Likstas ar kopīpašumu. Eksperta padoms īpašuma dalīšanas jautājumos 0
Pēc mammas nāves mēs ar māsu mantojām vecāku māju Latgalē. Katrai no mums pieder 1/2 domājamās daļas, taču reālās daļās tā nav sadalīta. Māsa mājā tagad ir ielaidusi dzīvot savu jaunības draugu, bet pati dzīvo citur. Arī es uz vecāku māju pārcelties dzīvot neplānoju, taču iebilstu, ka tur dzīvo svešs cilvēks, turklāt alkohola cienītājs, kurš mūsu īpašumu bojā (vasarā salauza ārdurvis un pieķēzīja aku, bet tagad ir nosvilinājis koka piebūvīti, jo neesot dabūjis malku). Taču māsa nekādās sarunās neielaižas, turklāt ar šo vīrieti jau esot noslēgusi īres līgumu. Ja man neizdosies ar viņu neko sarunāt, vai es varu savu mājas daļu vismaz pārdot? VIKTORIJA KRIMULDAS NOVADĀ
Tā kā māja ir jūsu un māsas kopīpašums, tad jāņem vērā Civillikumā noteiktais, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu gan kopumā, gan atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Ja kāds no kopīpašniekiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne tikai nav spēkā, bet arī viņam jāatlīdzina pārējiem zaudējumi, kas ar to nodarīti.
Tas nozīmē, ka neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām (piemēram, ieķīlāt), ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kā citādi to mainīt (piemēram, pārbūvēt). Katram kopīpašniekam ir tiesības protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šīs tiesības viņam nevar atņemt pat ar balsu vairākumu.
Ja māsa ar savu jaunības draugu bez jūsu piekrišanas ir noslēgusi īres līgumu, taču viņš kopīpašumu bojā, varat iesniegt tiesā prasību par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un šā cilvēka izlikšanu.
Tā kā māja nav sadalīta reālās daļās, izīrējot savu daļu, māsai bija jāsaņem jūsu piekrišana, jo īres līgumā ir jāieraksta, tieši kādu daļu no mājas (piemēram, stāvu vai istabas) lietos īrnieks, kā arī kādas ir koplietošanas telpas (tualete, virtuve, koridors u. tml.) un to lietošanas kārtība.
Likumā teikts, ka katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties atbilstīgi lietas būtībai, ja vien šī rīcība neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Tas nozīmē, ka katram kopīpašniekam ir tiesības viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt (pārdot, dāvināt) vai ieķīlāt, taču to nedrīkst darīt bez pārējo ziņas.
Ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesības, bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesības nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, – izpirkuma tiesības.
Tātad savu domājamo daļu jūs varat pārdot. Tādā gadījumā jums ar pircēju būs jāparaksta pirkuma līgums, bet pēc tam tas jāiedod otram kopīpašniekam – māsai. Viņai divu mēnešu laikā būs jāpaziņo, vai vēlas iegādāties jūsu daļu par cenu, ko būsiet norādījusi līgumā. Ja viņa piekritīs šo cenu maksāt, tad varēs iegādāties jūsu daļu pircēja vietā ar tādiem pašiem nosacījumiem. Ja viņa atteiksies vai arī neatbildēs uz priekšlikumu, pēc divu mēnešu termiņa beigām īpašumu varēs iegūt pircējs.
Juriste Kristīne Krēsliņa turklāt piebilst, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, turpretī katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.
Ja kopīpašnieki nevar vienoties par dalīšanas veidu, tad tiesa, ņemot vērā dalāmā priekšmeta īpašības un lietas apstākļus, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu starp kopīpašniekiem, vai arī izšķir jautājumu lozējot, īpaši tad, ja jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kuram no viņiem jāatdod nauda.
Ja nolemsiet doties uz tiesu, pirms tam iesakām tomēr vēlreiz aprunāties ar juristu.
