Paši sev gan kungi, gan kalpi. Ciemos Zeiliņu ģimenes saimniecībā, kur no ķiplokiem gatavo arī alu! 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Ķiplokos ir liels spēks. Der gan veselībai, gan rakstura rūdījumam, ko SIA “Ķiploku pasaule” saimnieki Antra un Aigars Zeiliņi izjutuši arī tās reizes, kad kāda no dabas stihijām pamatīgi papostījusi stādījumus. Šogad liela daļa apslīka, bet viņi plinti krūmos nemet un uz Jāņiem pirmo reizi liek galdā pašbrūvētu ķiploku alu.
Zeiliņu saimniecība atrodas Olaines novadā, ciemā ar lepnu nosaukumu un interesantu vēsturi – Uzvaras Līdums. Pēc Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosmes 1936. gadā te tika nosusināts 200 hektāru liels purvs un piešķirti ap 14 hektāru lieli zemes gabali Latvijas armijas brīvības cīņu dalībniekiem saimniecību ierīkošanai.
Mūsdienās Uzvaras Līduma lauku sētām noteikts kultūrvēsturiskā mantojuma statuss, kas neļauj veikt pamatīgākas pārmaiņas un taisīt lielus žogus. Ļaudis brauc šurp ekskursijās – vieni pēc vēstures stāstiem, citi pie Zeiliņiem, lai šo to vairāk uzzinātu par ķiploku audzēšanu un pārstrādi un nogaršotu saimnieces gatavotos produktus, kas savā dažādībā skaitāmi jau divos desmitos.
Rit vienpadsmitais gads, kopš Antra, ekonomiskās krīzes dēļ palikusi bez darba, nomainīja mārketinga speciālistes amatu pret sešu hektāru zemi Uzvaras Līdumā, kur līdzīgi kā savulaik brīvības cīnītāji kopā ar vīru Aigaru visu sākuši no nulles.
Paši sev kungi un kalpi
“Kad te ienācām, bija tikai aizaugusi zeme – nekas cits. Ne ceļa, ne ēkas, dzīvojām vagoniņā. Pa šiem gadiem uztaisījām ceļu, uzbūvējām ēkas, sastādījām kokus, iekopām dārzu un laukus, izrakām trīs dīķus,” stāsta Antra, kad apstaigājam viņas saimniecību.
Abas meitas sākotnēji pat nav sapratušas, kāpēc vecāki no ērta biroja darba pārceļas pie zemes! Pirms pieciem gadiem Aigars sekojis sievas piemēram un pametis ienesīgu amatu “Audi” un “BMW” markas autosalonā. Beidzot abi, kā paši smej, bija kļuvuši par kungiem un kalpiem – vienā personā.
Pašu celtajā guļbaļķu mājā Zeiliņi dzīvo otro gadu, bet ekskursantus uzņem ēkā, kas sākotnēji bija iecerēta tehnikas novietošanai, tomēr pārtapusi par ražotni, degustācijas zāli un kopš pavasara arī vīra alus brūzīti. Vienā reizē šeit satilpst līdz 50 cilvēku.
Par ciemiņu trūkumu nevarot sūdzēties, īpaši laikā, kad Jelgavā notiek kāds plašāks sarīkojums. Ledus vai smilšu skulptūru festivāla nedēļā ik dienu iebraucot 30 līdz 40 cilvēku lielas grupas, ļoti bieži no Lietuvas, tāpēc Antra savā ķiploku produktu plauktā cenu zīmes nomaina no latviešu uz lietuviešu valodu.
Par ķiploku lauku saimniecei šogad kreņķīgs prāts, jo pēc sniegiem bagātās ziemas, atkušņiem un lietavām lielākā daļa rudenī stādīto ķiploku neizdzīvoja. “Vēl tikai mums sausuma trūka, citādi esam dabūjuši visas trīs dabas stihijas,” viņa nosaka. Vispirms atnākusi krusa ar olas lieluma gabaliem, kad atlicis vien no dzīvojamā vagoniņa žēli noskatīties, kā tiek iznīcināts aptuveni hektāru lielais ķiploku tīrums.
“Tad nu gan nolaidās rokas, domāju, vai nevajag visu pamest, tik liels bija sitiens,” atzīst saimniece. Citu gadu uznācis kailsals un Zeiliņi atkal pazaudējuši ražu. Šis būšot izšķirošs gads, kad izvētīšot, ko paši var un grib pacelt.
