Līguma noteikumi kā cilpa kaklā! Luterāņi cīnās par Valtaiķu baznīcu 0
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laikā, kad dievnami kļūst arvien tukšāki, īpaši laukos, tos grūti uzturēt, tomēr neizskatās, ka dievnamu skaits saruktu un baznīctēvu ambīcijas pierimtu. Luterāņu starpā īpaši principiāls strīds ir par Valtaiķu baznīcas ēku, un izskatās, ka pēc ilgstošas tiesvedības Latvija vēl arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa varētu lemt par to, kam šai baznīcas ēkai piederēt.
Tas bija tikai daudzpunkts
Pirms septiņiem gadiem “Latvijas Avīzē” vēstījām par samilzušo strīdu ap Kuldīgas novada Laidu pagastā esošo Valtaiķu baznīcu (“Draudze pret luterisko “jumtu””; “LA” 2015. gada 13. aprīlī). Šī baznīca kultūrvēsturisko vērtību cienītāju acīs ir ievērojama ar savām skaistajām vitrāžām. Publikācijā pētījām, kā nonākts līdz tam, ka šis dievnams baznīcēnu un baznīctēvu ieskatā vairs nav tikai kā lūgšanu un tūristu apskates vieta, bet arī – kā strīdu objekts.
Vairākus gadus ilga tiesāšanās starp Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB), Valtaiķu autonomo evaņģēliski luterisko draudzi un citiem par īpašumu tiesībām – kam pieder baznīca un zeme (skat. uzziņu). 2015. gada aprīlī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atzina LELB īpašumtiesības uz Valtaiķu baznīcu, zemi zem tās un ap to (0,41 hektārs), kā arī uz mācītājmuižas ēkām un 14 hektāriem zemes. Likās, ka te arī liekams punkts. Tomēr, kā izrādās, tas bija daudzpunkts, jo nekas nav beidzies.
Valtaiķu draudze 2016. gada 1. novembrī vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). 2017. gada 28. februārī no ECT saņemta atbilde, ka lietai piešķirts numurs, bet 2021. gada vasarā no ECT saņemts jautājums, vai valtaiķieši uztur savu prasību, uz ko nosūtīta apstiprinoša atbilde. Tātad lieta, visticamāk, tiks izskatīta.
LELB kopš 2015. gada ar draudzes mācītāju Vari Bitenieku esot runājusi par sadzīvošanu, un abas puses bija vienojušās, ka, kamēr notiek sarunas, uz āru sabiedrībā neko nenest. Bet nupat V. Biteniekam vadzis tomēr lūzis: viņš uzskata, ka draudze pazemota, netiek baznīcā un dievkalpojumi jānotur, kur pagadās.
Līguma noteikumi kā cilpa kaklā
Mācītājs V. Bitenieks stāsta, ka baznīcas atslēgas atdotas 2017. gada 20. decembrī. “Mēs, protams, gribējām izmantot šo ēku, lai gan nebijām vairs tās īpašnieki. Mūsu draudzes darbība saistībā ar Valtaiķu dievnama ēku attīstījās divos virzienos. Pirmais ceļš bija mūsu draudzes sarunas, vēstuļu korespondence ar jaunajiem ēkas īpašniekiem, LELB dažādām amatpersonām: bīskapu Hansu Jensonu, mācītāju Erlandu Lazdānu, kurš, it kā vadīdams jaundibināto LELB Aizputes draudzi, bija kļuvis atbildīgais par Valtaiķu dievnamu, un jauno Valtaiķu dievnama atslēgas turētāju Maiju Gaveri.
Ar to brīdi kļuva skaidrs, ka LELB nebūt negrasās ievērot savu solījumu Augstākai tiesai, kas ir arī rakstīts 2015. gada 2. aprīļa spriedumā, proti, ka tajā brīdī, kad LELB iegūs savā īpašumā Valtaiķu baznīcu, tā tiks nodota Valtaiķu autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes lietošanā. Valtaiķu baznīcā dievkalpojumus sāka noturēt Erlans Lazdāns. Vietējās draudzes vietā, lai izskatītos pēc draudzes, sāka braukt daži cilvēki no Aizputes LELB draudzes.
Mēs, vēsturiskā vietējā Valtaiķu draudze, palikām bez baznīcas ēkas izmantošanas iespējam,” man saka V. Bitenieks. “Mēģinājām noslēgt līgumus ar LELB. Tas neizdevās. Jo līgumu noteikumi bija kā cilpa kaklā. Mēs draudzē kārtīgi apspriedām un pēc trešā līguma piedāvājuma sapratām, ka nav vērts tālāk runāt ar LELB vēl par kādu baznīcas ēkas izmantošanas līgumu.”
