Latvijā ir fantastiski bagāta kultūra. Saruna ar BBC režisoru Pīteru Maniuru 0
Svētdien, 6. jūlijā, gaidāms viens no Rīgas, 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas, vērienīgākajiem notikumiem – Latvijas akadēmiskās mūzikas zvaigžņu koncerts “Dzimuši Rīgā”, ko baudīs ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas valstu skatītāji desmit televīzijas kanālos. Lai mūsu mākslinieki un Rīga parādītos pēc iespējas spoži, pārraudzīt tiešraidi aicināts vairākkārt godalgotais Lielbritānijas raidorganizācijas BBC režisors Pīters Maniura.
– Kā televīzijas režisors esat ne tikai pasniedzis tiešraidē grandiozus klasiskās mūzikas koncertus, tostarp karalienes Elizabetes Zelta jubilejas koncertu Bekingemas pilī, bet strādājis arī vairākās Eiropas kultūras galvaspilsētās. Vai šādi notikumi piesaista auditoriju, un vai ir vērts tādus rīkot?
– Lielbritānijā Eiropas kultūras galvaspilsētas bijušas gan Mančestra, gan Glāzgova, un man kā BBC mūzikas un mākslu nodaļas režisoram, protams, bija jāiesaistās. Tomēr man nozīmīgākais notikums šajā ziņā bija 2012. gadā, kad Londonā līdztekus olimpiskajām spēlēm norisinājās arī kultūras olimpiāde. Tas bija milzīgs notikums, kurā piedalījās miljoniem cilvēku un tika īstenots simtiem projektu. Šādi kultūras notikumi, manuprāt, var būt ārkārtīgi nozīmīgi valstij. Protams, tie nekad nesasniegs tādus mērogus kā, piemēram, sports, tomēr tie var raisīt skatītājos tādu pašu aizrautību un sajūsmu.
– Vai jūs Rīgā pārņem Eiropas kultūras galvaspilsētas sajūta?
– Šī ir jau trešā reize, kad esmu Rīgā. Šeit patiešām jūtos kā Eiropas kultūras galvaspilsētā. Rīga ir burvīga pilsēta. Te jūtams senās Hanzas pilsētas gars, kurā saplūst vācu, Baltijas un Austrumu kultūras. Mazai valstij šis ir neiedomājami bagāts un interesants mantojums. Mans tēvs bija polis, tādēļ mani vienmēr interesējusi Austrumeiropas kultūra, vēsture. Austrumeiropā esmu bijis bērnībā, vēlāk šeit arī strādājis, arī jūsu kaimiņos Igaunijā. Šī zemeslodes daļa man labi pazīstama. Latvijā gan strādāju pirmoreiz.
Latvija ir zeme ar fantastiski bagātu kultūru. Piemēram, jūsu kori – tie ir ļoti slaveni. Brīnišķīgs atklājums, ierodoties šeit koncerta sakarā, bija tas, ka tā programmā nav tikai Pučīni, Verdi vai Vāgners, bet iekļauts tik daudz latviešu komponistu mūzikas. Tā ir brīnišķīga un arī ļoti daudzveidīga mūzika. Esmu atklājis daudz jaunu uzvārdu.
– Laikā, kad uzvaras gājienā soļo televīzijas šovi, viegli sagremojama barība, jūsu kaislība joprojām ir kultūra, deja un mākslas.
– Man ir divas aizraušanās. Viena – esmu mūziķis. Spēlēju perkusijas orķestros un džeza sastāvos. Patiesībā šīs intervijas laikā man vajadzēja uzstāties, tomēr esmu šeit. Es gan to nedaru profesionāli – tas ir vaļasprieks. Otra aizraušanās ir vēsture, īpaši Austrumeiropā, jo mans tēvs ir pieredzējis Otro pasaules karu. Abas šīs lietas ir mani atvedušas arī līdz “Dzimuši Rīgā”.
