ASV un ES Transatlantiskais tirdzniecības un investīciju līgums vēl top, saimniekiem jau bažas 2
Vairāk nekā gadu (no 2014. gada sākuma) un vēl vismaz gadu (līdz 2016. gada beigām) starp ASV un ES notiek sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju līgumu, kas Latvijai varētu dot vairākus ieguvumus.
Sola mazākas barjeras
Abu pušu vienošanās jeb tā saucamais Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgums paredzēs vairākus atvieglojumus savstarpējā tirdzniecībā dažādās nozarēs, bet pagaidām vēl notiek darbs pie to izstrādes.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju līguma noslēgšana nozīmēs dažādu administratīvo šķēršļu, barjeru un izmaksu samazināšanu, kā arī Latvijas uzņēmumiem palielināsies pieeja ASV tirgum.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau minējis dažus konkrētus ieguvumu piemērus – Latvijas uzņēmumi spēs kāpināt pārtikas produktu eksportu uz ASV, ja tiks vienkāršota atzīšanas sistēma ārvalstu uzņēmumiem. Patlaban, lai saņemtu sertifikātu zivju konservu ievešanai ASV tirgū, nepieciešams aptuveni gads. Savukārt attiecībā uz farmācijas produktiem jāpanāk, ka ASV atzīst ES izsniegto labas ražošanas prakses sertifikātu un neuzliek prasību par atkārtotu sertifikācijas procesa iziešanu ASV. Uzņēmēji sagaida, ka nolīguma sarunās tiks panākts risinājums, lai elektriskām ierīcēm nebūtu jāveic dubulta testēšanas procedūra. Tāpat tiek sagaidīts ASV ievedmuitas tarifu pazeminājums tādām Latvijas eksportā uz ASV nozīmīgām preču grupām kā saplāksnis un finiera plātnes, sintētisko pavedienu dzija un stikla šķiedra.
Paredzams, ka, noslēdzot līgumu, palielināsies arī ASV eksports uz ES valstīm, tajā skaitā Latviju, kas nozīmēs lielāku izvēli un zemākas cenas patērētājiem, sola ĀM. Tāpat kā būtisks potenciāls ieguvums – ASV noteikto ierobežojumu atcelšana sašķidrinātās dabasgāzes eksportam – saistīts gan ar pieeju lētākiem energoresursiem, gan daudz plašāku nozīmi Latvijas enerģētikas drošības kontekstā.
ĀM arī uzsver, ka sagaidāmi arī netiešie ieguvumi – proti, jāmin tie uzņēmumi, kas ražo un piegādā izejmateriālus un komponentes citu ES valstu uzņēmumiem, kas tālāk gatavo produkciju piegādā uz ASV – līguma noslēgšana šo eksportu var palielināt.
Brīdina par riskiem
Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietniece Rigonda Lerhe uzsver, ka Latvija iestājas par sabalansētu TTIP līgumu, lai tas būtu izdevīgs un pieņemams abām pusēm. Taču ir jāņem vērā ne tikai iespējas, ko pavērs TTIP līgums, bet arī riski, kas saistīti ar lauksaimniecību. Šis sektors abām pusēm esot vienlīdz svarīgs, un savstarpēja tirgus atvēršana nedrīkst radīt pārāk lielu konkurences kropļojumu risku, tādējādi uzņēmēji ciestu no nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. ZM amatpersona stāsta, ka Latvija piešķir īpašu nozīmi pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku un augu veselības prasībām, tādām kā dzīvnieku labturība, pārtikas ražošanas tehnoloģijas un prakse. Līdz ar to sarunu rezultāti nedrīkst mazināt ES spēkā esošās likumdošanas prasības veterinārijā un fitosanitārijā – nedrīkst atkāpties no spēkā esošajiem principiem par dzīvnieku labturību, pārtikas ražošanas tehnoloģijām un praksi, kas attiecas uz hormonu preparātu lietošanu audzēšanas procesā, hlora lietošanu pārtikas apritē, ĢMO apriti un citiem jautājumiem. Tieši šie jautājumi dara uzmanīgus ražojošos lauksaimniekus.
