Aldis dalās pieredzē: Līgo dienas rīta cope – necerēti veiksmīga! 0
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zāle nopļauta, dārzs izravēts, tomāti aug griezdamies, un dienu pirms Līgo paspēts pabūt Moricsalas paēnā, kur gribējām izmānīt kādu zandartu svētku galdam. Diemžēl blankā saule un pilnīgais bezvējš darīja savu melno darbu, neko lielāku par zemmēra žanīšiem izvilināt neizdevās. Tāpēc nolēmu izmantot drauga piedāvājumu un apmeklēt viņa dīķi, kur mīt dažādu izmēru karpas: ne pārāk lielās lieliski derētu Līgo vakara kūpiņam!
Pusstundas brauciens, un jau piektajā rīta stundā esmu pie dīķa, kurš bagātīgi pieliets ar palsiem miglas vāliem. Karpu aktivitātes nemana. Tās, pavasara izsalkumu apmierinājušas, siltajā ūdenī kļuvušas stipri vien kūtras. Iepriekšējā dienā šeit pabijuši pazīstami copmaņi. Arī viņiem no četriem ņēmieniem izdevies realizēt tikai vienu. Nekas, ir cita diena!
Aprīkoju mata sistēmu ar diviem graudiem kukurūzas, kuriem aromātu piedodu ar baltās šokolādes atraktoru, piepildu barotavu ar iebarojamo ēsmu un laižu copes rīku darbā. Ar pirkto barību šodien neaizraujos, jo zinu, ka zivis dīķī tiek barotas ar “Straumes” zivju barību. Tāpēc iebarošanai izmantoju tieši to, ko iepriekšējā vakarā uzbriedināju, par saistvielu izmantojot rupjmaizi – tautas valodā sauktu par ķieģelīti.
Paiet pusotra stunda, esmu izmēģinājis visus līdzi paņemtos atraktorus, bet dīķis klusē. Sameklēju lielākos, veselos “Bonduelle” kukurūzas graudus, aprīkoju ar tiem matu un bez atraktora iemetu ēsmu. Paiet piecas minūtes, un signalizators sāk tā jocīgi pīkstēt, aizveru “Baitrunner” spoli un piecērtu. Kaut kas ir! Krastā spirinās 600 gramus smaga karūsa, kura pēc mirkļa laimīgi atgriežas dzimtajā stihijā.
Jauna ēsma, jauns metiens, desmit minūtes, un atkal pīkst signalizators, šoreiz jau nopietni. Nedaudz pacīnījusies, uztveramajā tīkliņā ieguļas 3,2 kilogramus smaga karpu mamma. Tātad esmu uz pareizā ceļa, nearomatizēta kukurūza ir tas, kas viņām šodien garšo!
Pēc neilga brīža atkal cope, bet šoreiz jau pīkst kā no ložmetēja. Arī pretojas vareni, laikam liela. Esmu pārsteigts, ka izvilktais karpu papus (secinājumi izdarīti pēc ķidāšanas), kurš svarā atpaliek no mammas par 200 gramiem, spēja izrādīt tik varenu pretestību.
Vācos nost, mērķis sasniegts, zivju izmērs arī tieši tāds, kādu vēlējos. Došos mājās: vēl jāved jāņuzāles, jāpušķo dārzs un māja, jākūpina loms. Draugs vēlāk brīnījās: “Kā tu vari tik agri uzcelties?” Un piebilda: “Bet tā jau ir, kurš agri ceļas, tas tiek atalgots!”