Kā norāda V. Bitenieks, parakstot LELB piedāvāto līgumu, būtu bijis jāatzīst LELB bīskapu kolēģijas vadlīnijas baznīcu ēku izmantošanā. Šīs vadlīnijas pieprasot ievērot LELB mācību. Taču V. Bitenieka ieskatā šī mācība ir pilnīgā pretrunā ar Pasaules Luterāņu federācijas, Eiropas Evaņģēlisko baznīcu kopienas un visā pasaulē akadēmiskajās protestantu universitātēs mācīto teoloģiju.
Kā teologs, kurš studējis Latvijas un Heidelbergas universitātēs, V. Bitenieks nekad nevarēšot piekrist LELB mācībai, piemēram, par aizliegumu sievietēm kļūt par mācītājām. Valtaiķu draudze ir zem LELBP – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē. Šo baznīcu vada sieviete, un šajā baznīcā ir daudzas sievietes mācītājas. V. Bitenieks uzskata, ka tādā ziņā šie LELB piedāvātie līgumi par Valtaiķu dievnama izmantošanu bijuši viltīgi. Savukārt valtaiķiešu piedāvāto līgumu LELB vispār neesot apsprieduši.
“Otrs virziens mūsu draudzei pavērās 2019. gadā. Mūsu arhibīskape Lauma Zušēvica uzaicināja mani būt LELBP sastāvā sadarbības sarunās ar LELB. Pirmās notika Dublinā. Sēdējām vairākas dienas kopā. Bija tāda sajūta, ka LELB cilvēki, arī arhibīskaps Vanags, ir sevī it kā divi cilvēki: vieni ir tie, kas sarunājas pie oficiālā sarunu galda, un pavisam citi ir tie paši cilvēki, kad sēžam un runājamies pie pusdienu galda.
Šādās sarunās var tikai zīlēt: vai tevi kāds dzird un saprot vai arī dzird un nesaprot. Bet visbiežāk izrādās, ka tevi dzird, pacieš, bet pilnīgi ignorē to, ko tu esi teicis. Personīgi man šīs sarunas parādīja, ka starp abām baznīcām nav iespējams sadarboties. Vieglāk baptisti ar pareizticīgajiem par kaut ko vienosies nekā LELB ar LELBP. Ikreiz, kad mēģināju izvirzīt Valtaiķu baznīcas jautājumu, tas tā arī palika nesadzirdēts. Tās bija formālas baznīcu sarunas, kurās tālāk nevarēja tikt par to secinājumu, ka esam tik dažādi.
Tādēļ arī Valtaiķu draudze paliek ārpus Valtaiķu baznīcas. To nevarēja šajās sarunās atrisināt. Sadarbības sarunas starp abām baznīcām pārtrauca pagājušā gada jūnijā LELB. Iemesls tika atrasts kā arhibīskapes Laumas Zušēvicas vēstule Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kurā viņa lūdza, izstrādājot likumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcu, iekļaut tādu normu, ka nākotnē tur varēs kalpot arī LELBP mācītāji un mācītājas. Šo vēstuli tad LELB uztvēra kā nedraudzīgu žestu, jo viņi uzskata, ka Svētā Pētera baznīca iegūšanai viņu īpašumā šī vēstule traucē pārliecināt Latvijas valsti,” stāsta V. Bitenieks.
Draudze sanāk tautas namā
Valtaiķu draudze turpina darbu savā vēsturiski ģeogrāfiskajā teritorijā. Regulāri notiek dievkalpojumi, kristības, kapusvētki, laulību iesvētes. 2018. un 2019. gadā 24. decembrī draudze Ziemassvētkus svinējusi iepretim baznīcai pāri ielai Valtaiķu tautas namā, kur ielaidusi Laidu pagasta pārvalde. Pati Valtaiķu baznīca Ziemassvētku vakarā bijusi tumša un tukša. Tur Ziemassvētki svinēti tikai nākamajā dienā. Sākot ar 2020. gadu, draudze saviem pasākumiem vairs nelūdz iespēju izmantot Valtaiķu baznīcas ēku.
