Liks punktu ebreju īpašumu lietā 81
Tuvākajās nedēļās Ārlietu ministrija Saeimai nodos likumprojektu par ebreju īpašumu restitūciju.
Neoficiāli zināms, ka Latvijai pateicībā par NATO klātbūtni beidzot ir jāapmierina Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes gadiem ilgā prasība par denacionalizācijas laikā neatgūtu nekustamo īpašumu restitūciju. Atklāti neviens politiķis to nav pateicis, taču visās sarunās, kas skar Latvijas dalību NATO un mūsu valsts ģeopolitiskos aspektus, esot skarta arī ebreju īpašumu lieta, sacīja vairāki politiķi, kuri nevēlējās publiskot uzvārdus.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neslēpa, ka tuvākajās nedēļās Saeimā tiks iesniegts ministrijas sagatavotais likumprojekts par dažu ēku nodošanu Ebreju draudžu un kopienu īpašumā, kas ebreju organizācijām un biedrībām piederēja pirms Otrā pasaules kara. “Šeit nav runas par naudas kompensāciju, bet gan ebreju biedrību vēsturisko ēku atdošanu,” uzsvēra ārlietu ministrs. Par šā jautājuma politisko un juridisko pusi notikušas apspriedes Saeimas “Vienotības” frakcijā, un ir plānots, ka atbildīgā par šā likumprojekta likteni būs Ārlietu komisija. Tās vadītājs Ojārs Kalniņš uzsvēra, ka ebreju īpašumu lieta ir kļuvusi par starptautisku jautājumu. Komisijas priekšsēdētājs 26. janvārī dosies uz Prāgu, lai piedalītos holokausta upuru piemiņas pasākumā. Arī Latvija kopā ar citām Eiropas valstīm ir parakstījusi Terezina deklarāciju, kur cita starpā ir solīts atdot ebreju organizācijām un biedrībām to vēsturiskos īpašumus. “Tas ir morāls arguments, kuru Latvija nedrīkst ignorēt,” atzina Kalniņš.
Latvijā ir viesojies ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, ar kuru ticies gan ārlietu ministrs, gan deputāts Kalniņš, gan arī toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Deividsons norādījis, ka speciāla likuma pieņemšana būtu saprātīgs risinājums un ka esot tāda īpašumu daļa, kuras atdošana ebrejiem neko nemaksās – esot vienkārši jāpārraksta īpašums uz kopienas vārda.
Lai likumprojektu nodotu parlamentam, ir nepieciešams arī divu pašvaldību – Kandavas un Jūrmalas – lēmums, jo tur atrodas sinagogas, kuras Ebreju draudžu un kopienu padome lūdz savā īpašumā. Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts pastāstīja, ka Kandavas centrā uzbūvētā sinagoga ir ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, taču netiekot apsaimniekota, jo ik pa laikam aktualizējas ebreju īpašumu restitūcijas jautājums. Bijusi iecere ēku pārbūvēt, lai tur iekārtotu bibliotēku, izstāžu zāli vai jaunatnes centru, taču pašvaldība nevēlas ieguldīt savu naudu īpašumā, kura nākotne ir neskaidra. Nākamnedēļ domes sēdē lemšot par sinagogas atdošanu ebreju kopienai. Lēmums, visticamāk, būšot pozitīvs, jo vietējā vara ir ieinteresēta, lai pilsētas centrā uzbūvētā sinagoga beidzot tiktu sakārtota.
Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko nevēlējās komentēt no jauna uzvirmojušo restitūcijas lietu, kamēr Saeimā nav iesniegts likumprojekts un kamēr viņam nav zināms šā dokumenta projekta saturs, sacīja padomes izpilddirektore Gita Umanovska.
Viedokļi
Kārlis Šadurskis, “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks: “Frakcijas deputāti, izvērtējot ebreju īpašumu jautājumu, nevarēja atrast juridisko saiti starp tām ebreju organizācijām, kas darbojās pirms kara, un pašreizējām. Secinājām, ka holokausta dēļ vairs nav pirmskara mantinieku, tāpēc būtu tikai loģiski, ja daži Ebreju draudžu un kopienu padomes pieprasītie īpašumi tiktu atdoti šai organizācijai.”
Jānis Urbanovičs, “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Vispirms mēs vēlētos dzirdēt Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas publiski paustu valdības viedokli. Tas ir politisks jautājums, un, cik man zināms, Ministru kabinets par to nespēj vienoties, tāpēc daudz vienkāršāk šo likumprojektu ir izgrūzt cauri Saeimai, nesaskaņojot ne ar Tieslietu, ne arī Finanšu ministriju.”
Gaidis Bērziņš, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Ar mūsu frakcijas deputātiem neviens nav oficiāli runājis par ebreju īpašumu restitūciju, tāpēc mums nekas par likumprojektu nav zināms. Jau 2011. gadā, kad pirmo reizi uzvirmoja šis jautājums, es skaidri un nepārprotami pateicu, ka īpašumu denacionalizācija valstī ir beigusies. Tiesa, ja tā ir valsts drošības cena, tad par to nevajadzētu runāt pa kaktiem, bet gan pateikt atklāti.”
Augusts Brigmanis, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Ebreju īpašumu restitūcija nevar vilkties nezin cik gadu garumā. Ja runa ir par dažām sabiedriskajām un reliģiskajām ēkām, tad ZZS neredz objektīva pamata, kāpēc tās nevarētu atdot ebreju kopienai.”
Uzziņa
Saeimas deputāti lems par piecu īpašumu atdošanu Ebreju draudžu un kopienu padomei:
ēku Abrenes ielā 2 Rīgā (bijusī ebreju skola, patlaban stāv tukša);
ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 Rīgā (bijusī ebreju reliģiskā skola, tagad Finanšu ministrijas īpašums);
ēku Ludzas ielā 25 Rīgā (bijusī ebreju slimo kopšanas biedrība);
ēku Kļavu ielā 13 Jūrmalā (bijusī sinagoga, tagad izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi).
bijušo sinagogas ēku Lielā ielā Kandavā.