Tā kā līgums vēl ir izstrādes un apspriešanas stadijā, vēl ir pāragri pateikt Latvijas uzņēmēju vērtējumu, jo kā jebkuram līgumam ir savi plusi un savi mīnusi, sarunā ar “LA” pauda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne. Tomēr Latvijas uzņēmējiem, to vidū lauksaimniecības produkcijas eksportētājiem, tas būtu sava veida ieguvums, kā arī sava veida drauds, jo “tāpat kā mūsu ražotājiem pavērtos jauni eksporta tirgi, tāpat arī ASV pusei pavērtos elastīgāka iespēja eksporta galamērķim, kas savukārt mums kā nelielam ES dalībvalstu spēlētājam ir vairāk nekā papildu bažas un slogs, tas var diezgan būtiski skart mūsu iekšējo piedāvājuma tirgu, līdz ar to var mainīties vietējo lauksaimniecības produktu un importēto produktu struktūra tirgū. Krista Garkalne aicina apzināties, ka Latvijas lauksaimniecības nozarēm pastāv risks, piemēram, ja ES kopējā lauksaimniecības tirgū ienāk kāds lauksaimniecības produkts lielā apjomā, tad tas var izjaukt esošo situāciju ES kopējā tirgū, un nav svarīgi, vai ASV lauksaimniecības produkts tiek eksportēts uz Latviju vai kādu citu ES dalībvalsti. Ja tirgū palielinās kāda lauksaimniecības produkta piedāvājums un patēriņš nemainās, tad gluži loģiski cena samazināsies, un tad ne visi ražotāji spēs izdzīvot jaunajos tirgus apstākļos, sekas var skart veselu nozari, kas savukārt var izraisīt lielas sociālekonomiskās sekas.
Pagaidām vēl notiek darbs pie līguma izstrādes un LOSP pārstāvji aktīvi piedalās kopīgajās apspriedēs un darba grupās, lai panāktu optimālākos līguma nosacījumus, kas dotu labvēlīgāku rezultātu arī mums kā ES dalībvalstij. Šobrīd notiek nozaru apzināšana par prasībām un problēmām, lai iekļūtu ASV tirgū. LOSP laukaugu darba grupa gan ir pieņēmusi TTIP noraidošu lēmumu, jo mūsu nelielās saimniecības nespēs konkurēt ar amerikāņu investoriem, kuri tirgus ieņemšanas brīdī var nodarboties ar dempingu. Mēs paši protam un vēlamies saimniekot savā zemē un lauksaimniecībā izmantojamā zeme būtu izslēdzama no TTIP, tā Krista Garkalne.
Sarkanās līnijas
Eksperti norāda, ka sagaidāmā ES – ASV tirdzniecības liberalizācija var radīt ļoti nozīmīgas sekas lauksaimniecībā. Tā kā pašlaik sarunās vēl netiek runāts par konkrētiem tarifiem, tad grūti izvērtēt, kurās nozarēs varētu būt zaudējumi. Pastāv bažas, ka līgums var izjaukt līdzsvaru tirgū, īpaši lauksaimniecības tirgos, kuros pašreizējā ES nodokļu tarifu aizsardzība ir augsta un kuros ASV produkcijai ir zemākas izmaksas. Zemnieki norāda uz sarkano līniju, kuru nekāda kompromisa vārdā nav gatavi pārkāpt – vides un pārtikas drošuma standartu saglabāšana, sanitāro un fitosanitāro pasākumu regulējums, kā arī neparedzēt atkāpes no dzīvnieku veselības, pārtikas drošuma un kvalitātes noteiktajām ES prasībām, tajā skaitā attiecībā uz pārtikas piedevu, augšanas hormonu lietošanu, kā arī ģenētiski modificēto organismu risku novērtēšanu, kontroli, marķēšanu, izplatīšanu un izsekojamību.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis atzina, ka paralēli iespējamiem ieguvumiem, ņemot vērā, ka ASV ir lielākais bioloģiskās pārtikas patērētājs un varētu pieaugt bioloģiskās pārtikas eksports no Latvijas, pastāv daudz lielāks risks par ģenētiski modificētas pārtikas strauju ienākšanu Eiropas, tostarp Latvijas, tirgū.