Kopš Aigars īstenojis savu sapni par alus darītavu, viņam vairāk laika vajadzēs veltīt brūža darbiem, bet ķiploku audzēšana prasa daudz roku un tehnikas darba, ko līdz šim uzņēmies vīrs. Antra vairāk noņemoties ar ravēšanu, siltumnīcu, pa ķēķi ar produktu gatavošanu un ciemiņiem. “Un, diendienā darot smagus fiziskus darbus, spēku jau vairāk nekļūst,” viņa nosaka.
Latvieša čili spēja
Ideja par ķiploku audzēšanu atnākusi no dzirdētā mārketinga semināros un kursos, kur tika runāts par Latvijā audzētu ķiploku trūkumu. Otrs dzinulis – ieprecējusies ģimenē, kas bija lieli ķiploku cienītāji. “Vīra vecākiem pagrabā bija lieli krājumi, nu ar tiem arī sākām,” skaidro saimniece. Arī pašas gatavotajās ikdienas maltītēs allaž pieliekot ķiploku – latvietis taču bez tā nevar!
No šķirnēm par piemērotākām atzītas divas – ukraiņu ‘Ļubaša’ un ienācēja no Igaunijas. Varot palepoties, jo ar ķiploku pārstrādi sākusi nodarboties pirmā. Vispirms gatavojusi ķiploku pulveri, marinētu ķiploku ziedus, kā arī pesto, un tad jau maisam gals bijis vaļā.
Bagāts ir Antras gatavoto produktu plaukts, bet nosaukumi uz burciņām – skanīgi. Nu kaut vai “Asais kliedziens”, “Rīkļurāvējs”, kas raksturo, kā varbūt varētu padomāt, nevis ēdājam sagādātās ciešanas, bet burciņas satura asuma pakāpi, jo ķiplokiem, dārzeņiem un citiem produktiem pievienoti arī halapenjo pipari.
Pārliecinājusies, ka arī latviešiem ir pa kaulam produkti ar čili asumu. Pašas vīrs ir to vidū un par iecienītāko nosauc “Aso kliedzienu”, kas no “Ķiploku pasaules” sortimenta ir pats spicākais. Skaidrs, ka degustācijas reizēs uz galda atrodas arī kāds “ugunsdzēsēju” produkts, lai glābtu neapdomīgo ciemiņu, kas nav novērtējis savu čili spēju.
Ķiplokiem piestāv arī avenes un smiltsērkšķi, ko atzinusi “Novada garšas 2021” pārtikas ražotāju konkursa profesionāļu žūrija, piešķirot sudraba un bronzas godalgu attiecīgi smiltsērkšķu-ķiploku un aveņu-ķiploku mērcei. Pašai autorei vislabāk garšojot mērce ar smiltsērkšķiem, ko kā piedevu pievienojot gaļas un zivju ēdieniem, arī sieram u. c. Savukārt aveņu mērci izmantojot, nu jau var teikt, slavenajā gaļas ruletē, ar kuru pirms diviem gadiem cienājusi televīzijas raidījuma “Gandrīz ideālas vakariņas” viesus un tagad recepti piedāvā arī “Mājas Viesa” lasītājiem.
Čili audzē pati, arī tomātus, avenes un vēl daudz ko. Šogad lai – siltumnīcā sastādīti precīzi 212 tomātu stādi, kad nāk ražas laiks, dienā novāc aptuveni 200 kilogramus tomātu.
Tagad arī ķiploku alus
Ķiploku alus Aigaram bijis sen padomā. Pateicoties jaunākās meitas Elīnas prasmei uzrakstīt konkurētspējīgu projektu, par Eiropas Savienības fondu atbalsta finansējumu iepirkuši iekārtas un izveidojuši brūzīti ar trīs alus tvertnēm.
Zeiliņu jaunākā atvase turpina darboties vecāku uzņēmumā par mārketinga speciālisti un meklē alum noietu. Vecākā Kristīne un viņas vīrs iesaistījušies zīmola un etiķešu dizaina izveidē. Zeiliņu alum izvēlēts zīmols “Migla”, kam esot trejādas nozīmes, pati romantiskākā nāk mantojumā no kādreizējās purva zemes, jo katru rītu Uzvaras Līduma ļaudis sagaida migla.
