Līgo vakara slepkavība. Vai greizsirdības dēļ? 0
Tas notika tagadējā Rēzeknes novada sādžā pirms 18 gadiem – 2001. gada Līgo vakarā. Kādās mājās tika sadurta un nomira 16 gadus vecā rēzekniete I..
Policija uzsāka kriminālprocesu, bija aizdomās turamie, taču lieta līdz tiesai nenonāca: uzraugošai prokurorei nebija pārliecības, ka pietiek pierādījumu un ka tiesa viņu notiesās.
Prokurore aizgāja pensijā, un viņas lietas 2016. gadā pārņēma prokurors Sandis Brasla. Jaunais un enerģiskais prokurors nolēma atjaunot izmeklēšanu šajā lietā, kas gan nebija pavisam “nolikta plauktā”, bet aktīvas izmeklēšanas darbības nenotika.
Šobrīd lieta atrodas Rēzeknes tiesā Ludzā, un tikts jau līdz debatēm, kas paredzētas oktobrī. Par nepilngadīgās I.slepkavību apsūdzēta nu jau pusmūža vecuma sieviete G., kas jau iepriekš bijusi aizdomās turamā.
Prokurors ar žurnālistu par šo lietu ir nerunīgs, jo tā nav vienkārša. Tāpēc šoreiz tikai tas, kas žurnālistam zināms un ko varēja dzirdēt tiesas zālē pirms šā gada Līgo dienas, kad tika pratināta apsūdzētā.
Bez aculieciniekiem
Sādžas privātmājā 2001. gada Līgo vakarā atradās deviņas personas: apsūdzētā un viņas divas mazgadīgās meitas, apsūdzētās māte (viņai piederēja māja), I. (kuru nogalināja), apsūdzētās brālis un viņa sieva, kaimiņš, vīrietis gados S. un vēl viens kaimiņš, kurš uz brīdi bija pienācis.
Neilgi pirms pusnakts kāds sadūra I., un viņa nomira.
Sākumā aizdomās turamais bija S., taču policijai ātri radās pārliecība, ka viņš nav vainīgs. Un tad aizdomās sāka turēt G..
Aculiecinieku gan slepkavībai nav. Konkrēti un argumentēti pierādījumi visdrīzāk izskanēs prokurora debašu runā rudenī, bet jau tagad zināms: no visiem tikai G. bijis motīvs nogalināt; viņa neizturēja melu detektora pārbaudi; ir netiešas liecinieku norādes, ka viņa varētu būt vainīga; pierādījumi arī iegūti, pēc tam noklausoties G. telefonsarunas.
Apsūdzētajai draud cietumsods no desmit gadiem līdz pat mūža ieslodzījuma. Noilgums šādās lietās var iestāties pēc 30 gadiem un arī vien tad, ja par to nolemj tiesa.
Kā lietas redz apsūdzētā
Kas tad izskanēja tiesas sēdē pirms šā gada Jāņiem?
Apsūdzētā savu vainu noliedza. Pie melu detektora rezultātiem esot vainojami medikamenti, kurus pirms pārbaudes lietojusi. Uz I. nebijusi greizsirdīga. Pēc viņas teiktā, slepkava esot S.. Viņas sirdsapziņa esot tīra.
Ne viss G. pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā sniegtajās liecībās sakrīt. Apsūdzētā ar I. bijusi kaimiņienes kādā daudzdzīvokļu namā Rēzeknē. Meitene reizēm pieskatījusi viņas bērnus.
G. strādājusi maiznīcā. Vīrs daudz lietojis grādīgos dzērienus, arī pati reizēm iedzērusi. Šajā ziņā esot grēkojusi arī I., kādēļ viņai bijušas problēmas ar savu māti.
2001. gada 23. jūnijā G. ar I. nolēmušas braukt uz netālo sādžu svinēt Līgo svētkus. Māte I. bija ieslēgusi dzīvoklī, bet viņa izrāpusies pa logu, un abas devušās ceļā. G. vēl viņai nopirkusi autobusa biļeti.
Kad ieradušās sādžā, pamazām pagalmā klāts galds un gādāts dzeramais – spirts un alus. Dejojuši. Dzēruši visi, izņemot G. brāli un viņas mazās meitiņas.
Ap vienpadsmitiem G. likusi gulēt bērnus – abas ar I. pēc tam bija nolēmušas doties uz kaimiņu sādžu. Guldot bērnus, dzirdējusi, kā I. ar S. par kaut ko strīdas un viens otru lamā.
Kad atgriezusies viesību vietā, redzējusi, ka S. sēž pie galda uz soliņa, bet I. gulējusi zemē – sākumā domājusi, ka viņa vienkārši piedzērusies.
Tad S. pateicis, ka “sagriezis” I.. Apsūdzētā metusies S. virsū un sākusi ar viņu kauties. S. uzvēlies viņai virsū un kaut ko meklējis zābaka stulmā.
No mājas izskrējuši cilvēki un G. tikusi vaļā no S. Brālis teicis, ka I. mirstot, un apsūdzētā sākusi viņu elpināt. Pēc tam teikusi S.: “Ko tu izdarīji, viņa taču vēl bērns?!” Vīrietis atbildējis: “Bet tu pierādi, k…!”
Apsūdzētā tiesā atkārtoti norādīja, ka neesot bijusi greizsirdīga uz I., kaut arī viņa teikusi, ka baidoties no viņas vīra, jo vienreiz, kad bijis piedzēries, vīrs viņai uzmācies.