Šobrīd sīkākas detaļas un argumenti pagaidām vēl nav izdiskutēti, jo līgums ir apspriedes stadijā par iespējamajiem interešu saskarsmes punktiem. “Lauksaimniekus interesē, kāds būs Latvijas tiešās lauksaimnieciskās ražošanas ieguvums vai tomēr zaudējumi. Eiropa un Latvija jau ir neizdevīgākā situācijā nekā ASV uzņēmēji, jo ASV nav parakstījusi Kioto protokolu, bet Eiropas uzņēmējiem tas uzliek papildu izmaksas. ASV ir naftas ieguves valsts un ASV energoresursu cenas ir stipri zemākas nekā Eiropā, nemaz nerunājot par Latviju,” uzsver Krista Garkalne.
Arī R. Lerhe piebilst, ka šobrīd ir grūti runāt par ieguvumiem un riskiem, jo kopumā var teikt, ka sarunas ir sākuma stadijā un nav skarti tādi nozīmīgi jautājumi kā, piemēram, tarifi un citi tirgus piekļuves nosacījumi.
Saskaņā ar aplēsēm, ES nolīgums ar ASV var palīdzēt palielināt ES rūpniecības nozares pienesumu IKP par 15 līdz 20%, ES uzņēmumiem, it īpaši mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem, gūstot labumu no piekļuves 850 miljonu patērētāju lielam tirgum.
Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās komitejas deputāti uzskata, ka topošajam nolīgumam ievērojami jāpalielina Eiropas uzņēmēju piekļuve ASV tirgum, bet nav pieļaujami kompromisi attiecībā uz ES standartiem. Tas arī nedrīkst ierobežot ES, dalībvalstu un pašvaldību tiesības uz regulējumu sabiedrības interesēs. Šīs komitejas pieņemtās rekomendācijas 10. jūnijā plānots apstiprināt EP plenārsesijas balsojumā. Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija plāno darbu pie papildinātās pozīcijas izstrādes pabeigt pēc Latvijas prezidentūras ES Padomē beigām.
Viedoklis
Jāgūst maksimāls efekts
Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece: “TTIP sarunas notiek ļoti lēni un pēdējās prognozes rāda, ka līgums netiks noslēgts ātrāk par 2018. gadu. Šobrīd vēl nav iespējams reāli izvērtēt, kādi būs ieguvumi un kādi zaudējumi, to var izdarīt tikai tad, kad ir zināmi vismaz aptuveni nosacījumi. Kopumā visas prognozes rāda, ka vislielākās konkurences problēmas, noslēdzot līgumu, var būt liellopu un vistas gaļas sektoram. Savukārt produktiem ar augstu pievienoto vērtību, inovatīviem un interesantiem produktiem ASV tirgus pieejamība var dot lielu izaugsmes iespēju. Pieņemot, ka līgums tiks noslēgts, mūsu mājasdarbs tuvākajos gados ir Latvijas patērētājus pārliecināt par mūsu produktu kvalitāti, iemācīt atšķirt vietējos produktus no importētajiem. Tādas kampaņas kā “Pērc vietējo!” ir daudzreiz svarīgākas nekā piketi un kampaņas pret topošo līgumu! Mums ir jābūt gudriem un jāiegūst maksimālais efekts no jebkuras situācijas, šajā gadījumā – izmantot ASV tirgus iespējas un nezaudēt vietējo tirgu!”‘