Mani interesē dziļas kultūras saknes. Komponisti un mākslinieki dzimst noteiktā kultūrā. Tādēļ ir interesanti dzirdēt Latvijas komponistu skaņu pasauli, saprast viņu idejas un saredzēt to vēsturisko kultūras fonu šeit. Ir ārkārtīgi aizraujoši dzirdēt tādu pasaules raudzes mākslinieku kā, piemēram, Mihaila Barišņikova, Marisa Jansona vai Andra Nelsona domas par to, ko tas nozīmē – būt dzimušam Rīgā. Ir ārkārtīgi svarīgi pateikt pasaulei, ka šeit ir ļoti izcilu mūziķu koncentrācija. Vienā ziņā Latvija man atgādina Velsu, kurā arī ir ļoti izkopta dziedāšanas kultūra un balsij ir ļoti nozīmīga loma kultūrā. Protams, daudzi vārdi man bija pilnīgs jaunums. Un tas ir pats aizraujošākais – atklāt jaunu mūziku, jaunus māksliniekus. Strādāšu ar pilnīgi jaunu orķestri – koncerta festivāla orķestris tiek veidots no vairākiem orķestriem, ar jauniem koriem. Pirmoreiz mūžā strādāju ar Latvijas Televīziju.
– BBC ir vecākais sabiedriskais medijs pasaulē ar milzīgu auditoriju, daudziem kanāliem. Kā panākt, lai kultūra būtu viena no šāda medija prioritātēm, un kā saglabāt šo pozīciju?
– Esmu strādājis dažādās programmu jomās. Mazliet radio, mazliet reklāmas nodaļā, kad sāku, darbojos arī ar dokumentālajām filmām un tā tālāk, tomēr pēdējos 20 gadus mana joma ir kultūra un mākslas. Kultūra mums ir ārkārtīgi svarīga. Mūsu jaunais vadītājs Tonijs Hols ir paziņojis, ka turpmāk BBC mākslas būs tikpat svarīgas kā ziņas un sports, un tas ir drosmīgs uzstādījums.
Manuprāt, kultūrai ir jābūt sabiedriska medija sirdī. Ja vēlaties noturēt sabiedrību pareizajā līdzsvarā, kultūrai jābūt centrā it visā, ko mēs darām. Mēs taču ikdienā iekārtojam mājas, izvēlamies apģērbu, visi klausās mūziku, apmeklē publiskus pasākumus. Kultūru nevar pasniegt kā kaut ko atrautu no dzīves, tā ir dzīves daļa. Tieši tas tad arī ir nacionāla medija uzdevums. Tam jābūt atvērtam, jāatspoguļo labākais, kas ir sabiedrībā. Un tam jābūt drosmīgam.
Mēs zinām, ka ne katrs mūzikas vai mākslas notikums piesaistīs lielu auditoriju. Protams, ceru, ka Rīgas koncertam būs patiešām daudz skatītāju. Ir jāuzrunā gan mazā auditorija, gan masas. Konkurencē ar citām televīzijām un vēl jo vairāk ar citiem medijiem – tas ir skarbi. Tomēr sabiedriskā medija uzdevums ir atainot nāciju un sniegt tai labāko. Tam jābūt kā skatlogam uz pasauli un uz šo zemi.
– Šobrīd daudz tiek runāts par nacionālās identitātes stiprināšanu. Sabiedriskā medija loma tās veidošanā un stiprināšanā var būt izšķiroša.
