Mūsu ceļojuma nedaudzajās dienās paguvām piedalīties vienos jurģos, vienās bērēs un reiz, kad gribējām uz pāris minūtēm apstāties, burtiski no ielas tikām ielūgti kāzās (diemžēl nevarējām tur ilgi palikt, jo bija jāsteidzas uz lidostu). Allaž tie ir tautas svētki ar ļaužu masām, allaž tajos virmo atbrīvota, priecīga gaisotne, un allaž pludo dzīvnieku asinis. Bifeļi un cūkas svētku viesu acu priekšā bez kādas anestēzijas ar mačetēm tiek nodurti un noasiņo. Svētkos, tāpat kā visi citi, arī tūristi ir laipni lūgti un gaidīti. Dzīvnieku vietā mēs dāvājām Indonēzijā ļoti iecienītās, saldās un lipīgās neļķu cigaretes. Tās pieņēma ar pateicību. Un tik tālu ceļu braukušu viesu klātbūtne vien tika uzskatīta par lielu godu. 0