Raksturojiet, kādi cilvēki visvairāk ir atbalstītāju pulkā? 18
V. Vītols: Lieli Likteņdārza atbalstītāji ir politiski represētie cilvēki, kuriem dzīve zināmā veidā tika izpostīta – vispirms viņi daudzus gadus vergoja Sibīrijā un arī Latvijā, līdz pat neatkarības atgūšanai, bija visādi ierobežojumi, un daudzi uz viņiem skatījās kā uz negatīvām personām. Pēc visām tām grūtībām viņi ziedo, brauc uz Likteņdārzu. Viņu apmeklējumi ir pacilājoši, iedvesmojoši. Viņi ir projekta atbalstītāji ar sirdi un dvēseli.
Arī daudzi no ārzemju latviešiem, viesojoties tēvzemē, dodas uz Likteņdārzu.
Ziedotāju sarakstā, ko var lasīt kā interesantu materiālu par latviešu likteņgaitām visā pasaulē, aizkustināja ieraksts par Valda Caunas ziedojumu, stādot kļavu: “ASV latvieši – Vjetnamas karavīru piemiņai”.
V. Auziņa: Šie ieraksti tiks saglabāti. Tie cilvēki, kas ir bijuši šeit, kaut ko dārzam veltījuši, brauc katru gadu un aicina līdzi radus, draugus, un tā tas pulciņš aug. “Kokneses fonda” dibinātāji, arī Vītolu ģimene – var būt ļoti gandarīti par cilvēku lielo atsaucību.
V. Vītols: Ir tuvu pie simts tūkstošiem apmeklētāju katru gadu.
V. Auziņa: Ideja atradusi dzirdīgas ausis. Savulaik Brīvības pieminekļa celšana vispirms bija valdības iecere, un, kad līdzekļu nepietika, tika aicināti palīgā ziedotāji. Mums ir bijis otrādi. Ņemot vērā milzīgo cilvēku skaitu, kas piedalās Likteņdārza īstenošanā, kopš dārza pirmsākumiem visas Likteņdārza aktivitātes un tajā paveikto pastāvīgi ir atspoguļojusi arī Latvijas Televīzija. Vēl mēs priecājamies par jaunajiem – skolēniem, studentiem –, kas ir bieži viesi dārzā, tāpat par tiem, kas Likteņdārzu ir izvēlējušies kā vietu savai kāzu ceremonijai.
Sākumā Likteņdārza idejas atbalstam bijāt aicinājuši sabiedrībā pazīstamus, godātus cilvēkus, un veiksmīgā sadarbība turpinās joprojām.
V. Vītols: Mums liels ieguvums ir akadēmiķa Jāņa Stradiņa klātbūtne. Dažkārt, padomē spriežot, īpaši, ja kāds jautājums sāk sarežģīties, ir dažādi uzskati, un tad akadēmiķa Stradiņa trāpīgi pateiktais viedoklis tiek tūdaļ pieņemts izlemšanai, un būs tā, kā viņš iesaka. Viņa klātbūtne nodrošina, ka lēmumi būs izsvērti un vislabākie.
V. Auziņa: Cenšamies sekot projekta ieteikumiem. Taču šo to esam mainījuši vai nedaudz paplašinājuši. Tā pēc fonda padomes locekles Māras Zālītes ieteikuma paredzētās ķiršu alejas vietā iestādīta ābeļu aleja.
Savukārt Stradiņa kungs ieteica izveidot piemiņas vietu latviešu strēlnieku pulku dibināšanas 100. gadadienai. Šī iniciatīva tika īstenota 2015. gadā, un liels paldies par to arī Aizsardzības ministrijai. Piemiņas vietā akmeņus izvietoja tēlnieks Ojārs Feldbergs.
V. Vītols: Katrs fonda padomes loceklis palīdz Likteņdārzam savā veidā. Ar lielu enerģiju, piesaistot arī finanšu līdzekļus, strādā Sandra Kalniete. Viņas vadībā veidojam digitālo ekspozīciju “Liktens gāte”, kas vēstīs par pagājušā gadsimta būtiskākajiem notikumiem Latvijā. Ekspozīcija būs gan informatīva, gan emocionāla.
Daudz Likteņdārza labā darījis Guntis Belēvičs, rūpējoties, lai mākslinieki ziedo darbus izsolēm, un pats vadot šīs izsoles. Viņš kā padomes loceklis ir bijis ideju ģenerētājs.
Mums palīdz arī Kokneses pašvaldība, kura iznomājusi Likteņdārzam zemi, un pašvaldības pārstāvji darbojas arī fonda padomē.
V. Auziņa: Likteņdārzs tika iecerēts kā dāvana Latvijas simtgadei. Daudzfunkcionālo ēku plānojam pabeigt 2018. gadā, Lielā kalna pirmo kārtu pabeigsim šā gada aprīlī. Tā īstenošana ir bijusi iespējama ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
“Kokneses fonds” turpinās darboties arī pēc 2018. gada, lai administrētu visus ieguldījumus. Dārzs arvien ir augošs!
