Foto. Kalniete: Likteņdārza Saieta nams ir kā zelta lāse, kādu dvēselē nes katrs cilvēks 225
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Saieta nams ir krāšņa Likteņdārza rota, kā tā zelta lāse, kas mirdz šī nama durvīs. Tādu zelta gaismas lāsi dvēselē nes katrs cilvēks, gan dziļāk noglabātu, gan tūdaļ ieraugāmu. Tāpēc es nešaubos, ka Saieta nams kļūs par nozīmīgu saskarsmes un saziņas centru, kurā pulcēsies cilvēkus – zelta lāses no tuviem un tāliem novadiem,” tā vakar, 18.augustā, Saieta nama svinīgajā atklāšanā sacīja Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.
Saieta nama atklāšanā klātesošos sveica arī Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot: “Nācijas vēsture nav materiāla, tā ir nemateriāla. Taču nācijas vēsturei un vēsturiskajai atmiņai ir vajadzīga sava vieta un telpa, kur to var iedzīvināt un parādīt, kur to var mācīt jaunajām paaudzēm un mūsu viesiem. Tādēļ šim Saieta namam ir arī simboliska nozīme, tā ir vieta, kur iedzīvināt mūsu traģisko, bet vienlaikus varonīgo 20.gadsimta vēsturi un nacionālo atmiņu.”
Valsts prezidents klātesošajiem norādīja arī uz Latvijas lomu drošas un taisnīgas Eiropas Savienības veidošanā laikā, kad Eiropā notiek brutāls, Krievijas izraisīts karš. “Krievijas agresija pret Ukrainu ir uzrāvusi rētas latviešu tautas atmiņā, kas bija jau aizdzijušas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka mēs, latvieši, un citas Austrumu un Centrāleiropas tautas esam saglabājuši atmiņu un līdz ar to arī pareizo taisnīguma kompasu šodienas situācijā. Tieši latvieši un pārējās tautas, kuras visvairāk ir cietušas no 20.gadsimta netaisnībām Eiropā, šodien virza Eiropas Savienības kopējo pozīciju un ievirza to taisnīguma gultnē. Šim namam un Likteņdārzam ir svarīga loma,” sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents arī pateicās Likteņdārza labas gribas vēstniekiem Vilim un Martai Vītoliem par ieguldījumu dārza veidošanā, Kokneses fonda padomes priekšsēdētājai Sandrai Kalnietei un Kokneses fondam par Likteņdārza idejas īstenošanu, Saieta nama arhitektam Andrim Kronbergam par izcilo arhitektūras paraugu un visiem, kuri ziedojuši Likteņdārzam.
Sandra Kalniete atklāšanas runā sacīja: “Ilgi auklētais arhitekta Andra Kronberga lolojums aiziet tautās. Skaists un stalts, tas tapis, pateicoties ziedojumiem un valdības tālredzīgam atbalstam. Sirsnīgs paldies ikvienam, kurš palīdzēja īstenot šo skaisto celtni. Gadu gaitā Likteņdārza radīšanā ar savu darbu vai ziedojumiem ir iesaistījušies desmitiem tūkstošu cilvēku un daudzas iestādes. Mūsu atbalstītāju skaits sniedzas krietni pāri pusmiljonam un to apmeklējuši viesi no vairāk kā 50 valstīm.”
Noslēgumā Sandra Kalniete uzsvēra: “Likteņdārzs ir mūsu visu kopdarbs. Mēs varam ar lepnumu teikt: “Pagājušā gadsimta paaudzes aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli. Mēs atstāsim Likteņdārzu. Ne tikai piemiņai, bet arī iedvesmai un spēkam. Nākotnei!”
Valsts prezidentu taka Likteņdārzā iezīmē Latvijas valstiskuma stāstu
18.augustā Valsts prezidents Egils Levits un nodibinājuma “Kokneses fonds” padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete Likteņdārzā atklāja īpašu Valsts prezidentu taku – maršrutu, kas savieno vienotā ceļā visus kokus, ko Likteņdārzā kopš 2008.gada stādījuši Valsts prezidenti, pieminot Latvijas Valsts prezidentus un Valsts prezidenta vietas izpildītājus.
