Līgums ir, skaidrības trūkst – hokeja tirgū interese par Robertu Bukartu 0
Vienam no Latvijas hokeja izlases uzbrukuma līderiem Robertam Bukartam situācija ar klubu karjeru it kā būtu skaidra – pagarināts līgums ar Čehijas vienību “Zlin”, kurā pavadīta pusotra sezona. Taču tikpat labi viņš jau drīzumā varētu sev atrast jaunu darba vietu.
“Man līgumā ar “Zlin” bija punkts – ja līdz 1. jūnijam neatrodu kādu variantu KHL, tas automātiski pagarinās uz nākamo sezonu. Bija pārrunas ar vairākiem klubiem, bet ar vieniem es negribēju parakstīt, ar citiem nevienojāmies par finansiālajiem noteikumiem. Lauzt pašreizējo līgumu es negribēju, jo ar situāciju Zlīnā kopumā esmu apmierināts. Protams, ir vēlme spēlēt augstākā līmenī vai klubā, tagad arī paliek iespējas – es līgumu izpērku, mani aizmaina. Aģents saka, ka diezgan daudzi klubi interesējas, arī Čehijā, bet šobrīd “Zlin” komandā mainās vadība un treneri, līdz ar to nav īsti ar ko runāt par nākotni,” savu situāciju skaidro Roberts.
26 gadus vecais uzbrucējs stāsta, ka pārmaiņas Zlinas klubā sākās jau pagājušajā sezonā, kad fani pieprasīja, lai kluba prezidents atlaiž treneri. Sākotnēji turējās pretī spiedienam, bet tad arī pilsētas, kas sarūpē pusi no budžeta, vadība uzstāja uz atlaišanu, kas beidzās gan ar trenera, gan prezidenta aiziešanu. Viņu vietā ieceltie cilvēki tagad arī ir prom un atkal notiek pārmaiņas.
Ar 50 spēlēs iekrātiem 37 punktiem (19+18) Bukarts bija “Zlin” rezultatīvākais spēlētājs, un saprotams, ka labākajiem vienmēr ir opcijas. Ar dažiem KHL klubiem pārrunas turpinoties, līdz nometņu sākumam vēl ir laiks. “Šobrīd daudz atkarīgs no tā, vai komanda mani laidīs prom un par kādu summu, jo konkrēti tas līgumā nav noteikts,” norāda uzbrucējs.
Ar Rīgas “Dinamo”, kurš viņš pavadījis nepilnas septiņas sezonas, arī bijušas sarunas, taču abas puses nevienojās par sadarbību, tiesa, kāja durvīs vēl ir ielikta. Ir dzirdēta versija, ka latviešiem Čehijā spēlēt esot izdevīgāk nekā mājās. Roberts to nenoliedz: “Kopā ar bonusiem Čehijā situācija ir labāka. Uzskatu, ka KHL jāpelna vairāk, jo ir liela lidošana, tāli izbraukumi. Ir ģimene un tev jāzina, kāpēc to dari. Jā, it kā Rīgā esi mājās, bet pusi sezonas tāpat pavadi Krievijā.”
Vai Sanda Ozoliņa faktors nebūtu pietiekami liels, lai domātu par atgriešanos Rīgā? “Tobrīd, kad runājām, vēl nebija zināms, ka viņš būs galvenais treneris. Sandis bija foršs komandas biedrs un cerams, ka būs arī labs treneris un Rīgā hokejs ies uz augšu. Bobam Hārtlijam bija doma, ja kļūtu par galveno, sapulcināt “Dinamo” lielāko izlases spēlētājus. Varbūt pēc pāris gadiem komandas vadībai tas izdosies,” cerību izsaka Roberts.
Pasaules čempionātā Ķelnē Bukarts septiņās spēlēs sakrāja piecus punktus par rezultatīvām piespēlēm. Viņš spēlējis ar traumu un tagad strādā ar fizioterapeitu, lai savestu kārtībā ķermeni, tāpat arī kopā ar brāli Rihardu nu jau trešo vasaru trenējas pie bijušā tāllēcēja Mārtiņa Dakšas. “Čehijā komanda jau gatavojas kopā, jo tur algu maksā visus 12 mēnešus. Man bija pasaules čempionāts un ir atrunāts, ka vasarā trenējos mājās, bet vienībai pievienojos jūlija vidū, kad sākas ledus treniņi.”
Aizvadot sekmīgu debijas čempionātu, viņa jaunākais brālis Rihards Bukarts jau Ķelnē saņēmis darba piedāvājumus no dažādām Eiropas līgām. “Rihards droši vien centīsies palikt Ziemeļamerikā, jo nav jēgas 21 – 22 gadu vecumā braukt atpakaļ uz Eiropu. Kurā komandā, tas pagaidām nav zināms. Daudzi ziemeļamerikāņi gaida, ko paplašināšanās draftā izvēlēsies NHL jaunā komanda no Lasvegasas, tad arī pārējiem būs skaidrāka situācija,” brāļa situāciju komentēja Roberts Bukarts.