Nupat sarīkota darītavas atvēršana, kurā ciemiņus iepazīstinājuši ar jau pieminēto ķiploku garšas alu “Talka”. Nosaukums veltīts nozīmīgam saimniecības notikumam – talkām, kas notiek rudenī, kad ķiploki jāstāda, un vasarā uz ražas vākšanas laiku, kad palīgos sabrauc radi, draugi un paziņas.
Vārds “Asna”, kas dots “Pilsner” šķirnes alum, aizgūts no ciema vēstures, kad jaunie zemes saimnieki nosprieduši, ka pirmajam bērnam, kurš te piedzims, dos vārdu Asna vai Asns. Atskrējusi meitenīte, un viņu nosauca par Asnu. Par godu notikumam Kārlis Ulmanis ģimenei uzdāvinājis simt latus un Latvijas karogu.
Jāņiem alus darītāji veltījuši Jāņu nakts alu, kurš šogad tiks celts galdā Zeiliņos, kad kā allaž uz līgošanu sabrauks pašu un meitu radi un draugi. Visi, kam ir tautastērps, velk to mugurā, vainagus pin no pašu pļavas puķēm, lec pāri ugunskuram un veic pat īpašu attīrīšanās rituālu, kad visas ķibeles saraksta uz papīra un sadedzina Jāņu ugunskurā.
Uzziņa
Kas ir “Novada garša”?
“Novada garša” ir pasākumu kopums, kuru kopš 2019. gada rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
“Novada garša” piedāvā:
• Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – bezmaksas dalību katalogā “www.novadagarsa.lv” (reģistrēts teju 1000 mazo ražotāju visā Latvijā).
• Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – dalību “Pārtikas produktu kvalitātes konkursā”, kurā starptautiska ekspertu (šefpavāri, pārtikas tehnologi) žūrija sniedz vērtējumu par produktu un rekomendācijas tā lietošanā/kvalitātes uzlabošanā.
• Izglītības iestāžu pavāriem un ēdinātājiem – lai celtu šīs profesijas prestižu sabiedrībā, iespēju pilnveidot un atsvaidzināt zināšanas pavārmākslā, piedaloties konkursā “Mana novada garša”, kurā mentoru – Latvijas pazīstamāko šefpavāru – vadībā var sacensties par labākā titulu, piedalīties praktiskās meistarklasēs, kā arī iepazīt jaunākās tendences un tehnikas pavārmākslā.
Patērētājiem un sabiedrībai kopumā:
• vienuviet apkopotu informāciju par pašmāju mazajiem ražotājiem un mājražotājiem,
• ik vasaru četros Latvijas reģionos iespēju piedalīties publiskos pasākumos (atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī), kuros var iepazīt reģionu mazo ražotāju un vietējo krodziņu šefpavāru piedāvājumu.
3 zelta padomi uzņēmējdarbībā
• Nepamest iesākto un nepadoties grūtībām ceļā uz mērķi! Savā saimniecībā esam pazaudējuši trīs ķiploku ražas, kas ir gan morāls, gan materiāls zaudējums, tāpēc bija arī pārdomas izbeigt saimniekošanu, tomēr nepadevāmies un turpinām audzēt un pārstrādāt ķiplokus.
• Mācīties, mācīties un mācīties – no savām kļūdām, citu pieredzes un informācijas, ko atrodam internetā un kuru mums pastāsta arī klienti. Vācam dzīves gudrību pa graudiņam.
• Ar savu produktu kvalitāti un dažādību noturēt esošos un piesaistīt jaunus klientus. Sekot līdzi viņu interesēm, prast ieklausīties, vienlaikus paturot prātā, ka pircējam ne vienmēr ir taisnība.
Uzziņa
Antra Zeiliņa, SIA “Ķiploku pasaule”
• Izmācījusies 16. profesionāli tehniskajā skolā par šuvēju, Latvijas Lauksaimniecības universitātē izstudējusi socioloģiju, strādājusi mārketinga jomā, bijusi pasniedzēja.
• Ar ķiploku audzēšanu un pārstrādi, piepalīdzot vīram Aigaram, nodarbojas kopš 2012. gada.
• Gadu apmeklējusi dažādu tematu seminārus Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).
• Piedalījusies LLKC organizētajos pieredzes apmaiņas braucienos.
• Virtuves iekārtošanai saņemts LEADER finansējums.
