Līgatnes pašvaldība naudu šķērdē šovam “Samantas Sex Songs” un striptīza dejotājiem 6
Veicot revīzijas vairākās pašvaldībās, Valsts kontrole ir konstatējusi “melnās kases”, turklāt Līgatnes pašvaldība publiskos līdzekļus tērējusi šovam “Samantas Sex Songs”, šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis.
Par nodokļu maksātāju līdzekļiem pasūtīts šovs “Samantas Sex Songs”, kurā piedalījusies dziedātāja Samanta Tīna un trīs striptīza dejotāji. Uz pasākumu arī bijusi uzaicināta zīlniece. Visai pikantais šovs bijis organizēts pašvaldības darbiniekiem Vecgada vakarā, atklāja Ērglis.
Revīzijā secināts, ka Līgatnes novada pašvaldībā robeža starp privātajiem un budžeta līdzekļiem ir ļoti neskaidra, jo no pašvaldības kases ir ņemta nauda, atzīmējot nepieciešamību “Norēķināties ar Spodru”.
No pašvaldības kases aparāta, anulējot čekus, kopumā izņemti vairāki tūkstoši eiro. Čeki anulēti arī, norādot, ka tie bijuši par gida pakalpojumiem.
Tāpat šī pati pašvaldība viesiem no Gruzijas apmaksājusi pirts pakalpojumus.
Radoša bijusi arī Ogres novada pašvaldība – kādam kultūras pasākumam biļetes uzzīmējusi kultūras nama vadītāja, bet nauda par iekasētajām “biļetēm” samaksāta māksliniekiem bez darījuma dokumentēšanas.
Par publiskajiem līdzekļiem Ogres novada pašvaldība bez attaisnojuma dokumentiem tērējusi 2383 eiro balvām, apskaņošanas izdevumiem un kurpju remontiem. Turklāt Ogres novada pašvaldības darbinieki braukuši uz teātra izrādēm, netērējot tam naudu no sava maciņa.
No sešām pārbaudītajām pašvaldībām piecās ir konstatēta līdzekļu iekasēšana, neizsniedzot pretī Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētus maksājuma saņemšanu apliecinošus dokumentus.
Pašvaldības joprojām tērē nodokļu maksātāju naudu, lai apmaksātu komandējumus, kas nemaz nav saistīti ar pašvaldību funkcijām un kur nav pārliecības, ka komandējumos iegūtās zināšanas dod labumu pašvaldības attīstībai.
Piemēram, Ogres novada pašvaldības darbinieki astoņu dienu komandējumā Maltā iepazinušies ar ūdenssaimniecības pakalpojumu īpatnībām šajā zemē un apmeklējuši ūdens atsāļošanas iekārtas, lai gan Ogres novadā ūdens ieguve tiek nodrošināta no pazemes saldūdens avotiem. Turklāt pašvaldība neatrodas pie jūras, piebilda Ērglis.
Revīzijās arī secināts, ka pašvaldības izmanto automašīnas ar “elastīgām” degvielas tvertnēm. Kā atklājies Daugavpils pilsētas un Ogres novada pašvaldību revīzijās, tās savu auto 50 litru degvielas tvertnē satilpinājušas 100 litrus degvielas. Turklāt gandrīz visās pašvaldībās automašīnu ceļazīmēs nav norādīts brauciena maršruts un mērķis, kā arī uzrādīts atlikušās degvielas daudzumam neatbilstošs nobraukums. Turklāt norādītie odometru rādītāji ir krietni vien lielāki nekā tehniskās apskates laikā fiksētie.