“Tautas namā vēlējāmies ierīkot kapelu, diemžēl nams izrādījās nedrošs, lai tur pulcētos – pašvaldība vairs neatļāva. Sākumā kā tādi hernhūtieši pulcējāmies draudzes vecākā mājās, arī kapos kapu svētkos, pēc tam pašvaldība laipni atļāva Laidu muižā, pēc tam – Kazdangas pilī, uz kurieni pārvedām arī savas ērģeles,” saka V. Bitenieks. Grūti esot sniegt atbildes cilvēkiem no malas uz jautājumu: kāpēc jūs neturat dievkalpojumus Valtaiķu baznīcā? Šis jautājums izskanot no kapusvētku apmeklētājiem, no cilvēkiem, kas vēlas apskatīt baznīcu, no Latvijas mūziķiem.
“Draudze gadu desmitiem rūpējusies par dievnamu, tāpēc tāda attieksme ir sāpīga. LELB daudz runā par ciešanām un mocekļiem un ļoti stipri velk katolicisma un pareizticības virzienā, ko maz kur Eiropā luterāņi saprot. Luteriskais gars – tās ir brīvas domas un centrā, svarīgākā ir draudze. Starp citu, Valtaiķos citas draudzes bez mūsējās nav. Jā, atbrauc LELB mācītājs un notur dievkalpojumu ar jocīgu liturģiju, kvēpina vīraku, kas nav luterāņu tradīcijās, no kā apjūk cilvēki. Tā ir tāda svētdarbība kā pareizticīgajiem, kuriem baznīca ir tur, kur notiek rituāli. Bet luterānismā draudze ir tur, kur cilvēki pulcējas Dieva vārdā un dievkalpojums notiek draudzē,” teic V. Bitenieks.
Kazdangas pils baznīcas vietā
Kādā svētdienā aizbraucu uz Kazdangas pili. Tur pils mazajā zālē uz dievkalpojumu pulcējušies deviņi no 39 draudzes locekļiem no Valtaiķiem, Sieksātes, Laidiem, Kuldīgas, Aizputes un Kazdangas. Mācītājs V. Bitenieks notur klasisku dievkalpojumu ar dievvārdiem, dziedāšanu un ērģeles skaņām. Par laicīgām lietām tiek runāts pēc tam pie kafijas galdiņa. Sarunās izskan gan klusāks, gan skaļāks aizvainojums par to, ka padzīti no savas baznīcas.
Pensionētais inženieris Miervaldis Feldmanis man saka, ka piederīgs draudzei jau sestajā paaudzē un tagad ļoti pārdzīvo, ka padzīts no baznīcas: jūtoties kā sliktais koks ar sliktiem augļiem no Svētajiem rakstiem, kuru tagad LELB ar Vanagu nesaprot un knābā nost.
Milzīgs pārdzīvojums par notiekošo ir arī 86 gadus vecajam draudzes priekšniekam Tālim Lagzdiņam: “Draudzi vadu jau 43 gadus. Pati draudze pastāv 500 gadus, un tagad esam savu baznīcu zaudējuši. Paldies kazdandzniekiem, kas laipni iedeva patvērumu. Ticu, ka tiksim atpakaļ, tikai nezinu, kad. Ceru uz Eiropas tiesu.”
Draudzes loceklis ir un dievkalpojumu apmeklēja arī Kurzemes pusē zināmā piena produktu ražošanas uzņēmuma “Elpa” vadītājs Gundars Sisenis, kurš spriež: “Kristīgi cilvēki tā nerīkojas, nemet draudzi ārā no baznīcas!”
Ar savu mācību svešā baznīcā nevar
Kā situāciju komentē Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca? LELB juriste Anitra Vanaga “Latvijas Avīzei” norāda, ka juridiski jautājums ir izlemts ar tiesas spriedumu. LELB kā Valtaiķu dievnama īpašnieks 2018. un 2019. gadā piedāvājusi Valtaiķu autonomai draudzei vienoties par baznīcas izmantošanu, nosakot maksājumu 25 eiro par dievkalpojumu vai citu pasākumu, ja tas ilgst ne ilgāk kā divas stundas. Ja dievkalpojums vai cits pasākums ilgst ilgāk kā divas stundas, tad papildus maksājami septiņi eiro par katru pusstundu. Ja laulība vai laulības iesvēte ilgst ne ilgāk kā divas stundas, tad samaksa par dievnama lietošanu ir 50 eiro, bet, ja pasākums ilgst vairāk nekā divas stundas – 100 eiro
Neraugoties uz to, ka rakstiska vienošanās nav noslēgta, Valtaiķu autonomai draudzei tikusi nodrošināta iespēja izmantot baznīcu dievkalpojumiem, ja to norises laiki bija savlaicīgi savstarpēji saskaņoti. 2018. gada 20. martā LELB Bīskapu kolēģija pieņēmusi lēmumu par vadlīnijām baznīcas izmantošanai citām draudzēm, kas primāri noteikusi kā pamatu baznīcas iznomāšanai līgumu vai vienošanos, ar kuru baznīcas lietotājs uzņemas atbildību par baznīcas ēkas un inventāra saglabāšanu.
