaģējusi.
Tieslietu ministrijas Starptautisko lietu departaments “Latvijas Avīzei” Alises lietā sniedz vispārējas atbildes, jo konkrētas bērnu lietas nevarot komentēt. Departamentā skaidro: ja nepilngadīgs Latvijas pilsonis ārvalstī izņemts no ģimenes un ierosināta tiesvedība par bērna turpmāko aprūpi, par bērna aizbildņiem var pieteikties izcelsmes valstī dzīvojošie radinieki, bet, ņemot vērā bērna vecumu un briedumu, tiek ņemts vērā bērna viedoklis. Esot novērots, ka skolas vecuma bērni bieži nevēlas pamest valsti, kurā apmeklē skolu, izveidojies draugu loks. Viņi labprātāk izvēlas palikt audžuģimenē attiecīgajā valstī. Alise gan nedzīvo audžuģimenē, bet namā, kurā dzīvo arī citi bez vecāku aprūpes palikuši jaunieši. Meitene AK mācās koledžā, kas atrodas ļoti tālu no dzīvesvietas, tāpēc ikdiena nav viegla.
Taču, kā norāda tiesībsargs, lietās par aizgādības un saskarsmes tiesībām bērna viedoklis gan ir jāņem vērā, taču, pirmkārt, jāvērtē, kas ir bērna interesēs un kas ne. Bērna labākās intereses ne vienmēr sakrīt ar viņa subjektīvo viedokli, pat ja bērns jau sasniedzis pusaudža gadus.
Tēvs Anglijā nav bijis
Tiesībsargs uzskata, ka britu iestādes rīkojušās nepieļaujami, nemeklējot iespēju pēc meitenes izņemšanas no mātes ģimenes nodot Alises aprūpi tēvam vai kādam citam radiniekam. Vienlaikus tiesībsargs uzskata – tas, ka Alises dzīvesvieta noteikta Anglijā, neliedza tēvam turpināt lemt par viņas dzīvi. Ja nevedās sadarbība ar kādu britu sociālā dienesta pārstāvi, par to bija jāsūdzas šī darbinieka tiešajam priekšniekam. Taču Andris visu šo laiku, kamēr Alise ir Anglijā, pats šajā valstī nav bijis, kaut viņam nav liegts meitu satikt. Tas pārsteidz, jo vīrietis tiešām ieguldījis daudz naudas un laika tiesiskajā cīņā par meitu. Nebraukšanu pie meitas Andris skaidro gan ar laika trūkumu, jo daudz jāstrādā, gan ar valodas barjeru. Pagājušā gada nogalē viņa uzdevumā uz Angliju devās kāda paziņa ar psiholoģes un pedagoģisko izglītību, lai uz vietas noskaidrotu, kā Alisei klājas, kā arī pārliecinātu meiteni atgriezties Latvijā.
Kas būtu jāmaina?
Attiecībā uz Tieslietu ministrijas darbu tiesībsargs secinājis, ka tā aktīvi iesaistījusies Alises un viņas tēva tiesību nodrošināšanā un informācijas apmaiņā ar AK. Taču sadarbību varēja apgrūtināt tas, ka AK vairs nav Eiropas Savienībā. Tāpēc TM uzdots sadarbībā ar Ārlietu ministriju rast risinājumu, kā uzlabot Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību nodrošināšanu AK. Nepieciešams arī sagatavot informatīvu materiālu vecākiem, kuru bērni ar bijušo partneri dzīvo AK, lai Latvijā dzīvojošie vecāki zinātu, kurās iestādēs un kā nepieciešamības gadījumā viņi var vērsties.
Pati TM gan apgalvo, ka pēc AK izstāšanās ES nekas būtisks sadarbībā nav mainījies, vienīgi svarīgāks kļuvis bērnu un viņu vecāku imigrācijas statuss AK.
Savukārt par to, kā virzījies kriminālprocess par meitenes iespējamo seksuālo izmantošanu un iesaistīšanu pornogrāfijā, TM neņemas spriest: tā par Latvijas valstspiederīgajiem rūpējoties tikai no civiltiesiskā aspekta.
Valsts policijas pārstāve G. Gžibovska par sadarbību ar britu policiju saka: “Pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES sadarbība kļuvusi nedaudz sarežģītāka. Tā tiek īstenota tāpat kā ar citām trešajām valstīm, balstoties uz noslēgtiem līgumiem. Piemēram, kādreiz meklējot bezvēsts pazudušas personas un īstenojot sadarbību ar Lielbritāniju, tika izmantota Šengenas informācijas sistēma, bet tagad tās tiek meklētas starptautiski ar Interpola iesaisti. Tajā pašā laikā sadarbība joprojām notiek un Lielbritānijā atrodas Valsts policijas sakaru virsnieks, kurš pārstāv Latviju, tādējādi atvieglojot sadarbību.”
Tā kā visai Alises dzīvei tik liktenīgs bija Ritmas Supes vienpersoniskais lēmums, vaicāju arī TM, kādi uzlabojumi vajadzīgi bāriņtiesu darbā. Saņēmu atbildi, ka Latvijā jau ilgāku laiku tiek gatavota bāriņtiesu reforma: TM izstrādājusi sešus likumprojektus, kas iesniegti izskatīšanai valdībā, kaut nav saskaņoti ar daļu iesaistīto institūciju.
Bāriņtiesas paredzēts atslogot, vairs neļaujot tām pildīt pienākumus, ko var paveikt arī notārs, lai tās varētu koncentrēties uz bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzību, izpildes kvalitātes stiprināšanai.
Latvija Eiropas Cilvēktiesību tiesā
* Kopš Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) spēkā stāšanās Latvijā 1997. gadā līdz šim brīdim ECT ir pasludinājusi 374 nolēmumus Latvijas lietās.
* No tiem 167 gadījumos sūdzības noraidītas kā nepieņemamas tālākai izskatīšanai vai lietas tikušas svītrotas no ECT izskatāmo lietu saraksta. Lielākā daļa no personu iesniegtajām sūdzībām ECT tiek atzītas par nepieņemamām izskatīšanai pēc būtības ar viena tiesneša lēmumu, nenosūtot tās valdībai apsvērumu sniegšanai un neizskatot tās pēc būtības. Šādus nolēmumus ECT nepublicē.
* 51 gadījumā ECT apstiprināja mierizlīgumu vai valdības iesniegto vienpusējo deklarāciju.
* Attiecībā uz Latviju tapuši 156 spriedumi, kuros atzīts, ka Latvija nav veikusi pārkāpumus.
* Savukārt 175 nolēmumos ir atzīti Latvijas ECK vai tās Protokolu pārkāpumos.
* 2022. gadā ECT konstatēja Latvijas ECK pārkāpumu piecās lietās; personu sūdzības noraidīja piecās lietās un trīs lietās ar spriedumu konstatēja, ka ECK pārkāpums nav noticis.
* ECT Latvijas lietās līdz šim visbiežāk konstatējusi ECK 5. panta (tiesības uz brīvību un drošību), 6. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un ECK 8. panta (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) pārkāpumus.
Dati: Ārlietu ministrija
