Gunārs Nāgels: Kurš var nosaukt Latvijas-Padomju Krievijas miera līguma parakstītājus un zina to vēlāko likteni? 1
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā augustā plaši atzīmēja Latvijas–Padomju Krievijas miera līguma simtgadi.
Cits starpvalstu līgums, “Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS”, ir labāk pazīstams ne ar šo, tā oficiālo nosaukumu, un pat ne ar abiem īstiem līgumslēdzējiem – Hitleru un Staļinu, bet gan ar līguma parakstītāju vārdiem – PSRS ārlietu tautas komisāru Vjačeslavu Molotovu un Vācijas ārlietu ministru Joahimu fon Ribentropu.
Bet kurš var nosaukt Latvijas–Padomju Krievijas miera līguma parakstītājus un vēl mazāk to vēlāko likteni?
Padomju Krievijas pusē bija divi paraksti. Delegācijas vadītājs un līguma pirmais parakstītājs bija Krimas karaīmu ģimenē dzimušais revolucionārs Ādolfs Joffe.
Pēc līguma parakstīšanas viņš nodzīvoja vēl tikai septiņus gadus, jo 1927. gada 16. novembrī nošāvās 44 gadu vecumā.
Iemesls – atbalsts, ko bija sniedzis nežēlastībā kritušajam Leonam Trockim (Leibam Bronšteinam). Joffes sieva un meita pavadīja 20 gadus ieslodzījumā, bet dēlu nošāva 1937. gadā.
Latvijas pusē bija pieci līguma parakstītāji.
Bēdīgas beigas sagaidīja arī Latvijas delegācijas vadītāju, Bauskas apriņķī dzimušo diplomātu Jāni Vesmani. Viņu izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā, un viņš mira Vjatlagā 64 gadu vecumā 1942. gada 13. jūnijā.
Otrs līguma parakstītājs no Padomju Krievijas puses bija Polijas ebreju revolucionārs Jakubs Gaņeckis (jeb Haņeckis) – Varšavā dzimušais Jakovs Furstenbergs.
Divus mēnešus pēc miera līguma parakstīšanas Gaņeckis sāka darbu kā pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis (t. i., vēstnieks) Latvijā.
Čeka viņu apcietināja Maskavā 1937. g. 18. jūlijā par aizdomām par spiegošanu Polijai un Vācijai. Gaņecki nošāva 1937. gada 26. novembrī, un divas nedēļas vēlāk nošāva arī viņa sievu.
Latvijas pusē bija vēl četri parakstītāji – jurists un politiķis Pēteris Berģis (izsūtīts 1941. gada 14. jūnijā; mira 59 gadu vecumā Usoļlagas nometnē 1942. g. 21. janvārī); politiķis Ansis Buševics (padomju okupācijas laikā 1940. gadā darbojās okupācijas varas “Tautas Saeimā”.
Sākoties Vācijas–PSRS karam, bēga uz Krieviju, kur mira 1942. g. 10. augustā); Eduards Kalniņš (vēlāk Latvijas kara ministrs; mira 87 gadu vecumā trimdā ASV 1964. g. 28. jūnijā); jurists un politiķis Kārlis Pauļuks (vēlāk Latvijas tieslietu ministrs; mira 74 gadu vecumā Latvijā 1945. g. 21. janvārī).
Tādi ir tie likteņi.