“Šīs vadlīnijas paredzēja, ka baznīcas lietotāja pasākumos, uzrunās vai publikācijās nav pieļaujama retorika, kas ir naidīga LELB, un sprediķos, uzrunās un publikācijās netiek veikta polemika pret LELB mācību un aizstāvēts dzīvesveids grēkā atbilstoši Satversmes preambulai un Sinodes lēmumiem. Bīskapu kolēģijas vadlīnijas baznīcas iznomāšanai citām draudzēm tika pievienotas līguma projektiem, kas tika piedāvāti Valtaiķu autonomajai evaņģēliski luteriskajai draudzei 2018. un 2019. gadā.
Sakarā ar to, ka autonomā draudze negribēja parakstīt šo piedāvāto vienošanos ar LELB, diemžēl Valtaiķu autonomā draudze vairs nevarēja turpināt baznīcas izmantošanu. Jāatzīmē, ka piedāvātajā līguma projektā bija atrunāti saimnieciskie jautājumi, kas attiecas uz lietotāja tiesībām un īpašnieka tiesībām un pienākumiem. Piemēram, līgums paredzēja, ka baznīcas īpašnieka pārstāvim ir pienākums nodrošināt piekļuvi baznīcā vismaz stundu pirms dievkalpojuma ziemas periodā, lai lietotājs, patstāvīgi sagādājot apkures materiālu, pirms pasākuma sākuma varētu sasildīt un uzturētu siltu baznīcu un ģērbkambari,” skaidro A. Vanaga.
Pamatojoties uz 2018. gada 24. maijā noslēgto līgumu starp LELB un Aizputes evaņģēliski luterisko draudzi, LELB nodevusi Valtaiķu baznīcas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu Aizputes evaņģēliski luteriskai draudzei. Līdz ar to, lai vienotos par Valtaiķu baznīcas izmantošanu, Valtaiķu autonomajai draudzei esot iespēja par to runāt ar īpašuma pārvaldniekiem, kas ikdienā rūpējoties par Valtaiķu dievnama uzturēšanu un sakopšanu, kā arī dažādu restaurācijas projektu īstenošanu. Ja Valtaiķu autonomā draudze vēloties izmantot Valtaiķu baznīcu, tad tai ir arī jāuzņemas saistības – ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, un LELB kā īpašnieks esot piedāvājis korektu, tiesisku risinājumu, teic A. Vanaga.
“Diemžēl Valtaiķu autonomā draudze nevis mēģina atrisināt problēmas, bet turpina nepatiesas un sagrozītas informācijas izplatīšanu, kas neveicina izlīgumu un cieņpilnu savstarpējo attiecību veidošanu un noteikti nav laba liecība par mums – kristiešiem, kuru piederība ir debesīs,” nobeidz A. Vanaga.
Parāda latvieša raksturu?
Pie Valtaiķu baznīcas ēkas ziņu dēļa lapiņā lasu, ka šajā dievnamā LELB uzdevumā dievkalpojumu vada mācītājs Erlands Lazdāns. Pa norādīto tālruni man ar viņu neizdevās sazināties vairākas dienas. Toties ar pirmo zvanu klausuli pacēla palīgmācītājs, vikārs Elmārs Derzāvis, kura tālruņa numurs arī bija norādīts uz lapiņas. Viņš teica, ka notikusi rokāde un viņu abu vietā būšot cits mācītājs un vikārs. “Jā, mēs abi kādu laiku Valtaiķu baznīcā kalpojām. Dievkalpojumi notika reizi mēnesī. Uz tiem brauca Aizputes draudzes locekļi, kāds vietējais atnāca. Parasti bija ap desmit cilvēki,” saka E. Derzāvis, kurš pats ir no Kuldīgas.
Raksturojot izveidojušos situāciju, vikārs teic, ka pie vainas esot latvieša mugurkauls, kas nelokās. Abām pusēm. Vienā ziņā tas esot labi, jo parāda latvieša raksturu, bet slikti – ka notiek dalīšanās un nevarot apvienoties. Un neba Valtaiķi esot vienīgais gadījums. Netālajā mazajā Aizputē vien esot trīs luterāņu draudzes, adventisti, baptisti un vēl citas.
Uzziņa
Luterāņu draudžu skaits
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes – 287
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē – 111, tajā skaitā 11 Latvijā.
