Dārgā pēcnāves dzīve 0
Ne tikai rotājumi, arī pašas tradicionālās mājas nav vienīgi mājas. – “Tongkonan” pilda praktiskus un arī garīgus uzdevumus, – mums paskaidro Emans. Jo savdabīgais senču kults, ap ko Torajā, kā saka, viss grozās, lielākoties tiek piekopts mājās. – Šeit dzīvie sazinās ar mirušo gariem. Un šeit viņi tik tiešām dzīvo kopā ar miroņiem, – saka pedagogs. Līdz bērēm un līdz ar to patiesai uzņemšanai Viņsaulē var aizritēt vairāki gadi. Mirušo iebalzamē, glabā mājās un izturas pret viņu kā pret aizmigušu vai slimu.
Torajas tauta tic, ka viņu uzturēšanās uz zemes ir vienīgi starpposms ceļā uz laimi apsolītajā mirušo valstībā. Un bēru ceremonija (uzņemšana Viņsaulē) ir svarīgākais notikums dzīvē. Lai mirušajam Viņsaulē būtu pārticība, vara un bagātība, tiek upurēti bari ūdens bifeļu un cūku.
Torajas tautas pārstāve Martina Tapu pirms trim gadiem 87 gadu vecumā uz mūžu aizdarīja acis un kopš tā laika gaida otro nāvi. Viņas meitas lūgti, mēs, svešie no tālās Eiropas, iegājām guļamistabā ar vaļēju zārku, draudzīgi sasveicinājāmies ar mirušo omīti un novēlējām viņai gaišu taciņu. Un nākamajā dienā Martinai paveicās. Beidzot mirusī varēja doties pēdējā ceļā. No prieka visi bija kā bez prāta. Ciema sievas sarīkoja apdullinošu troksni. Mirušās sievietes mājās starp koka pāļiem tieši zem telpas ar zārku sievas ar smagu koka nūju dauzīja pa koka kublu tā, it kā gribētu rīsa graudus pārvērst smalkā malumā. To darot, viņas pilnā rīklē kliedza kādu pastāvīgi atkārtojošos dziesmu. – Viņas modina mirušo garus, lai tie varētu radinieci pavadīt ceļā uz Viņsauli, – Emans mums paskaidro. Vēl pirms tam, kad, sajūsmas saucieniem un aplausiem skanot, sievietes līķi nesīs cauri ciemam, notiek gaiļu kaujas un vēršu cīņas. Tām jāgarantē mirušajai labklājība, vara, bagātība, tāpat kā masveidīgajiem bifeļu un cūku upuriem. Tapu kundze ir dižciltīgas cilmes, tālab viņas ķermenis ir cienīgs atdusēties klinšu alā. Uz maza balkoniņa pirms alas tiek novietots viņas tēls lelles formā. Parasti miroņus ar zārku piekar pie klinšu sienas, bet mirušus zīdaiņus “apglabā” sveķainos kokos. Tur viņi mātes piena vietā var dzert sveķus un augt lieli, domā Toraja tautā.
