Saulriets ostā 0
Pilnā izmērā un skaistumā tradicionālos Sulavesi burukuģus var vērot vecās zvejas ostās. Senāk te Arābijas, Ķīnas, Indijas, Javas un Siāmas (tagadējā Taizeme) bagātie tirgoņi mija garšvielas un citas preces, bet šodien ostas strādnieki no burukuģa izkrauj sīpolu maisus. Šo ainu vēro ne tikai tūristi. Arī daudzi vietējie bauda jauko vakara noskaņu ar skatu uz laivām un jūru. Laukumā starp ostas promenādi un mošeju puišeļi spēlē futbolu.
“Sekali layar terkembang, pantang biduk surut ke pantai” – rakstīts Makasaras pilsētas ģerbonī. “Kad buras uzvilktas, tik drīz neatgriežas krastā”. Tomēr jūrai uz mums vēl jāpagaida. Nākamajā rītā atstājam Sulavesi galvaspilsētu un dodamies salas dienvidu daļas vidienē, kur vēlamies izpētīt Torajas tautas zemi.
Pa ceļam apstājamies gleznainā piekrastes pilsētā Pare-Pare, kur dzimis Dr. Baharudins Jusufs Habibī (1936). Viņš ir zinātnieks un politiķis, kurš jaunībā Vācijā studējis aviācijas un kosmosa tehniku un pēc Indonēzijas neatkarības atgūšanas bijis tās trešais valsts prezidents (no 1998. gada līdz 1999. gadam). Dzimtajā pilsētā viņu godā kā varoni. Pare-Pare pilsētas mērs Taufans Pave mūsu, vācu žurnālistu grupu, uzņēma godam un ielūdza vakariņās savās mājās. Mērs cildināja eksprezidentu Habibī par viņa aicinājumu darīt labu savai dzimtenei. Viņš ir parūpējies arī, lai Pare-Pare pilsētā tiktu uzcelta tehniska augstskola, lai attīstītos tūrisms. Un kā gan citādi, ja Pare-Pare pilsēta atrodas tik izcilā vietā – plaša līča piekrastē.