Uzziņa
Īpašumtiesību strīds ap Valtaiķu baznīcu
Kā un kāpēc sākās strīds ap Valtaiķu baznīcu? Atgādinām faktus, kas tika minēti “Latvijas Avīzes” publikācijā “Draudze pret luterisko “jumtu”” 2015. gada 13. aprīlī.
Drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā Saeima pieņēma likumu “Par reliģiskajām organizācijām”, un reliģiskās organizācijas varēja atjaunot savu tiesisko statusu, reģistrējoties kā juridiskas personas. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) reģistrēja savu 1989. gada satversmi Reliģijas lietu departamentā 1990. gada februārī, taču ne visi mācītāji piekrita spēcīgai varas centralizācijai. Viens no tādiem mācītājiem, kas vēlējās draudžu lielāku autonomiju, bija Sigurds Sproģis, tāpēc viņš savas Valtaiķu, Aizputes, Snēpeles un Cīravas draudzes nolēma reģistrēt kā no LELB neatkarīgas, autonomas draudzes, ko 1991. gada jūnijā arī izdarīja. Ļaužu iecienītajam S. Sproģim (viņš 2013. gadā miris) nenācās grūti pārliecināt savas draudzes par tādu soli. Tajā brīdī neviens pat nevarēja iedomāties, kādi sarežģījumi autonomajām draudzēm radīsies tām agrāk piederošo īpašumu atgūšanā.
1993. un 1994. gadā reliģiskās organizācijas saskaņā ar likumu “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” varēja iesniegt vietējām pašvaldībām pieteikumus par to īpašumu atgūšanu, kas piederējuši uz 1941. gada 21. jūliju. Arī Valtaiķu autonomā evaņģēliski luteriskā draudze Laidu pagasta zemes komisijā pieprasīja draudzei Latvijas brīvvalsts laikā piederošos īpašumus: baznīcas ēku, mācītāja fermas ēkas un zemi. Vēlāk izrādījās, ka pieteikumu par Valtaiķu draudzes īpašumu atdošanu Kuldīgas rajona valdei iesniegusi arī LELB.
Likums nosaka, ka gadījumā, ja uz viena un tā paša īpašuma atgūšanu pretendē divas reliģiskas organizācijas, strīdu izšķir tiesa, balstoties uz Reliģisko lietu pārvaldes atzinumu. Ilgu laiku neviena no reliģiskajām organizācijām tiesā nevērsās, Valtaiķu draudze turpināja lietot baznīcas ēku un zemi zem tās. Turpmākajos gados daļu no zemēm, no kurām Valtaiķu draudze atteicās, īpašumā iegādājās vietējie zemnieki.
Tomēr īpašumtiesības līdz galam netika sakārtotas, un četrpadsmit gadus pēc tam, kad bija beidzies termiņš, līdz kuram reliģiskas organizācijas varēja pieprasīt atpakaļ īpašumus, 2008. gadā LELB iesniedza tiesā prasību pret Laidu pagasta padomi un Valtaiķu autonomo evaņģēliski luterisko draudzi, prasot atzīt LELB par bijušās Valtaiķu draudzes tiesību pārmantotāju, kā arī atzīt LELB tiesības uz īpašumiem.
Luteriskās baznīcas īpašumtiesības ir sarežģīts jautājums. Gadsimtu gaitā mainījušās valsts iekārtas un likumi, pašu baznīcu satversmes un statūti, ko dažādi interpretē ne tikai ieinteresētās puses, bet arī tiesa. Bet īsumā – no LELB viedokļa visi īpašumi, kas pieder draudzēm, ir baznīcas kopēja manta. Draudzes rīkoties ar šiem īpašumiem drīkst tikai ar LELB Virsvaldes piekrišanu; ja kāda LELB draudze izstājas no LELB, īpašumu pārņem LELB. Autonomo draudžu viedoklis: ja mēs neesam iestājušies LELB, tad kādas gan tiesības tai uz mūsu īpašumiem? LELB “Latvijas Avīzei” toreiz skaidroja, ka 2006. gadā tika veikts visu savulaik LELB pieprasīto, bet vēl līdz galam neatgūto īpašumu audits. LELB konstatējusi, ka autonomo draudžu īpašumi Zemesgrāmatā nav reģistrēti. LELB Virsvaldē nolemts sakārtot šo jautājumu, uzsākt tiesvedību un pēc īpašuma tiesību atjaunošanas uz LELB vārda atļaut autonomajām draudzēm lietot dievnamus, kamēr šīs draudzes darbojas. Par tiesvedības gaitu – fakti šā raksta sākumā.
