Kas kaitēja senioram būt: līgo no Jāņiem līdz Pēteriem 1
Skaistākos vasaras svētkus Latvijas seniori šogad ielīgo, gan dziedot un dejojot, gan pinot vainagus un darinot kļavu lapu cepures, gan spēlējot teātri un muzicējot.
Bet tiem vecajiem ļaudīm, kuri šobrīd mitinās ilgstošās sociālās aprūpes centros, ikviens no mums var paspēt sagādāt vasaras saulgriežu dāvanu.
Saulei pretī mūžu ejot
Šāds nosaukums bija dots 17. Latgales novada senioru dziesmu un deju festivālam, kurš pagājušajā sestdienā notika Daugavpils novada Višķos.
Ar dažādiem priekšnesumiem uz Višķu estrādes kāpa vairāk nekā tūkstotis senioru no 86 pašdarbības kolektīviem – koriem, vokālajiem un etnogrāfiskajiem ansambļiem, deju un folkloras kopām. Festivāla viesu vidū bija arī labklājības ministre Ramona Petraviča.
“Sajūta tāda, ka atrodies Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Rīgā. Sen nebija piedzīvots kaut kas tik skaists un vērienīgs! Dalībnieki greznos tērpos nesa ziedu pušķus, savu novadu un kolektīvu karogus. Pirmo reizi redzēju, kā pasākums tiek fotografēts no augšas ar dronu,” emocijas nespēja apvaldīt Latgales reģionālās pensionāru apvienības priekšsēdētāja Helēna Piziča.
“Man ļoti patika tas, cik labi bija organizēta un saskaņota kolektīvu uzstāšanās, jo uz skatuves vienlaikus bija piecpadsmit sešpadsmit deju kolektīvi. Senioru kolektīvu dižkoncentru vadīja aktieris Jānis Jarāns, bet festivāla īpašais viesis bija dziedātājs Andris Baltacis. Festivāla darba grupas dalībnieki bija ļoti centušies un padomājuši par visu. Bija uzceltas īpašas teltis, kur dalībnieki varēja pārģērbties, visiem tika izdalīts silts ēdiens plastmasa konteineros. Tā bija viena no retajām reizēm, kad arī skatītāju rindas bija pārpildītas.”
Senioru festivālu organizēja Daugavpils novada dome, Daugavpils novada Kultūras pārvalde, Latgales reģionālā pensionāru apvienība un Višķu pagasta pārvalde. Nākamajā gadā Latgales radošie seniori uz kārtējo festivālu pulcēsies Rugāju novadā.
Mācīsies saulgriežu rituālus
Lai gan Kuldīgas Senioru skolas nodibināta tikai gada sākumā, to apmeklē jau pāri par divsimt “skolēnu” ne tikai no pilsētas, bet arī apkārtējiem pagastiem – Kabiles, Ēdoles, Padures. Skolas vadītāja Ruta Orlova stāsta, ka mācības tajā notiek gandrīz vai katru darba dienu.
Katra mēneša pirmajā un trešajā trešdienā seniori klausās izzinošas lekcijas, bet otrajā un ceturtajā trešdienā ir praktiskas nodarbības, piemēram, kulinārija, dārzkopība, rokdarbi. Piemēram, uz datorapmācības kursu pieteikušies 60 pensionāri, kuriem pirms tam nav bijusi nekāda saskare ar datoru.
Kuldīgas Senioru skola noslēgusi sadarbības līgumu arī ar Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu par meistarklašu pasniegšanu.
Fizisko nodarbību klāstā ir gan aerobika, gan nūjošana, kas notiek grupās. Paši seniori atzīst, ka, atkal uzsākot skolas gaitas, samazinājies izolācijas risks, uzlabojusies psihiskā un emocionālā pašsajūta, tā palīdz pārvarēt garlaicību, būt aktīvam un piedalīties dažādos pasākumos.
“Vasaras saulgriežus svinēsim 19. jūnijā Kuldīgas pilskalnā. Pulcēsimies pie Melnās Kolkas, bet pēc tam Ventas krasta pļavās lasīsim ziedus, smilgas un dosimies uz pilskalnu. Tur divi amata meistari mācīs vīt ziedu vainagus un darināt kļavu lapu cepures. Katram dalībniekam noteikts paņemt līdzi izejmateriālus, jo šogad viss nozied ļoti ātri. Pēc tam būs fotosesija, bet augustā un septembrī Kuldīgas mākslas namā notiks fotoizstāde. Senioriem pievienosies arī folkloras kopa “Kūrava” Vijas Zariņas vadībā, lai ierādītu mums vasaras saulgriežu rituālus, kas saistīti ar uguns kurināšanu, dančus, dziesmas,” pastāstīja Ruta Orlova, piebilstot, ka uz pasākumu jau pieteikušies 120 seniori.