E. Levits uzsvēra, ka Valsts prezidenta institūcijas simtgadē īpaši tiek pieminēti un godināti arī Valsts prezidenta vietas izpildītāji Pauls Kalniņš (Saeimas priekšsēdētājs kā Valsts prezidenta vietas izpildītājs 1944-1945) un Jāzeps Rancāns (Saeimas priekšsēdētāja biedrs kā Valsts prezidenta vietas izpildītājs 1947-1969).
Viņi atbilstoši Satversmei pēc Latvijas okupācijas uzņēmās Valsts prezidenta pienākumus. Pauls Kalniņš un bīskaps Jāzeps Rancāns simbolizē pretošanās kustību okupācijas režīmam. Laikā, kad Latvijas neatkarība bija vardarbīgi atņemta, viņi trimdas apstākļos turpināja cīnīties par Latviju, starptautiski uzturēja prasību neatzīt okupāciju, rūpējās ar bēgļu gaitās un trimdā nonākušajiem latviešiem.
Aizgājušo prezidentu vietā kokus stādījuši dzimtas pārstāvji – kā Gustavam Zemgalam un Kārlim Ulmanim – vai viņu amata pienākumu turpinātāji – kā Albertam Kviesim, Paulam Kalniņam un Jāzepam Rancānam.
“Likteņdārza ansamblī Valsts prezidentu taka vēl spēcīgāk iezīmē Latvijas valstiskuma stāstu, simbolizējot valsts nepārtrauktību kopš 1922.gada,” uzsvēra E. Levits.
Valsts prezidentu takas sākumā atrodas takas karte, kur atzīmēti visi iestādītie koki, kā arī iekļauta informācija par Valsts prezidenta institūciju Latvijā. Savukārt pie katra iestādītā koka izvietota plāksne ar iegravētu Valsts prezidenta vārdu, uzvārdu un prezidentūras laiku. Uz plāksnes atrodams arī kvadrātkods, ko nolasot ar viedierīci, apmeklētājs tīmekļvietnē www.president.lv varēs izlasīt vairāk informācijas par attiecīgo Valsts prezidentu.
Taka izveidota, Valsts prezidenta kancelejai sadarbojoties ar nodibinājumu “Kokneses fonds”.
Investēti vairāk nekā 3 miljoni eiro
Ēka būs viens no centrālajiem objektiem dārzā un kļūs par jaunu kultūras un sabiedriskās dzīves centru visā Aizkraukles novadā, informē nodibinājums “Kokneses fonds”. Saieta nama būvniecību sāka 2016. gada nogalē, kad ēkas pamatos ievietoja simbolisku kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkas būvniecībā un labiekārtošanā investēti vairāk nekā trīs miljoni eiro.
Saieta nama projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni.
Līdz ar Saieta nama uzbūvēšanu īstenojies “Kokneses fonda” sen lolots mērķis – radīt modernu un arhitektoniski augstvērtīgu celtni, kas dos iespēju Likteņdārzam darboties visu gadu, rīkojot piemiņas, izglītības un kultūras pasākumus plašām auditorijām, informē nodibinājums “Kokneses fonds”. Ēka ir ne vien laikmetīga no arhitektūras viedokļa, bet arī no ēkas tehniskā izpildījuma – iekštelpu apdare ir veidota no dabiskiem materiāliem, ēkai ir dabiskā vēdināšana un citi tālredzīgi risinājumi. Īpašs arhitektoniskais elements ir Saieta nama jumts, kas veidots kā skatu laukums.
Saieta nama kopējā platība ir 700m² un tā būs Likteņdārza sabiedriskais centrs. Ēkā ir divas multifunkcionālas zāles dažādiem pasākumiem, t.sk. konferencēm, koncertiem un citiem notikumiem, kā arī tiks iekārtota kafejnīca un suvenīru veikals.
Par Likteņdārzu:
Likteņdārzs ir unikāla, par ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un arhitekta Andra Kronberga uzraudzībā tiek veidota uz salas Daugavā pie Kokneses.
Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20.gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu.
Papildu informācija:
Nodibinājums “Kokneses fonds”/E-pasts: [email protected]/www.liktendarzs.lv