– Pašlaik nacionālā identitāte ir karsta tēma visā pasaulē. Es teiktu, ka britiem vispār ir ļoti sajaukts identitātes priekšstats. Par mums mēdz teikt – esam bastardu nācija. Dzīvojot Londonā, kurā tiek runāts vairāk nekā 300 valodās, viss pamatīgi sakusis kopā – ir milzu Āzijas kopienas, Āfrikas un Karību kopienas, milzu imigrācija. Mūsu uzdevums ir atspoguļot Lielbritānijas dažādās kultūras. Tas ir milzu izaicinājums, jo atainot atvērtu kultūru nav viegli, taču BBC izdodas līdzsvars starp šiem elementiem. Piemēram, 2012. gadā attīstīju BBC digitālo platformu “Space” – apjomīgs eksperiments, sagatavojot māksliniekus un mākslas organizācijas darboties digitālā telpā – proti, viņiem jākļūst pieejamiem visās digitālās ierīcēs. Mēs translējām katru Šekspīra “Globe” teātra izrādi 37 dažādās valodās, katru lugu citā valodā, ieskaitot “Hamletu” lietuviski.
– Par valsts televīziju maksā katrs britu pilsonis no savas kabatas un iznākums ir televīzija bez reklāmas pauzēm. Latvijā vēl meklējam savu sabiedriskā medija modeli – kāds būtu jūsu ieteikums?
– Cilvēki kļūdās, sakot, ka BBC ir valsts medijs. Jā, par to maksā katrs, kuram mājās ir televizors, un tas ir jādara obligāti, bet šis likums ir vienīgā valsts iesaiste. Patiesībā šī sistēma nodrošina politisko neatkarību. Valdībai nav ietekmes uz mūsu saturu. Turklāt mēs pelnām naudu, pārdodot programmas. Nekādu reklāmu. Tiesa, šis unikālais finansēšanas modelis tiek pārskatīts ik pēc septiņiem gadiem, vērtējot, vai tas sevi attaisno. Patiešām nezinu, ko ieteikt. Tas ir sociāls un politisks lēmums par to, ko īsti jūs vēlaties. Briti saprot, ka vesela komerciālu kanālu pakete būs krietni dārgāka nekā angļu televīzijas licences nodoklis. Jautājums ir, par ko cilvēki gatavi maksāt.
– Rīgu un mūsu māksliniekus Eiropas televīzijas skatītājs ieraudzīs, tā sakot, jūsu acīm. Koncerta “Dzimuši Rīgā” pārraide būšot veidota labākajās Vīnes filharmoniķu Šēnbrunas koncertu atspoguļojuma tradīcijās. Kādu Eiropa ieraudzīs Rīgu un koncertu?
– Mans režisora darbs ir parādīt skatītājiem divas lietas. Pirmā ir mūzika un mākslinieki. Otra ir atmosfēra un notikuma vieta. Koncerts notiek pašā pilsētas vidū ārkārtīgi skaistā vietā. Es vēlos likt cilvēkiem sajust šo pilsētu un tos desmitus tūkstošus cilvēku, kas ir šā notikuma tuvumā. Vēlos parādīt arī jūru un Daugavas ceļu uz to, vecpilsētu. Pārraidi vēlas translēt spāņi, vācieši, franči – “Arte” kanāls, bet daudzi cilvēki nepazīst šo pilsētu, tādēļ man tā jāparāda. Mans pirmais uzdevums – ja cilvēki reiz ieslēguši šo programmu, viņi tajā jānotver! Otrs – jādod iespēja labi pavadīt laiku, visam jābūt aizraujošam. Jābūt pārliecinātam, ka parādīsi mākslinieku vislabākajā gaismā. Pati programma ir kontrastiem pilna – kori, solo, tango, dažādas skatuves un dažāda vide. Dižu cilvēku uzrunas mīsies ar uzstāšanos. Būs svētki!
Uzziņa
Koncerta “Dzimuši Rīgā” tiešraide
Latvijas Televīzijā, “ARTE Live”, “Latvijas Radio 1” un “Latvijas Radio 3 – Klasika” 6. jūlijā plkst. 22.
Pirms koncerta translācijas plkst. 21.15 LTV piedāvās īpašu ievadraidījumu par koncerta gatavošanās aizkulisēm un tikšanos ar mūsu izcilajiem mūziķiem.