Ziedo svētku cienastam
Sociālā uzņēmuma “Eņģeļa pasts” komanda jau piekto gadu īsteno projektus, kuru mērķis ir iepriecināt seniorus, kuri mīt ilgstošās sociālās aprūpes centros.
Šogad uzņēmums aizsācis pilotprojektu “Vasaras saulgrieži”, kura laikā ikviens e-veikalā var iegādāties kā ziedojumu Līgo svētku dāvanu komplektu – četru krāsu un garšu sieru “Talsu ritulis” un puslitru Iļģuciema kvasa, kas aizceļos uz 108 aprūpes iestādēm visā Latvijā.
Projekta, kurā piedalās akciju sabiedrība “Talsu piensaimnieks” un alus un kvasa darītava “ILGEZEEM”, mērķis – radīt svētku noskaņu pēc iespējas vairāk senioru. “Eņģeļa pasts” īsteno astoņus sociālos projektus. Daži no tiem, piemēram, Lieldienu, vasaras saulgriežu vai Ziemassvētku projekts, darbojas tikai noteiktā laika periodā, bet tādi kā “Piepildi sapni” vai “Dzimšanas diena” ļauj sarūpēt kādam senioram senilgotu dāvaniņu vai priecīgu pārsteigumu visu cauru gadu.
“Ziemassvētkos, dažādu iemeslu vadīti, labajiem darbiem saņemas visi, bet pārējā gada laikā sabiedrība par aprūpes iestāžu iemītniekiem aizmirst. Lieldienu un vasaras saulgriežu projektus šogad īstenojam pirmo reizi, lai atgādinātu, ka priecīgos brīžus saviem līdzcilvēkiem iespējams sagādāt visa gada garumā. Grūti pat vārdos aprakstīt senioru izbrīna pilnās acis un emocijas, kad viņi saņem savas dāvanas. Lai gan siera ritulis nav pārāk liels, tas ir roku darbs un tajā ir četru dažādu garšu sieri, lai senioriem to baudīšana sagādātu pēc iespējas vairāk prieka,” uzsver uzņēmuma vadītāja Līga Uzulniece, piebilstot, ka projekts turpināsies līdz pat 30. jūnijam.
Pagaidām saziedoti tikai 507 dāvanu komplekti, taču sabiedrības atsaucība varētu iedegt prieka uguntiņu vēl 6493 cilvēku sirdīs, lai vasaras skaistākajos svētkos siera šķēli un kvasa malku varētu baudīt ikviens aprūpes centra iemītnieks.
Pēterdiena Lielvārdē
“Katru gadu Jāņus ielīgojām dienas centra pagalmā, bet šogad lauzīsim tradīciju un 28. jūnijā tur rīkosim pasākumu “Pavadām Pēterdienu līdz citiem Jānīšiem”. Mūsu senioru teātris “Paši” ir iestudējis lielvārdieša, visiem zināma cilvēka Agra Liepiņa lugu “Darbs lielu dara”, kuru jau rādījām muzeju naktī pie Andreja Pumpura muzeja. Uzvedumā stāstīts par notikumu, kurš atgadījās ar pašu Agri Liepiņu, kad pie mājas nogāzās koks, bet zāģeri trīs dienas ņēmās, bet neko nepadarīja. Tāds nu ir tas darba tikums! Uzvedumā iesaistīti ne tikai aktieri, bet arī mūsu pensionāru biedrības dziedātāji un dejotāji,” stāsta Lielvārdes pensionāru biedrības vadītāja Nora Ivanova.
“Pēc tam mūsu teātris “Paši” ar akciju sabiedrības “Latvijas meži” un organizācijas “Ziedot.lv” atbalstu dosies viesizrādēs pa Latviju. Rādīsim Mārtiņa Zīverta lugu ar mazliet biedējošu nosaukumu “Kā Tomu Tenis ar nāvi cīnījās”. Galvenais varonis ir ellīgi kašķīgs, nīgrs un skops vecis, kuru atveido brīnišķīgs aktieris.”
Starp citu, jūnijā ar koncertballi “Nestandarta grambainais dancotprieks” biedrības deju kolektīvs “Sidrabotie gadi” svinēja savu desmit gadu jubileju. Jubilāru vidējais vecums ir 78 gadi, bet deviņiem dejotājiem – jau pāri 80.
